Ekonomika
Latvijā reģionālajos autobusu maršrutos ir gaidāmas pārmaiņas – valsts finansētos reisus plānots samazināt, lielāku uzsvaru liekot uz komercpārvadājumiem un transportu pēc pieprasījuma, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Sabiedriskā transporta padomes jaunā priekšsēdētāja Annija Novikova, kura līdz šim padomē darbojusies desmit gadus, pirms nepilna mēneša amatā nomainot ilggadējo padomes vadītāju Dinu Merirandu, kurš tagad vada Autotransporta direkciju.
Jaunā Igaunijas valdība jau paziņojusi, ka cels nodokļus. Iemesls – pieaugošie tēriņi aizsardzībai, lai nodrošinātos, ka, neskaitot izmaksas par citu NATO sabiedroto valstu karavīru uzņemšanu, Igaunijas aizsardzība tiktu finansēta ar vismaz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijā šie izdevumi jau šogad pārsniedz 3% no IKP, un Latvijas Bankā vērtē, ka mūsu valsts varētu arī iztikt bez nodokļu celšanas un iegūt no sekām, ko radīs Igaunijas ieviestās izmaiņas.
Par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijām interesi pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) izrādījis kāds stratēģiskais investors, preses konferencē pēc otrdienas valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), investora vārdu neatklājot.
Valdība otrdien, 23. jūlijā, lēma apmaksāt projekta "Rail Baltica" tekošos inflācijas ietekmē radušos būvnieku rēķinus 9,6 miljonu eiro apmērā. Lai samazinātu turpmāku izmaksu pieaugumu, par projektu Latvijā atbildīgais uzņēmums "Eiropas Dzelzceļa līnijas" turpina sarunas ar būvniekiem – pilnsabiedrību "BeReRix" un pilnsabiedrību "B.S.L. Infra", kuri būvē Rīgas centrālo dzelzceļa staciju un Rīgas lidostas staciju – par iespējamiem būvdarbu līguma grozījumiem.
Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā tiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10 līdz 15 procentus no apgrozījuma. Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) rosina vienotu samazināto PVN likmi piemērot visai nozarei.
Finanšu pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir Latvijas Bankas prioritāte. Viens no ierosinājumiem ir banku klātesamības atgriešana mazpilsētās. Šādus grozījumus Kredītiestāžu likumā Saeima turpinās skatīt rudenī. Tāpat paredzēts saglabāt bankomātu tīklu līdzšinējā apjomā, kā arī no nākamā gada iedzīvotāji varēs norēķināties par pirmās nepieciešamības precēm arī tad, ja īslaicīgi nebūs pieejama karšu infrastruktūra. Lielākās bankas uz filiāļu atjaunošanu gan raugās skeptiski.
Eiropas Savienībā, tai skaitā Latvijā, lielu popularitāti iemantojusi iepirkšanās internetā, izmantojot lētos Ķīnas veikalus, piemēram, "AliExpress" un "Temu". Ir iespēja, ka tuvāko gadu laikā šīm precēm nedaudz pieaugs cena, jo tām sāks piemērot papildu ievešanas nodokli. Fakts, ka tāda šobrīd nav, nostāda vietējos tirgotājus neizdevīgā situācijā.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti 9,5 miljoni eiro, kas ir par 86% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati. Šogad konstatēti 4795 krāpšanas gadījumi, kas ir par 45% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.