Trešdien, 17.aprīlī, no plkst. 11.00 līdz 13.20 Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzstāsies ar uzrunu par Eiropas nākotni, pēc kuras notiks debates ar EP deputātiem un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, informēja EK pārstāvniecība Latvijā. Latvijas Televīzija piedāvāja to skatīties tiešraidē.
Mums vēl ir iespēja glābt planētu no nenovēršamām klimata pārmaiņām, bet tā nebūs pārāk ilgi. Tā otrdien, 16. aprīlī, apmeklējot Eiropas Parlamenta (EP) mītni Strasbūrā, uzstāja sešpadsmitgadīgā zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga. Viņas aizsāktie skolēnu protesti kļuva par masveida kustību Eiropā un turpina piesaistīt simtiem tūkstošu jauniešu.
Vācijā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas būs pirmais lielais sabiedrības noskaņojuma mērījums kopš 2017. gada Bundestāga vēlēšanām. To rezultāti varētu ietekmēt arī Vācijas valdības likteni. Iedzīvotāju acīs gan Eiroparlamenta vēlēšanas līdz šim nav ticis vērtēts kā īpaši būtisks notikums. Vai šoreiz, Eiropai tik trauksmainos laikos, tas mainīsies?
Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlicis tikai pusotrs mēnesis. Vēlēšanu rezultāti lielām mērā arī izšķirs, kurš būs nākamais Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs nomainot Žanu Klodu Junkeru. Politiskās grupas izvirzījušas savus kandidātus uz augsto amatu saskaņā ar tā devēto „Spitzenkandidaten” sistēmu, kas pirmo reizi tika izmantota iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viens no kandidātiem ir Bass Eikhauts.
Migrācija un Eiropas fondu naudas izmantošana ir galvenās tēmas, kurām īpaši pievērsties šajā priekšvēlēšanu kampaņā izlēmušas Čehijas politiskās partijas. Eksperti atzīst – migrācijas problēmas valstī nav, bet Eiropas fondu nauda vairāk gan saistāma ar Čehijas premjerministra personīgajām finansiālajām interesēm. Daudz ko var izšķirt arī vēlētāju aktivitāte, kas iepriekš Čehijā ir bijusi ārkārtīgi zema.
Dānijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām būtiskas tēmas ir "Brexit" ietekme, kā arī imigrācija. Kopš iepriekšējām vēlēšanām 2014. gadā politiskā dinamika gan ir mainījusies. Toreiz visvairāk balsu ieguva eiroskeptiskā Dānijas Tautas partija, taču šoreiz tai prognozē pieticīgākus rezultātus. Turklāt drīzumā Dānijā gaidāmas arī nacionālā parlamenta vēlēšanas – nav izslēgts, ka tās varētu notikt vienlaikus ar Eiropas vēlēšanām.
Klimata pārmaiņas ir viens no centrālajiem priekšvēlēšanu jautājumiem Beļģijā. Regulārie jauniešu protesti pacēla šo problēmu visai augsti arī politiķu dienaskārtībā. Ne mazāk spraigas ir arī diskusijas saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), jo abu valstu ekonomikas ir cieši saistītas. Tomēr kopumā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Beļģijā daļēji aizēno nacionālās un reģionālās vēlēšanas, kas notiks tajā pašā dienā.
Nepilni divi mēneši palikuši līdz maija beigām, kad vairāk nekā 500 miljoni eiropiešu dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu 705 pārstāvjus Eiropas Savienības parlamentā. Saasinoties cīņai par deputātu vietām gan partiju starpā, gan starp atsevišķiem kandidātiem, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par paņēmieniem, kas tiek izmantoti priekšvēlēšanu aģitācijas gaitā, un procesa pārredzamību kopumā. Pēc Eirobarometra datiem, vairāk nekā puse Eiropas Savienības pilsoņu pieļauj iespēju, ka tiek liktas lietā gan balsu pirkšana, gan administratīvo resursu un personu datu nelikumīga izmantošana, gan slēptā reklāma un dezinformācijas draudi. Vislielākie pesimisti šajā ziņā ir Bulgārijas iedzīvotāji.
Igaunijā balsotājiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās svarīgas ir kandidātu personības un tādas lietas kā lauksaimniecība, fondu finansējums, pārvietošanās brīvība. Taču, ņemot vērā eiroskpetisko spēku popularitātes pieaugumu, gaidāms, ka kampaņā būs arī tādi jautājumi kā imigrācija un varbūt pat Igaunijas dalība Eiropas Savienībā. Un, neskatoties uz iespēju balsot internetā, arī igauņiem būs jāpadomā, kā tad mudināt cilvēkus Eiropas Parlamenta vēlēšanās tomēr nobalsot.