Ēnu ekonomika un naudas atmazgāšana - tēma, kuras aktualitāte ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā nav zudusi gadiem ilgi. Šajā nedēļā publiskotais „Ēnu ekonomikas indekss” ieskicē ne visai patīkamu bildi, proti, Latvijā ēnu ekonomika aizņem gandrīz ceturto daļu no mūsu valsts iekšzemes kopprodukta. Ēnu ekonomikas apkarošanai šonedēļ tika veltīta arī īpaša konference, uz kuru bija ieradusies Eiropas Parlamenta deputāte no Nīderlandes Judīte Sargentini. Viņa savulaik kopīgi ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu strādāja pie Eiropas Parlamenta likumu izstrādes ēnu ekonomikas un naudas atmazgāšanas apkarošanai.
Briselē noslēgušās debates starp vadošajiem Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amata kandidātiem īsi pirms nākamnedēļ gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Sešu vadošo Eiropas Parlamenta politisko grupu kandidāti pirmo reizi iesaistījās vārdu cīņās šādā formātā, kas izveidots, lai padarītu Eiropas Komisijas amata kandidātu izvēles procesu caurspīdīgāku un sabiedrībai tuvāku. Vienlaikus Briseles politikas pazinēji šajā procesā saskata arī Eiropas Parlamenta mēģinājumus nostiprināt savas pozīcijas svarīgā amata izvēles procesā.
Malta tradicionāli ir valsts ar vienu no augstākajām aktivitātēm Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kaut dalība vēlēšanās valstī nav obligāta. Visur – gan medijos, gan uz ielas – dominē galvenokārt tikai abas galvenās partijas: centriski kreisie leiboristi un centriski labējie nacionālisti. Neviena trešā partija iepriekšējā EP nav iekļuvusi. Kritiķi uzskata, ka abu partiju prioritāte ir nevis laba politika, bet cīņa par palikšanu pie varas. Taču jaunā paaudze dod cerību par sistēmas maiņu.
Pirms šī gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām daudzu politikas vērotāju skatieni ir pievērsti tam, ka arvien vairāk sāk izkristalizēties atšķirīgie viedokļi Eiropas austrumu, rietumu, ziemeļu un dienvidu valstīs. Tā kā politisko skatuvi Eiropas dienvidos cenšas monopolizēt brīžiem eiroskeptiskie itāļi, nedaudz novārtā ir palikusi Portugāle, kas tradicionāli ir tikusi uzskatīta par vieno no Eiropas Savienībai labvēlīgāk noskaņotajām valstīm. Lai arī eirozonas krīzes laikā tika piedzīvota smaga ekonomiskā lejupslīde, vairums portugāļu atzīst, ka dzīve Eiropas Savienībā tomēr ir labāka, nekā savulaik ārpus tās.
Rumānijā līdz ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām notiks arī valsts prezidenta sasauktais referendums. Tajā iedzīvotāji tiek aicināti izteikties par to, vai viņi atbalsta arī turpmāko cīņu ar korupciju. Līdzšinējā Rumānijas valdība tiek asi kritizēta par to, ka tā dara visu, lai traucētu efektīvai cīņai ar valsts izzagšanu. Tādēļ būtībā tas ir uzticības referendums valdošajai koalīcijai.