Slovākija ir valsts ar viszemāko vēlētāju aktivitāti katrās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās visā Eiropas Savienībā (ES). Pirms pieciem gadiem vēlēt aizgāja vien 13% balsstiesīgo, un arī šoreiz aktivitāte varētu būt līdzīga. Eksperti brīdina, ka šajā situācijā uzvarētāji var būt tieši eiroskeptiskie spēki, jo viņu kampaņa ir daudz skaļāka un viņi spēj mobilizēt arī jauniešus, kuriem iepriekš interese par vēlēšanām nav bijusi. Savukārt tie jaunieši, kas atbalsta Eiropas Savienību, bieži vien izvēlas palikt mājās.
Otrpus Baltijas jūrai Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Zviedrijā svarīgi ir tādi jautājumi kā vide un klimata izmaiņas. Tāpat dažus gadus pēc migrācijas krīzes daudziem aktuāls arī jautājums gan par integrāciju, gan arī citu Eiropas valstu solidaritāti uzņemt bēgļus. Bet viens no jauninājumiem šoreiz – pirmo reize no dienaskārtības noņemtas diskusijas par Zviedrijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Spānijas galvaspilsētas Madrides administratīvā tiesa atļāvusi bijušajam Katalonijas premjerministram Karlesam Pudždemonam kandidēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Iepriekš aizliegumu katalāņu separātistu līderim balotēties uz deputāta amatu noteica Spānijas Centrāla vēlēšanu komiteja.
Centrāleiropas dienvidu valstī Slovēnijā, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, viens no svarīgiem jautājumiem ir migrācija. 2015. gadā nelielajā Adrijas jūras piekrastes valstī, kas robežojas ar Austriju, ieradās simtiem tūkstoši patvēruma meklētāju pēc kaimiņvalsts Ungārijas lēmuma slēgt savas robežas. Tāpat kā Latvija, arī Slovēnija Eiropas Parlamentā ir pārstāvēta ar astoņām deputātu vietām.
Latvijā 25.maijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un vēl tikai otrdien iespējams mainīt balsošanas iecirkni. 751 deputāta lielajā Eiroparlamentā Latviju pārstāvēs astoņi parlamentārieši. Cik liela ir viena eirodeputāta ietekme, un vai Eiroparlaments tiešām, kā izteikusies eiroparlamentāriete Iveta Grigule, ir “bezjēdzīga pļāpātava”?
Eiropai ir daudz būtiskākas problēmas par migrāciju vai nelielu skaitu islāma radikāļu, uzskata publicists, bijušais Šveices sabiedriskās televīzijas un radio vadītājs Rožērs de Veks. Īstie izaicinājumi, viņaprāt, ir vides aizsardzība, digitalizācija, augošā Ķīnas ietekme un spēja kopīgi aizstāvēt savas intereses multipolārā pasaulē. Ar Rožēru de Veku par Eiropas tagadni, nākotni un priekšā stāvošajām eiroparlamenta vēlēšanām sarunājās Toms Ancītis.
“Brexit” un nākamais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets – galvenie jautājumi, kuri ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kampaņas uzmanības centrā Īrijas Republikā. Valstī, kas atrodas blakus Lielbritānijai un kura visasāk var izjust Lielbritānijas izstāšanās sekas. Atšķirībā no valstīm, kurās vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās ir zema, Īrijā parasti dodas vēlēt vairāk nekā puse no pilsoņiem. Tas skaidrojams ar paralēli notiekošajām vietējām vēlēšanām.