Kultūra / Mūzika
"Dziesmusvētkos kopš seniem laikiem mums viens no tiem kritērijiem ir bijis a cappella skanējums. Es gribētu tā apgalvot, ka latviešiem tomēr ir tāda īpašāka sadzirdēšana un īpašāka prasme a cappella dziedāšanā," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda diriģents Jānis Erenštreits. Viņš skaidroja, ka strīdi par Dziesmusvētku repertuāru un formātu ir bijuši visos laikos, un tie nebeigsies nekad, taču savā sirdī viņš mūžīgi aizstāvēs a cappella sadaļu, lai šīs prasmes un mentalitāte saglabātos, jo tādu skanējumu citur atrast nevar nekur.
"Radio Naba" sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Studentu padomi aicina jaunos mūziķus spert pirmos nopietnos soļus vērienīgajā mūzikas pasaulē – attīstīt skatuves prasmes, uzstāties festivālos un veikt ierakstu profesionālā studijā. Šādas iespējas paveras, piesakoties jauno mūzikas grupu un izpildītāju konkursam "Hadrons 2024".
Sagaidot Starptautisko džeza dienu, kas 30. aprīlī tiek svinēta ne tikai visos pasaules kontinentos, bet pat kosmosā, 29. aprīlī pulksten 18.00 šo notikumu Latvijas Radio 1. studijā svinīgi ieskandinās zviedru trombona virtuozs, dziedātājs un komponists Nilss Landgrēns un "Lielās mūzikas balvas 2023" ieguvējs Latvijas Radio bigbends.
1824. gadā apgaismības iespaidā vairāki Vidzemes un Kurzemes vācbaltiešu mācītāji nodibināja Latviešu literāro biedrību, sauktu arī par Latviešu draugu biedrību. Šīs organizācijas mērķis bija kopt un pētīt latviešu valodu un kultūru, rūpēties par latviešu izglītību. Pēdējais nozīmēja it kā civilizēt latviešus, pielāgojot viņu izglītošanai Rietumu kultūras formas.
Sakausējot labāko no pasaules kora skolu tradīcijām un Latvijas kultūrizglītības, pirms apaļiem trīsdesmit gadiem tika dibināta Rīgas Doma kora skola. Ar Rīgas doma zēnu kori kā pamatu tā savulaik atdalījās no Emīla Dārziņa mūzikas skolas un šais gados izaudzinājusi daudzus desmitus diriģentu, dziedātāju un citu jomu profesionāļu, laika gaitā paplašinot izglītību arī mūziklu un džeza mūzikas virzienā. 30. aprīlī skola svinēs apaļo dzimšanas dienu ar koncertu Dailes teātrī.
Svinot Latvijas 20. gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti tiešraidē vērot vērienīgu koncertu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Tu esi mājās. Tu esi ES", apskatīt pilsētas vides mākslas objektus un piedalīties zibakcijā ar lielāko ES karogu Latvijā un gaismas akcijā "Latvija mirdz Eiropā", informēja Rīgas domē. Virkne pasākumu notiks arī citās Latvijas pilsētās.
25. aprīlī mākslas centrā "Zuzeum" pasniegti pirmie zelta un platīna sertifikāti mūzikas ierakstiem – singliem, kas kopš 2022. gada 1. janvāra sasnieguši nozīmīgu straumēšanas reižu skaitu, informēja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA).
Vācu komponists Johans Valentīns Mēders (Meder, 1649–1719) Rīgā pirmoreiz ieradās ap 1684. gadu. Viņam bija 35 gadi un pieredze, pelnot maizi vispirms kā dziedātājam vairākās Viduseiropas un Ziemeļeiropas pilsētās, vēlāk strādājot par skolotāju Rēveles (tagadējās Tallinas) ģimnāzijā, kur ar audzēkņiem uzveda pats savu operu.
Vairāk nekā 80 dalībnieku no dažādām valstīm piedalās festivālā "Skaņas dienas", kas šonedēļ norisinās Liepājā. Skaņai, mākslai un eksperimentiem veltītais festivāls notiek jau 11. reizi, tas vienkopus pulcē gan atpazīstamus, gan jaunus māksliniekus, arī studentus un entuziastus, kuri piedalās radošajās darbnīcās un vienlaikus piedāvā apmeklētājiem koncertu laikā izbaudīt gan jaunus, gan iepriekš radītus skaņdarbus un skaņas performances.
25. aprīlī pulksten 19.00 Lielajā ģildē muzicēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un pianists Reinis Zariņš, bet pie diriģenta pults stāsies Andris Poga. Ar pianistu Reini Zariņu Poga kopā uzstājies regulāri, bet Vitolda Lutoslavska Klavierkoncertā abi tiksies vien otro reizi – turklāt pēc 11 gadu pārtraukuma, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Pa ceļam ar klasiku" stāstīja diriģents.
No 23. līdz 27. aprīlim Liepājā norisināsies starptautiskais skaņai, mākslai un eksperimentiem veltītais festivāls "Skaņas dienas". Šī gada festivāls uzmanību vērš skaņu mākslas, audiovizuālās kultūras un dizaina praksēm – jaunu izteiksmes līdzekļu meklēšanai, unikalitātes un radošas domāšanas attīstīšanai, DIY jeb "dari pats" kultūrai, materiālu un lietu darbības principu izpētei, "Radio Naba" raidījumā "KŪL" stāstīja tā rīkotāji.