Otrdiena, 5. novembris

Vārda dienas: Lote, Šarlote

Latvijas sabiedriskie mediji
Rīgā +5 °C, D/DR vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba
Vajadzība pēc galvenā varoņa raidījumā režisorei ļauj piepildīt sapni par suni
Vajadzība pēc galvenā varoņa raidījumā režisorei ļauj piepildīt sapni par suni
Šopavasar Latvijas Televīzijā izskanēja raidījuma "Pa straumei" piektā un noslēdzošā sezona, kurā centrālais tēls un dalībnieks bija zinātkārā sunenīte Urga. Raidījuma idejas autore, producente un režisore Ilze Lasmane-Brože atzina, ka viņu vienmēr interesējuši nebijuši un sarežģīti projekti, un, meklējot galveno varoni upju raidījumam, viņa satikās ar Urgu, kurai deva mājas un ģimeni, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Sēliete Dviete dzīvo vienā ritmā ar Daugavu, un tās krastos vērojami pieci gadalaiki. Atbūdā Dvietei nākas traukties pretēji savai ierastajai gaitai, lai gan citkārt tā rāmi slīd uz Daugavas pusi. Dvietes krastos bužināmi mazākie kamielīši pasaulē, apskatāmi savvaļas zirgi un pinkainas govis, izzināmi bebru pasaules noslēpumi, kā arī nobaudāmi muižkungu dzīves smalkumi, vizinoties greznā karietē. Starp upes līkumiem cēli slejas muižas, baznīcas un dzirnavas, bet kādā gleznainā dārzā plešas Latvijas vīnogu dzimtene.
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe līkumo cauri bieziem Kurzemes mežiem un mierpilniem ciemiem ar senām muižām. Pa ceļam tā uzklausa lustīgus stāstus par mazbānīti un žiperīgām lauku sievām, kā arī iemācās nešpetnus lamuvārdus. Stende apmet omulīgu loku ap kādu mazmazītiņu pili, kurā mājo spoki un top pasakas, bet mazliet tālāk – mācās cept dižraušus cēlā muižas namā. Stendes krastos var izbaudīt riktīgu bezceļu piedzīvojumu, kā arī paviesoties vietā, par kuru agrāk zināja tikai profesionāli spiegi.
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Mūsa ir rāma upe, kas lēnu garu plūst cauri Zemgales plašajiem laukiem. Mežonīgus brikšņus un asus līkumus Mūsas krastos aizstāj neparasti stāsti par darbīgiem un atjautīgiem ļaudīm. Līdzās Mūsai reiz uzplaucis viens no ražīgākajiem kolhoziem Latvijā, kas lepojies gan ar lāčiem, gan ar baltajām pelītēm. Mantojumā palicis etnogrāfiskais muzejs, kā arī aizsākumi spēkratu kolekcijai, kurā sastopamas īstas filmu zvaigznes. Kādā Mūsas līkumā var iemēģināt veiksmi folkreisa braucienā, tikai jārēķinās, ka var palikt bez mašīnas. Bauskā ceļiniekus gaida rozes, kaušļi, čaklas audējas un, iespējams, pat mūžības eliksīrs.
Visi video/audio
Laivošana pa Rēzeknes upi. Maršruti un ieteikumi
Laivošana pa Rēzeknes upi. Maršruti un ieteikumi
Rēzekne jeb Rēzne 116 kilometru garumā plūst no ezera uz ezeru. Tā iztek no Latvijas otrā lielākā ezera, kas dēvēts par Latgales jūru - no Rāznas ezera - un ietek lielākajā Latvijas ezerā - Lubānā. Divpadsmitā garākā upe Latvijā ūdeņus smeļas no ezeriem un purviem, dažviet tā ir pat 7 metrus dziļa. Veselus 10 kilometrus upe plūst caur tāda paša nosaukuma pilsētu.
Laivošana pa Saku. Maršruti un ieteikumi
Laivošana pa Saku. Maršruti un ieteikumi
Saka ir otra lielākā upe, kas ietek Dižjūrā Latvijā. Līdzīgi kā Lielupe, tā ar jaunu vārdu izveidojas, satekot divām līdzīgām un laivojamām upēm Tebrai un Durbei, turklāt - tās garums ir tikai 6,5 km. Saka rāmi plūst vispirms pa Piejūras zemienes laukiem, tad cauri mazpilsētai, līdz ostai un akmeņu moliem, kas pasargā grīvu un ostu no aizsērēšanas ar jūras smiltīm. Upe ir plata un, airējot lejup pa tecējumu, jārēķinās ar raksturīgu pretvēju no jūras puses, kas dzen pretī arī viļņus, jo īpaši taisnē pirms pilsētas tilta.