Ekonomika
Kaimiņvalstī Lietuvā darbu plāno sākt Taivānas valdībai piederošā "Bank of Taiwan", kas, visticamāk, koncentrēsies uz biznesa klientiem. Šī banka ir Taivānas lielākā banka, un eksperti paredz, ka tās ienākšana kaimiņvalstī noteikti atstās ietekmi uz Latvijas finanšu sektoru.
Vietējie audzētāji jau sākuši novākt jauno dārzeņu ražu – izaudzēti gan kāposti un tomāti, gan gurķi un kartupeļi. Tomēr veikalos joprojām ievērojama daļa preču ir ārzemju izcelsmes. Veikalnieki klāsta, ka nesezonā vietējo dārzeņu pieejamība nav pietiekama, tāpēc nākas pirkt importa preci. Šobrīd sezona tikai sākusies, tāpēc pamazām vietējo dārzeņu tirdzniecības apjoms pieaug.
Lai ātrāk un lētāk pircējiem nogādātu zemnieku saražotos produktus, uzņēmēji attīsta pakomātu tīklu tieši pārtikai. Tuvāko mēnešu laikā piegādes platforma "IziPizi" plāno jaunu pakomātu veidot Bauskā, bet interese iesaistīties kā franšīzes partneriem ir arī uzņēmējiem Ogrē, Jelgavā, Siguldā un citos reģionos.
Atbildīgā Saeimas komisija sākusi vērtēt valdības lēmumu par recepšu medikamentu cenu samazināšanu. Farmācijas nozares pārstāvji norādījuši, ka viņus lēmums neapmierina, jo samazināšoties to ienākumi un līdz ar to arī aptieku skaits. Deputāti sola meklēt tādu risinājumu, kas apmierinātu visas puses un ļautu iedzīvotājiem iegādāties medikamentus.
Negūstot pierādījumus pārkāpumiem vairāku Rēzeknes pašvaldības projektu ieviešanā, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai beidzis izmeklēšanu. Līdz ar to Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pārtrauc aizturēt pašvaldības prasītos maksājumus, izmaksājot kopumā 1,2 miljonu eiro. Tas ļauj samazināt pašvaldības parādsaistības Valsts kasei, taču izmeklēšanas gaitā apturētā bērnudārza liktenis paliek neskaidrs.
Valdības partijas konceptuāli vienojušās, ka jāierobežo azartspēļu darbība. Ierobežojumi attiektos uz darba laiku, vecumu, reklāmu un citām detaļām. Darbu pie potenciāliem nozares ierobežojumiem sāka jau 2018. gadā, un pirmajā līmenī tos varētu skatīt kādā no valdības sēdēm augustā, bet tie vēl trīs lasījumos jāvētī Saeimā.
Šogad labība tiek novākta krietni agrāk nekā ierasts. Iemesls tam ir neatbilstīgi laikapstākļi – pārāk liels karstums, nepietiekams mitrums. Lai gan precīzi raksturot ražas daudzumu un kvalitāti varēs tikai pēc divām nedēļām, kad kulšana būs pabeigta, pašlaik speciālisti prognozē, ka kvalitāte pavisam noteikti būs cietusi.
Notiek darbu plānošana pie Artilērijas munīcijas rūpnīcas izveides. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") norādīja, ka ieguvums no rūpnīcas izveides būs visiem.
Lielākais nodokļu maksātājs pērn Latvijā, tāpat kā 2022. gadā, bija naftas produktu piegādes uzņēmums SIA "Orlen Latvija", informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Šogad VID balvu par pērn lielākajām darbaspēka nodokļu iemaksām saņems arī 20 uzņēmumi piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā.
Valsts budžetā nodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā par 0,5% atpaliek no plānotā, un arī gada griezumā ieņēmumi šogad nesasniegs plānoto, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Liepājas ostas beramkravu termināļos nonāk pirmās kravas ar Kurzemes pusē nokultajiem graudiem. Laboratorijās secina, ka graudiem šogad ir zema kvalitāte, nepietiekams proteīna un lipekļa daudzums. Lauksaimnieki pieļauj iespēju, ka tas saistīts ar laika apstākļiem, silto pavasari. Kopumā raža solās būt laba.
Krievijas tiesa trešdien, 24. jūlijā, atzinusi alkoholisko dzērienu ražotāja "Amber Latvijas balzams" īpašnieku miljardieri Juriju Šefleru un viņam piederošos uzņēmumus par "ekstrēmistisku apvienību" un nolēmusi konfiscēt daļu Šeflera aktīvu Krievijā, nododot tos valstij.
Jēkabpils novada Biržos atklāts 14 hektāru teritorijā izvietots "Latvenergo" saules parks. Tas ir šobrīd lielākais Latvijā un ir lielākā no vairākām plānotajām koncerna saules elektrostacijām visā Baltijā.
Šā gada martā lauksaimnieku iesniegtās protesta prasības patlaban ir daļēji izpildītas, vērtē nozares pārstāvji. Ir lietas, kas atrisinātas labi, taču daži punkti aizvien sagādā grūtības. Jaunus protestus rudenī pagaidām nesola.
Vanšu tilta remonta iepirkums Rīgā piedzīvojis neveiksmi – pārbūvēt pagājušā gadsimta 80. gados uzbūvēto tiltu pār Daugavu pieteicies tikai viens pretendents, kas piedāvājis to darīt par ievērojamu summu – 97 miljoniem eiro. Pašvaldība gatavojas izsludināt jaunu iepirkumu, norādot, ka vajadzības gadījumā līdz vērienīgajai pārbūvei tiltam veiks nelielu remontu, tomēr šobrīd tādas vajadzības neesot un tilts ir drošs.
Dienvidu tilta 4. kārtas izbūvei Rīgā no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atvēlēs 71,5 miljonus eiro, paredz valdībā otrdien, 23. jūlijā, atbalstītā Satiksmes ministrijas iecere.
Visām trim Baltijas valstīm ir slikti attīstīta dzelzceļa sistēma, un tās ir vāji savienotas ar citām valstīm, secināts šomēnes publicētajā vides aizstāvības organizācijas "Greenpeace" pētījumā "Connection Failed".
Nākamā gada valsts budžeta veidošana nebūs viegla, tomēr drošības jautājumi būs prioritāte, un ar to ir jārēķinās tuvākos 2–3 gadus. To pēc tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Ungārija ir piedraudējusi bloķēt Eiropas Savienības (ES) militāro palīdzību Ukrainai, ja Kijiva neatjaunos Krievijas uzņēmuma "Lukoil" jēlnaftas piegādes Ungārijai un Slovākijai. Abas valstis ir vērsušās Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu palīdzēt pārliecināt Ukrainu atjaunot Krievijas jēlnaftas tranzītu caur savu teritoriju.
Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" trešdien, 24. jūlijā, Rīgā sagaidīja savu 48. "Airbus" A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABV. Šis ir otrais "Airbus" A220-300 lidaparāts, kas kompānijai piegādāts šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 "Airbus" A220-300 lidmašīnas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
