Šopavasar Latvijas Televīzijā izskanēja raidījuma "Pa straumei" piektā un noslēdzošā sezona, kurā centrālais tēls un dalībnieks bija zinātkārā sunenīte Urga. Raidījuma idejas autore, producente un režisore Ilze Lasmane-Brože atzina, ka viņu vienmēr interesējuši nebijuši un sarežģīti projekti, un, meklējot galveno varoni upju raidījumam, viņa satikās ar Urgu, kurai deva mājas un ģimeni, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Sēliete Dviete dzīvo vienā ritmā ar Daugavu, un tās krastos vērojami pieci gadalaiki. Atbūdā Dvietei nākas traukties pretēji savai ierastajai gaitai, lai gan citkārt tā rāmi slīd uz Daugavas pusi. Dvietes krastos bužināmi mazākie kamielīši pasaulē, apskatāmi savvaļas zirgi un pinkainas govis, izzināmi bebru pasaules noslēpumi, kā arī nobaudāmi muižkungu dzīves smalkumi, vizinoties greznā karietē. Starp upes līkumiem cēli slejas muižas, baznīcas un dzirnavas, bet kādā gleznainā dārzā plešas Latvijas vīnogu dzimtene.
Stendes upe līkumo cauri bieziem Kurzemes mežiem un mierpilniem ciemiem ar senām muižām. Pa ceļam tā uzklausa lustīgus stāstus par mazbānīti un žiperīgām lauku sievām, kā arī iemācās nešpetnus lamuvārdus. Stende apmet omulīgu loku ap kādu mazmazītiņu pili, kurā mājo spoki un top pasakas, bet mazliet tālāk – mācās cept dižraušus cēlā muižas namā. Stendes krastos var izbaudīt riktīgu bezceļu piedzīvojumu, kā arī paviesoties vietā, par kuru agrāk zināja tikai profesionāli spiegi.
Mūsa ir rāma upe, kas lēnu garu plūst cauri Zemgales plašajiem laukiem. Mežonīgus brikšņus un asus līkumus Mūsas krastos aizstāj neparasti stāsti par darbīgiem un atjautīgiem ļaudīm. Līdzās Mūsai reiz uzplaucis viens no ražīgākajiem kolhoziem Latvijā, kas lepojies gan ar lāčiem, gan ar baltajām pelītēm. Mantojumā palicis etnogrāfiskais muzejs, kā arī aizsākumi spēkratu kolekcijai, kurā sastopamas īstas filmu zvaigznes. Kādā Mūsas līkumā var iemēģināt veiksmi folkreisa braucienā, tikai jārēķinās, ka var palikt bez mašīnas. Bauskā ceļiniekus gaida rozes, kaušļi, čaklas audējas un, iespējams, pat mūžības eliksīrs.
114 km garā Dienvidsusēja (saukta arī par Susēju, Lielo Susēju) ir Sēlijas lielākā upe, kas dzimst Dobes un Lāčupītes satekā. Tā līku ločiem tek gar Latvijas–Lietuvas pierobežu, līdz ieplūst Mēmelē. Gluži kā pati Sēlija, arī Dienvidsusēja ir rūpīgi glabāts noslēpums, kas atklājas vien kārtīgam piedzīvojumu meklētājam.
103 km garā Bārtas upe piedzimst Žemaitijas augstienē Lietuvā, un tieši leišu zemē tā noskrien sava tecējuma garāko daļu – 60 km. Izlīkumojot cauri lepnajām kurzemniecēm Bārtai un Nīcai, kur meitas staigā ar augstu paceltām un zīļotu vainagu rotātām galvām, upe laiski ieplūst Liepājas ezerā. Bārta ir visai mierīga, bet jaukiem līkumiem bagāta upe, kas aicināt aicina uz atpūtu tās ūdeņos.
Rūjas upe, tecēdama līkumu līkumiem 85 km garumā, savieno divus ezerus – Ruhijerva ezeru Igaunijā un mūsu pašu leģendām apvīto Burtnieku. Tā ir nesteidzīga, bet pārsteigumiem bagāta upe, kas piemērota arī tiem, kuri līdz šim ar laivošanu bijuši uz ''jūs''. Sāc locīt telti un smērēt sviestmaizes, liec airus padusē – aidā, uz Rūju!
Jau 4. martā pie Latvijas Televīzijas skatītājiem nonāks sirsnīgā, izzinošā un piedzīvojumiem bagātā raidījuma “Pa straumei” otrā sezona. Raidījuma komanda paliek nemainīga – Helēna Krista Kalniņa, Roberts Grandāns, Elīna Zvejniece un sunīte Urga. Šajā sezonā jaunieši pētīs astoņas Latvijas upes: Rūju, Bārtu, Dienvidsusēju, Amatu, Bērzi, Roju, Plītnīcu un Mārupīti.