Kultūra / Kultūrtelpa
Šopavasar uzsākta Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas reorganizācija, paredzot līdz 1. augustam izveidot apvienoto Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolu. Skolai būs mākslu izglītības kompetences centra statuss, kas dos lielākas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Vienlaikus daļa audzēkņu pauž satraukumu par gaidāmo pārmaiņu ietekmi uz mācību procesu un skolas vidi, savukārt personālu uztrauc iespējamās izmaiņas darba pienākumos.
Rīgas Filharmonijas metu konkursa pirmajā kārtā, kas noslēdzās 10. maijā, iesniegti 38 meti no Eiropas un Āzijas valstīm, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē. Konkursa pirmajā kārtā plānots izvēlēties sešus metus, aicinot to autorus piedalīties konkursa otrajā kārtā. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte. Meti otrajā kārtā būs jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas.
Ne tikai izstādes un ekskursijas, bet arī kaligrāfijas stundas, pasaku diskotēku, vēja zvanu izgatavošanu un daudzas citas neparastas nodarbes saviem apmeklētājiem Muzeju naktī šogad piedāvās Latvijas muzeji. Muzeju nakts notiks sestdien, 13. maijā, un tajā piedalīsies rekordliels dalībnieku skaits – aptuveni 250 muzeji un arī citas iestādes un kultūrvietas. Šogad Muzeju nakts Latvijā notiks 19. reizi, un šī gada vienojošā tēma ir "Radīšana".
9. un 10. jūnijā Cēsis pieskandinās devītais sarunu festivāls "Lampa", piedāvājot vairāk nekā 300 pasākumu, kur varēs nodoties "cieņpilnām sarunām par visdažādākajām tēmām, tostarp arī šķietami neērtām un pat pretrunīgām," informēja festivāla rīkotāji. Šogad festivālā būs iespējams ne tikai trenēties sarunāšanās mākslā, bet arī izvingrināt prātu interaktīvajās spēlēs, ierakstīt podkāstus, iekāpt skolēna un tiesneša "kurpēs", aiziet uz randiņu ar Saeimas deputātu un pat teikt savu prezidenta inaugurācijas runu. Ieeja festivālā ir bez maksas, un to aicināts apmeklēt ikviens interesents, kam ir, ko teikt, un kas gatavs uzklausīt. Abu festivāla dienu garumā atsevišķām norisēm varēs sekot līdzi arī LSM.lv tiešraidē.
Rīgas parkus galvenokārt uztveram kā miera un atpūtas vietas, bet ne reizi vien tieši parkos rīkoti arī protesti un mītiņi. Abi šie aspekti būs apskatīti izstādē "No Arkādijas līdz Marsam", ko atklās sestdien Nacionālajā bibliotēkā. Izstādē būs eksponēti Rīgas parku oriģinālie plānojumi, dažādu laiku fotogrāfijas un citi materiāli, to vidū, piemēram, 1905. gada dārznieku streika vēstule no Valsts vēstures arhīva. Izstādi atklās Muzeju naktī, kad to kuplinās arī dažādas aktivitātes.
Piedāvājot daudzveidīgas norises, rekordliels iestāžu skaits – vairāk nekā 244 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas – šogad 13. maijā bez maksas uzņems apmeklētājus Muzeju naktī. Šogad nakts pasākumi Latvijas muzejos notiks jau deviņpadsmito reizi, informē Kultūras ministrijā.
Laikā no 11. līdz 14. maijam Berlīnē notiks latviešu literatūras un filmu festivāls "Vai viegli būt latvietim?", kuru organizē Latvijas literatūras eksporta platforma "Latvian Literature". Festivālā tiks izrādītas filmas "Jelgava 94", "Mātes piens", "Vai viegli būt jaunam?", "Janvāris", "Kiosks" un "Jēkabs, Mimī un runājošie suņi", kā arī viesosies Latvijas rakstnieki Jānis Joņevs un Baiba Zīle, informēja pasākuma rīkotāji.
Latvija vairs netiek reklamēta kā zeme, kas dzied. Tagad priekšplānā līdz ar neskarto dabu likta latviešu virtuve, kas, atsaucoties uz britu šefpavāru Džeimiju Oliveru, esot "neatklātais Eiropas dārgakmens". Kamēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apgalvo, ka tūrisma tematiskie vēstījumi tiek veidoti sadarbībā ar nozari un balstoties uz pētījumiem, LTV raidījuma "Kultūršoks" uzrunātajiem ekspertiem ir grūti saprast jaunās vēsmas Latvijas pozicionēšanā ārvalstu tūristu acīs. Dzīvesstila žurnāliste Una Meistere uzskata, ka "izliekamies par tiem, kas neesam".
Ilgu laiku par pirmo latviešu tautības dzejnieku tika uzskatīts Neredzīgais Indriķis; viņš bija pirmais, kura dzejoļi, resp., dziesmas, iznāca iespiestā veidā. Tomēr jau krietnu laiku pirms viņa latviešu autoru sacerējumi, tai skaitā arī dziesmas, cirkulēja rokas norakstos (tādi bija, piemēram, brāļu draudzes locekļu sacerējumi). Tiesa, tie visi bija anonīmi. Tad – 1958. gadā – vēsturnieks Marģers Stepermanis Maskavas Seno rakstu arhīvā atrada Blomu muižas (pie Smiltenes) zemnieka un audēja Ķikuļa Jēkaba (1740 – 1777) dzejā sastādītās Vidzemes zemnieku sūdzības ķeizarienei Katrīnai II. Pēc Stepermaņa nāves pētījumus par Blomu muižas dzejnieku turpināja grāmatniecības vēsturnieks Aleksejs Apīnis. 1982. gadā tie rezultējās faksimilizdevumā ar plašiem komentāriem (Ķikuļa Jēkabs. Dziesmas. Rīgā, "Liesma", 1982).
Kā Kuldīgas pusē cilvēki ģērbušies 19. gadsimta sākumā, kā beigās? Kas apģērbā raksturīgs konkrētajam laikam? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz grāmata "Visas manas dižas drānas", kas ir zinātnisks pētījums ar bagātu ilustratīvo materiālu, kas noderēs ne tikai pētniekiem, bet ikvienam, kurš vēlēsies darināt kādu tērpu.