Šopavasar Latvijas Televīzijā izskanēja raidījuma "Pa straumei" piektā un noslēdzošā sezona, kurā centrālais tēls un dalībnieks bija zinātkārā sunenīte Urga. Raidījuma idejas autore, producente un režisore Ilze Lasmane-Brože atzina, ka viņu vienmēr interesējuši nebijuši un sarežģīti projekti, un, meklējot galveno varoni upju raidījumam, viņa satikās ar Urgu, kurai deva mājas un ģimeni, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Sēliete Dviete dzīvo vienā ritmā ar Daugavu, un tās krastos vērojami pieci gadalaiki. Atbūdā Dvietei nākas traukties pretēji savai ierastajai gaitai, lai gan citkārt tā rāmi slīd uz Daugavas pusi. Dvietes krastos bužināmi mazākie kamielīši pasaulē, apskatāmi savvaļas zirgi un pinkainas govis, izzināmi bebru pasaules noslēpumi, kā arī nobaudāmi muižkungu dzīves smalkumi, vizinoties greznā karietē. Starp upes līkumiem cēli slejas muižas, baznīcas un dzirnavas, bet kādā gleznainā dārzā plešas Latvijas vīnogu dzimtene.
Stendes upe līkumo cauri bieziem Kurzemes mežiem un mierpilniem ciemiem ar senām muižām. Pa ceļam tā uzklausa lustīgus stāstus par mazbānīti un žiperīgām lauku sievām, kā arī iemācās nešpetnus lamuvārdus. Stende apmet omulīgu loku ap kādu mazmazītiņu pili, kurā mājo spoki un top pasakas, bet mazliet tālāk – mācās cept dižraušus cēlā muižas namā. Stendes krastos var izbaudīt riktīgu bezceļu piedzīvojumu, kā arī paviesoties vietā, par kuru agrāk zināja tikai profesionāli spiegi.
Mūsa ir rāma upe, kas lēnu garu plūst cauri Zemgales plašajiem laukiem. Mežonīgus brikšņus un asus līkumus Mūsas krastos aizstāj neparasti stāsti par darbīgiem un atjautīgiem ļaudīm. Līdzās Mūsai reiz uzplaucis viens no ražīgākajiem kolhoziem Latvijā, kas lepojies gan ar lāčiem, gan ar baltajām pelītēm. Mantojumā palicis etnogrāfiskais muzejs, kā arī aizsākumi spēkratu kolekcijai, kurā sastopamas īstas filmu zvaigznes. Kādā Mūsas līkumā var iemēģināt veiksmi folkreisa braucienā, tikai jārēķinās, ka var palikt bez mašīnas. Bauskā ceļiniekus gaida rozes, kaušļi, čaklas audējas un, iespējams, pat mūžības eliksīrs.
Šis nav stāsts par saulaino Maltu, ko apskalo Vidusjūra. Šis ir stāsts par vienu no aizraujošākajām Latgales upēm, kas sola daudz krāšņākus piedzīvojumus nekā tālā aizjūras zeme. Varbūt saules būs maķenīt mazāk, toties to aizstās nepieradināti upes krasti un viesmīlīgā latgaļu kultūra. Maltas līkumi ļaus izzināt reģiona kulinārās tradīcijas, atklāt pirmatnējās dabas skaistumu, uzkāpt vairākos pilskalnos, pārdomāt dzīves jēgu, noskaidrot zirgu pasta stacijas noslēpumus, kā arī veldzēties klostera dārzā un noķert kādu gardu zivi.
Krāšņo Vidzemes upi Braslu un tās gleznainos smilšakmens atsegumus iemīlējuši gan laivotāji, gan pārgājienu cienītāji, jo upe sola sarūpēt skaistus pārsteigumus ikvienam tās ciemiņam. Braslas krastos meklējams viens no spokainākajiem muižu parkiem Latvijā, pasaulē mazākā Hanzas pilsēta ar lepnu pili, noslēpumaini pazemes ezeri, kā arī adrenalīna pilnas izklaides augstu gaisā virs ūdens. Braslas apkārtnes ainaviskie skati kalpojuši par iedvesmu vismaz trīs dzejniekiem – varbūt arī tev sagribēsies ķerties klāt poētisku rindu sacerēšanai.
Dziesmās apdziedātā Vaidava met lustīgus līkumus gan Latvijā, gan Igaunijā. Savā ceļā tā palīdz apčubināt senu muižu, lai tajā uzplauktu kičīgs dzīvesprieks un teātra dvesma. Vaidavas straume aizrauj sev līdzi pāris nešpetnas raganas, aiz tām atstājot vien glītas klintis. Upes gleznainie krasti iedvesmo uz dzeju un motosportu, kā arī dāvā dolomītu vietējās arhitektūras meistardarbiem. Vēl Vaidava glabā pāris mežabrāļu stāstus un sola neaizmirstamus piedzīvojumus tiem, kuri nebīsies upes līkumu.
Platone daļēji ir lietuviete, daļēji – zemgaliete. Varbūt tieši upes divējādā daba uz vareniem darbiem iedvesmo visus, kuriem paveicas atrasties Platones tuvumā. Platones krastos Ģederts Eliass kļuva par ietekmīgu krāsu pavēlnieku, bet Francijas karalis Luijs XVIII rada patvērumu no Napoleona rokas. Plašajās Zemgales ārēs, kas stiepjas abpus upei, saimnieko čakli zemnieki, kuri audzē gan veselīgus zaļumus, gan brīnumskaistas ūdensrozes. Un pat 90. gadu Jelgavas bandītus, šķiet, iedvesmoja Platones ieteka Lielupē. Vai nav noslēpumaina un vilinoša upe? Jāsteidz to izzināt tuvāk!