Kultūra / Māksla
"Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2024" sāksies ar trīs izstāžu atklāšanu. 18. aprīlī pulksten 18 izstāžu zālē "Rīgas Mākslas telpa" tiks atklātas izstādes "Cilvēks-dators" Lielajā zālē un "Vamp(ire) Reality" Intro zālē, savukārt 19. aprīlī pulksten 18 RIXC galerijā – izstāde "Lūzuma punkts, smalka balansēšana".
Ar sarunām par dizainu sāksies Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 2023./2024. studiju gada noslēguma bagātīgais notikumu cikls. Pasākumu programmu 21. maijā pieteiks LMA Dizaina nodaļas rīkots iesildošais pasākums sarunu formātā, kam sekos LMA Modes skate, ikgadējā "Dizainu dienu" izstāde un noslēgumā visu specialitāšu diplomandu izstāde.
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. martam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs autorus – Luīzi Rukšāni, Paulu Zvani un Romānu Korovinu, paziņoja balvas rīkotāji.
Jau 18. aprīlī Venēcijas mākslas biennālē tiks atklāts Amandas Ziemeles veidotais Latvijas paviljons. Nupat latviešu mākslinieces darbi ieradušies Venēcijā un ir sākts darbs pie paviljona uzbūves. Ieskatu Amandas darba specifikā un konceptuālajā saturā sniedz 60. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona kurators Adams Budaks, kurš, raksturojot gaidāmo izstādi, atzīmē: "Mūsdienu sabiedrībai ir nepieciešama dziedināšana, kuru mums palīdz veikt māksla. Un šeit nav runa par terapeitisko mākslu, bet es vairāk runāju par to, kā māksla palīdz mums tikt galā ar mūsdienu pasaules sarežģītību. Es domāju, ka Amandas darbs piedāvā šo palīdzību, jo tas ir ļoti vērsts uz skatītāju, pat ir par to nobažījies."
"Zināt, ir ļoti daudz sliktas mākslas, ir patiešām ļoti daudz, un varbūt to nevajadzētu redzēt, bet, lai saprastu, kas ir laba māksla, ir jāskatās arī ļoti daudz sliktas mākslas. Tas ir neizbēgami," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, uzsverot, ka arī slikta māksla liek uzdot jautājumus.
Mākslinieks ir dīvains radījums, kurš dara lietas, kas no normāla cilvēka viedokļa dažkārt šķiet pilnīgi trakas. Tādu definīciju savai profesijai dod māksliniece Diāna Dimza-Dimme. Pati sevi viņa pie pašiem izaicinošākajiem māksliniekiem gan nepieskaita, bet arī viņas skatījums uz dzīvi bieži vien ir ļoti neordinārs, kas atspoguļojas viņas darbos. 23. aprīlī Diāna Dimza-Dimme svinēs 60. dzimšanas dienu, bet jau no 5. aprīļa Kalnciema kvartāla galerijā skatāma viņas jubilejas izstāde "Piedzimšanas diena". Tajā apkopoti darbi, kas ir kā simboli viņas dažādiem dzīves posmiem.
Skaidrs, ka kara klātbūtne maina daudzu mākslas darbu kontekstu, taču arī mākslas darbu cenzūras gadījumi un kritika tiek izmantota, lai polarizētu sabiedrību un darbotos politiskiem mērķiem. Mākslas cenzūras gadījumi principā mūs atgriež prokrieviskajā domāšanā, vērš atpakaļ uz iepriekšējo laiku, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda mākslas zinātniece, Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Vienlaikus viņa atzina, ka arī katram solim mākslā šobrīd ir jābūt ar pārdomātu kontekstu un precīzu vēstījumu.