Papildināts 23:10
Ziņas
Nesen plašākai sabiedrībai kļuva zināms par baltkrievu kiberpartizānu tīmeklī publicēto datubāzi. Tajā apkopoti apmēram 40 000 ziņojumu, kas e-pastā adresēti Baltkrievijas Valsts drošības komitejai (VDK), tostarp arī no Latvijā dzīvojošajiem. Publicētajā saturā ir daudz informācijas pieprasījumu, sūdzību un arī ziņojumu. Baltkrievu žurnālisti aktīvi pēta šo saturu. Datubāze parāda to, cik tālu cilvēki ir gatavi sadarboties ar kaimiņvalsts izlūkdienestu.
Valsts autoceļu tīklā būvdarbi notiek 43 posmos, kuros ieviesti satiksmes ierobežojumi un jāplāno papildu laiks ceļā. Daudzos satiksme organizēta pa vienu joslu ar luksoforiem, informēja "Latvijas Valsts ceļi", aicinot neiebraukt reversās kustības posmā pie sarkanā signāla un nepārkāpt atļauto braukšanas ātrumu.
Liepājas cietuma būvniecība notiek raitāk, nekā plānots. Kopš būvniecības sākuma pagājuši 18 mēneši, un šobrīd jau redzamas aprises gandrīz visiem cietuma ēku karkasiem, trīs no tiem ir pabeigti. Pakāpeniski sākas iekšdarbi un sienu krāsošana. Jauno cietumu apjozīs žogu sistēma kopumā aptuveni 4 kilometru garumā. Lai cietumā varētu uzņemt ieslodzītos un nodrošināt 400 strādājošos, paralēli notiek gatavošanās, lai piesaistītu gan darbiniekus, gan risinātu viņu dzīvesvietu jautājumus.
Latvijā 9. maijs aizritējis bez būtiskiem pārkāpumiem. Valsts policija fiksējusi 65 administratīvos pārkāpumus. Sākti divi kriminālprocesi par genocīda, nozieguma pret mieru, kara noziegumu attaisnošanu – pa vienam Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā aizturētas 19 personas, toskait kāds 9. maija atzīmētājs Jelgavā, kurš kapos šaudījies ar gāzes ieroci.
Slovēnijas valdība šodien pieņēmusi lēmumu atzīt Palestīnas valsti, kas tiks nodots apstiprināšanai parlamentā līdz jūnija vidum. Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs pavēstījis, ka galīgais lēmums tiks pieņemts vēl pirms 13. jūnija. Slovēnijas ārlietu ministre Tanja Fajona sarunā ar žurnālistiem uzsvēra pieņemtā lēmuma neatgriezeniskumu.
Ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas godu 2027. gadā Liepāja kopā ar saviem sadarbības partneriem – Dienvidkurzemes novadu un Kuldīgas novadu – apzina aktīvākos ļaudis, kuri gatavi iesaistīties. Un tādu nav mazums. To apliecināja ceturtdien, 9. maijā, notikusī buru akcija – aptuveni 100 buru kļuva par mākslas darbiem un tika uzvilktas vairākās vietās.
Zviedrijas pilsētā Malmē ceturtdien, 9. maijā, kad Eirovīzijas otrajā pusfinālā uzstāsies Izraēlas pārstāve, notiek plaši protesti, iebilstot pret Izraēlas dalību dziesmu konkursā.
Kā motivēt darbinieku, īpaši tad, ja darba apstākļi ir arī emocionāli smagi un principā neatlīdzināmi ne ar kādu naudu? Izrādās – ar sirsnīgi pateiktu "paldies". Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) eksperimenta veidā sāktais projekts guvis milzu atsaucību, un iespēju anonīmi vai ar parakstu pateikt kolēģim labus vārdus, uzrakstot tos uz pastkartes, tagad izmanto desmiti un simti.
"Nē, Krievijas likumam", "Nē Krievijas agresijai!" – ar šādiem saukļiem ceturtdien arī Rīgā pulcējās vairāki desmiti cilvēku, kuri protestēja pret Gruzijas parlamentā virzīto tā saukto "ārvalstu aģentu" likumu. Piketā pie Gruzijas vēstniecības satikās gan Latvijā dzīvojošie gruzīni, gan studenti, kuriem Latvijā ir pagaidu mājas. Viņi visi redz Gruziju kā daļu no Eiropas.
"Esmu pārliecināts, ka Eiropas dienu reiz svinēs arī Gruzija un Baltkrievija" mikroblogošanas vietnē "X" ceturtdien, Eiropas dienā, pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Lai izrādītu atbalstu kara plosītajai Ukrainai, ceturtdien Kijivā ieradās Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola.
9. maijā aprit 20 gadu kopš sprādziena futbola stadionā Groznijā, kur tika nogalināts toreizējais Čečenijas līderis Ahmads Kadirovs. Laika gaitā gandrīz neierobežotu varu Čečenijā ieguvis viņa dēls Ramzans Kadirovs, kurš ar Kremļa svētību pārņēmis savā kontrolē Čečenijas ekonomiku, politiku un spēka struktūras. Pēdējā laikā gan pastiprinājušās baumas par Ramzana slikto veselības stāvokli, tādēļ varētu kļūt aktuāls jautājums par viņa pēcteci.
Turpinoties Krievijas masveida uzbrukumiem Ukrainas energoapgādes sistēmai, Ukrainas valdība izveidojusi īpašu darba grupu un sākusi gatavošanos nākamajai apkures sezonai. Trešdien, kad Krievija kārtējoreiz masveidā apšaudīja Ukrainas energoapgādes sistēmu, uz savu pirmo sēdi sanāca premjera Denisa Šmihaļa vadībā izveidotā darba grupa jeb seku novēršanas "štābs", kā to dēvē ukraiņi.