Kultūra / Kultūrtelpa
Pagājušajā gadā tika aizsākts jauns Rīgas svētku organizēšanas formāts, lielāko uzmanību pievēršot norisēm pilsētas apkaimēs, nevis viena, centrāla pasākuma rīkošanai. "Tas ir ļoti labs virziens, kurā Rīga iet," "Radio Naba" raidījumā "Augsne" saka Līna Birzaka-Priekule, raksturojot svētku decentralizāciju un pieaugošo sadarbību ar Rīgas apkaimēm. Viņas pārstāvētā organizācija "Mākslas birojs" pagājušogad veidoja Nordeķu parka vasaras kultūras programmu, bet šogad kļuvuši par visas Rīgas vasaras kultūras programmas kuratoriem.
Varētu domāt, ka tāda radoša personība kā Pēteris Pētersons, savējo lokā sirsnīgi dēvēts par Runci, bija nepraktiska un reālajā dzīvē nespējīga būtne. Bet – nekā! Viņam ļoti patika un arī izdevās veidot estētiski un dizainiski augstvērtīgu telpu ap sevi. Un arī iekopt dārzu.
Pirms trīs gadiem cilvēki tika aicināti uz "Klusuma festivālu" Liepājā, kur varēs būt harmonijā ar sevi un dabu un baudīt dažādus pasākumus. Taču festivāls nenotika, un biļetēs samaksātā nauda atdota netika. Cilvēki, kuri šīs biļetes iegādājās, gaidījuši ziņas no festivāla organizētājiem, kuri savā komunikācijā izrādījās visai kūtri. Tādēļ daži no tiem vērsās pie Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija", lai noskaidrotu, kā atgūt naudu.
Šā gada 8. jūnijā muzejs un pētniecības centrs "Latvieši pasaulē" atklās izstādi "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē". Izstāde būs skatāma no 9. jūnija līdz 2. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pirmā stāva izstāžu zālē – Rīgā, Mūkusalas ielā 3, informē izstādes veidotāji.
Fokuss uz Liepāju un Dienvidkurzemi, kontakti ar Lietuvu, pasākumi, kas saistīti ar mākslu savienošanos un ēkas plašāka atvērtība ne tikai koncertu apmeklētājiem – lūk, vairāki uzdevumi, kādus sev izvirzījis Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" jaunais mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis. Viņa pārziņā būs nākamajos piecos gados izstrādāt "Lielā dzintara" māksliniecisko vīziju un pasākumu plānu, nodrošinot tā izpildi un uzraudzību.
Rīgā, Ķengaragā, ceturtdien, 1. jūnijā, tiks atklāta jauna vasaras kultūrtelpa "Strops". Tā atradīsies Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, un tajā katru ceturtdienu pulksten 19.00 visas vasaras garumā līdz 31. augustam uzstāsies dažādi Latvijas mūziķi ar koncertiem, informē kultūrtelpas pārstāvji.
"Mani sāpina, ar kādu necieņu mēs izturamies pret savām personībām," sarunā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" saka kordiriģents un Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents Māris Sirmais, atzīmējot, ka šis ir tāds "jaunās gaļas laikmets", kurā informācija tik strauji apmainās un visu laiku ir nepieciešamība pēc kaut kā jauna. Tomēr disciplīna, savaldība un cieņas kultūra ir vērtības, kas visu laiku jāapgūst, īpaši tādai jaunai valstij kā Latvija. "Man liekas, mums vajag tādu prezidentu, kas var ļoti racionāli, ļoti lietišķi, varbūt bez kādām ārišķībām, skaidri un racionāli vest Latviju. Arī starptautiski, īpaši šī brīža fona situācijā," uzsver Māris Sirmais.
Austrālijas tautas deju kopas "Sprigulītis" arheoloģiskā tērpa detaļas gatavoja paši dejotāji, pielāgojot skatuves vajadzībām.
Ogres pašvaldība atteikusi iepriekš sarunātu koncertu ar vijolnieka Raimonda Meldera piedalīšanos. Atteikuma vēstulē kā iemesls minēts Ogrē dzīvojošā mūziķa iekļūšana pašvaldības "melnajā sarakstā". Lai gan tagad Ogres Kultūras centra vadība to sauc par komunikācijas kļūdu un min citus iemeslus, kāpēc plānotais koncerts atcelts, Pašnodarbināto mūziķu biedrība uzskata, ka šis incidents ir vērtējams kā cenzūra un to ne Ministru prezidents, ne kultūras ministrs vairs nedrīkst ignorēt.
Sestdien, 27. maijā, 180 baznīcās visā Latvijā noritēs jau desmitā Baznīcu nakts. Katrā no baznīcām sagatavota daudzveidīga programma – no ekskursijām, gleznu un fotogrāfiju izstādēm līdz piesātinātām koncertprogrammām ar koru un mūziķu piedalīšanos vakarā. Līdzās daudzajām kultūras norisēm atvērtajās baznīcās būs arī svētbrīži, laiks lūgšanām un klusumam.
Unikāla visas Eiropas mērogā – tā par grāmatu, kurā aprakstītas Rundāles pils krāsnis, saka tās autori. Viņiem izdevies atrast vēsturiskus dokumentus, kas liecina, kā Vīnes un Pēterburgas podnieki strādāja, lai darbnīcā Vircavā radītu zili baltos krāšņu podiņus.
Imants Ziedonis un Pēteris Pētersons bija divi spoži lielumi Latvijas 20. gadsimta kultūrtelpā. Un ir sagadījies tā, ka viņi dzīvoja un darbojās vienā laikā, kaut gan Imants ir desmit gadus jaunāks. Tā kā abu dižgaru jubilejas iekrīt maijā, te būtu vietā mazliet pastāstīt par viņu neordināro draudzību.
2023. gada 23. maijā mūžībā devies Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītājs, horeogrāfs, dejas pedagogs, inženieris, kino ražošanas organizators Uldis Šteins, vēsta Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
