Otrdiena, 5. novembris

Vārda dienas: Lote, Šarlote

Latvijas sabiedriskie mediji
Rīgā +3 °C, D/DR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba
Vajadzība pēc galvenā varoņa raidījumā režisorei ļauj piepildīt sapni par suni
Vajadzība pēc galvenā varoņa raidījumā režisorei ļauj piepildīt sapni par suni
Šopavasar Latvijas Televīzijā izskanēja raidījuma "Pa straumei" piektā un noslēdzošā sezona, kurā centrālais tēls un dalībnieks bija zinātkārā sunenīte Urga. Raidījuma idejas autore, producente un režisore Ilze Lasmane-Brože atzina, ka viņu vienmēr interesējuši nebijuši un sarežģīti projekti, un, meklējot galveno varoni upju raidījumam, viņa satikās ar Urgu, kurai deva mājas un ģimeni, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Sēliete Dviete dzīvo vienā ritmā ar Daugavu, un tās krastos vērojami pieci gadalaiki. Atbūdā Dvietei nākas traukties pretēji savai ierastajai gaitai, lai gan citkārt tā rāmi slīd uz Daugavas pusi. Dvietes krastos bužināmi mazākie kamielīši pasaulē, apskatāmi savvaļas zirgi un pinkainas govis, izzināmi bebru pasaules noslēpumi, kā arī nobaudāmi muižkungu dzīves smalkumi, vizinoties greznā karietē. Starp upes līkumiem cēli slejas muižas, baznīcas un dzirnavas, bet kādā gleznainā dārzā plešas Latvijas vīnogu dzimtene.
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe līkumo cauri bieziem Kurzemes mežiem un mierpilniem ciemiem ar senām muižām. Pa ceļam tā uzklausa lustīgus stāstus par mazbānīti un žiperīgām lauku sievām, kā arī iemācās nešpetnus lamuvārdus. Stende apmet omulīgu loku ap kādu mazmazītiņu pili, kurā mājo spoki un top pasakas, bet mazliet tālāk – mācās cept dižraušus cēlā muižas namā. Stendes krastos var izbaudīt riktīgu bezceļu piedzīvojumu, kā arī paviesoties vietā, par kuru agrāk zināja tikai profesionāli spiegi.
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Mūsa ir rāma upe, kas lēnu garu plūst cauri Zemgales plašajiem laukiem. Mežonīgus brikšņus un asus līkumus Mūsas krastos aizstāj neparasti stāsti par darbīgiem un atjautīgiem ļaudīm. Līdzās Mūsai reiz uzplaucis viens no ražīgākajiem kolhoziem Latvijā, kas lepojies gan ar lāčiem, gan ar baltajām pelītēm. Mantojumā palicis etnogrāfiskais muzejs, kā arī aizsākumi spēkratu kolekcijai, kurā sastopamas īstas filmu zvaigznes. Kādā Mūsas līkumā var iemēģināt veiksmi folkreisa braucienā, tikai jārēķinās, ka var palikt bez mašīnas. Bauskā ceļiniekus gaida rozes, kaušļi, čaklas audējas un, iespējams, pat mūžības eliksīrs.
Visi video/audio
Kā pagatavot skābputru. «Pa straumei» recepte
Kā pagatavot skābputru. «Pa straumei» recepte
Ja kādreiz šķita, ka Dienvidkurzemē viens no populārākajiem senajiem ēdieniem ir sklandrausis, tad izrādījās, ka teju katrā mājsaimniecībā aizvien gatavo skābputru, skaidroja Starpnozaru mākslas grupas "SERDE" pārstāve Signe Pucena.
Likteņupes atteka Sarkandaugava: industriālais šarms ostas noskaņās
Likteņupes atteka Sarkandaugava: industriālais šarms ostas noskaņās
Sarkandaugavas krastiem piemīt neparasts industriālais šarms, ko papildina ostas atmosfēra, dažas mežonīgas ainavas un izdomas bagāta rosība. Kādreizējā gumijas fabrika lēnām pārtop radošajā kvartālā, kur satiekas gleznotāji, ielu mākslinieki un elektroniskās mūzikas entuziasti. Tvaika iela nojauc mūrus un stereotipus. Džungļiem līdzīgā pagalmā uz uguns burbuļo gardas zupas, kas pievilina garāmgājējus. Brūža vēsturiskajās ēkās ūdeņi, apiņi, iesals un raugs turpina pārtapt alū. Princešu cienīga pils aicina iepazīt Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Tam visam pa vidu tiek būvētas ekskluzīvas jahtas, viens uz otra krauti koši kravas konteineri, remontēti kuģi un pārraudzīta ūdens satiksme Rīgas ostā.
Kurzemes upe Tebra: mežonīgā apkārtne, māksla, kultūra un radošums
Kurzemes upe Tebra: mežonīgā apkārtne, māksla, kultūra un radošums
Galisijā ar vārdu "tebra" apzīmē tumsu, bet par Tebru nodēvētā Kurzemes upe savos krastos nes gaismu, kultūru un mākslu. Tieši pie Tebras kāda muižnieku atvase reiz pārtapa slavenā baltvāciešu rakstniekā, bet neredzīgs puika – pirmajā latviešu dzejniekā. Abpus Tebrai plešas Aizpute, kurā radoša aura pārņēmusi teju visu pilsētu: vēsturiskā namu kompleksā mutuļo mākslinieku rezidenču bohēmiskais gars, senā krogus ēkā atkal puto dzērieni, bet pašu ierīkotā mājā jaunieši nodarbojas ar mūzikas ierakstiem. Tebras krastos top diženas atslēgas, kā arī meklējama fascinējoša baroka pērle.
Savdabīgā Zemgales upe Misa: kulināros piedzīvojumus un militāro mantojumu meklējot
Savdabīgā Zemgales upe Misa: kulināros piedzīvojumus un militāro mantojumu meklējot
Zemgaliete Misa apskalo ne tikai biezus mežus, bet arī plašus tīrumus ar vējdzirnavām, kas atgādina ainiņas no Nīderlandes pastkartītēm. Savā tecējumā Misa pajož garām neskaitāmām saimniecībām, kurās čakli rosās aktīvi ļaudis. Vieni apčubina lamas, alpakas un citus eksotiskus zvēriņus. Citi audzē ķiplokus, no kuriem gatavo produktus ar visneiedomājamākajām garšu kombinācijām un brūvē alu. Vēl citi rūpējas par brangu kazu ganāmpulku un augstā godā tur kazas piena izstrādājumus. Tam visam pa vidu atrodamas pagātnes pēdas no baronu laikiem, Napoleona karagājieniem un Pirmā pasaules kara.