Moldova, tāpāt kā Ukraina, iesniedza savu pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā 2022. gadā. Aptuveni pirms pusgada, 2023. gada decembrī, Eiropas Savienības līderi nolēma sākt pievienošanās sarunas.
Šajā laikā Moldova arī paziņoja, ka plāno izbeigt aktīvi iesaistīties Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā (NVS), ko varētu nosaukt par tādu kā poligonu, kur Krievija izplata savu propagandu un uztur ietekmi postpadomju valstīs, it īpaši Centrālāzijā.
Moldāvus biedē ar ekonomikas sabrukumu
Var novērot, ka Moldovas vēlme tuvināties Eiropas Savienībai un attālināties no Krievijas ir sadusmojusi Maskavu. Kā viens no dezinformācijas stāstījumiem, piemēram, interneta medijos, parādās tas, ka Moldovas nodoms izstāties no NVS beigsies ar pilnīgu ekonomikas sabrukumu.
Moldova ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, un Krievija uzsver, ka šis solis pasliktinās jau tā zemo dzīves līmeni.
"Kāpēc lai Moldovas valdība to nodarītu savai valstij? Tas taču ir pilnīgi neracionāli – rīkoties pretēji savas valsts interesēm," apgalvo Kremļa propaganda.
To Krievija papildina ar izteikumiem, ka Eiropas Savienība pret Moldovu izturēsies kā pret "otrās šķiras" valsti, kā tas jau notiekot ar Rumāniju.
Jāatzīmē, ka Rumānijas pieminēšana te nav nejauša, jo Moldova ir Rumānijas kaimiņiene, abām valstīm ir kopīga vēsture.
Kremlis attēlo Moldovu kā "neizdevušos valsti"
Kremlis apgalvo, ka Moldova vienkārši cenšoties izpatikt Rietumiem un esot to marionete. Pēc propagandas veidotā mīta, Moldovas valdība nav lemtspējīga, ir nekompetenta un principā rīkojas pilnīgi nejēdzīgi, ja ir gatava ziedot savu labklājību pēc Rietumu pasūtījuma. Turklāt tas vedina domāt, ka alianse ar Krieviju esot pareizā izvēle no ekonomiskās perspektīvas, un to vēl caurvij pieņēmums, ka Moldova nespēj pastāvēt kā "neatkarīga" valsts.
Respektīvi, tai ir nepieciešams atbalsts un Krievija šādu atbalstu varot sniegt, taču no Eiropas to nesagaidīt. Eiropas acīs Moldova būšot tikai tāda neizdevusies vasaļvalsts.
Problēma ir tāda, ka šo dezinformāciju Krievija izplata pa daudz un dažādiem kanāliem.
Arī par Latviju bieži izplatīts dezinformācijas vēstījums ir tāds, ka mēs esam neizdevusies valsts. Baltijas valstis virs ūdens noturot tādi sabiedrotie kā NATO un arī Eiropas Savienība.
No otras puses, tiek arī apgalvots, ka NATO alianse esot pārāk vāja, lai aizsargātu Baltijas valstis, vai tas, ka dalība Eiropas Savienība kaitē dalībvalstu ekonomikām. Taču šīs pretrunas Krievijas dezinformācijas izplatītājus nemulsina – Latvijai vienkārši vajadzētu mainīt ārpolitikas kursu un pārorientēties uz spēcīgākiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem – protams, kā tādu Krievija pati sevi nostāda.
Maskava atkārto izdomājumus par "fašisma atdzimšanu"
Kā tas ir saistīts ar 9. maiju?
Pagājušajā gadā Moldovas valdošā Rīcības un solidaritātes partija iesniedza likumprojektu, kas paredz mainīt Uzvaras dienas nosaukumu, kā arī tās atzīmēšanu pārcelt uz 8. maiju – dienu agrāk. Tā bija pašas Moldovas izvēle, nevis uzspiests pienākums no Eiropas, kā mēģina iestāstīt Krievijas propagandisti. Rietumeiropā šajā datumā atzīmē Otrā pasaules kara beigas jeb Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.
Kā var izlasīt likumprojektā, tā mērķis ir tuvināt Moldovu rietumnieciskajai kopienai un kliedēt pieņēmumu, ka Otrais pasaules karš ir beidzies, tikai pateicoties Krievijai. Šāda asociācija ir izplatīta tieši saistībā ar 9. maiju.
Padomju vara izmantoja 9. maiju, lai stiprinātu sava režīma leģitimitāti. Krievijas valdība tagad arī izmanto šo paņēmienu, taču jau kā cita veida propagandas instrumentu.
Moldova 9. maijā šogad ir nolēmusi rīkot Eiropas dienas svinības, organizējot tās sadarbībā ar Eiropas Savienības delegāciju. Par to arī ir ziņojusi proeiropeiskā Moldovas prezidente Maija Sandu. Aprīlī diezgan aktīvi tika izplatīta dezinformācija, ka Moldavai to ir uzspiedusi darīt Eiropas Savienība. Interesanti, ka Kremļa medijos Eiropas Savienība tiek atainota kā saimnieki, kas ierodas Moldovā un izrīko valdību. Turklāt Krievija norāda, ka Eiropa var teikt, ka šī diena ir veltīta mieram un vienotībai – bet tā tas neesot! –, Eiropa nekādu mieru negribot, un šis esot tikai aizsegs "fašisma atdzimšanai".
Šeit arī ir skaidri nolasāms pieņēmums, ka, ja Uzvaras diena netiek svinēta tā, kā tīk Maskavai, tad tas ir vienādojams ar atbalstu fašismam. Jo tā nav taisnība, ka Moldova būtu atteikusies no Otrajā pasaules karā kritušo pieminēšanas. Skatoties plašākā mērogā, šī nepatiesā informācija pieder pie Krievijas dezinformācijas stāstījumu grupas, kas it kā vestī par to, ka Eiropā atdzimst fašisms.
Moldova raizējas par Ukrainas scenārija atkārtošanos
Moldovas sastāvā atrodas pašpasludinātā Piedņestras Moldāvu Republika, kas izveidojās 1990. gadā. Kopš 1992. gada šajā teritorijā atrodas Krievijas karavīri, pēc pašreizējām aplēsēm aptuveni 1500. Pati Krievija gan tos sauc par "miera uzturētājiem".
Piedņestra kā vienu no savām oficiālajām valodām izmanto tieši krievu valodu. Tā ir saglabājusi savu padomju laika karogu, uz kura ir attēlots sirpis un āmurs. 2006. gadā Piedņstrā arī norisinājās referendums par tās valstisko statusu, kas netika atzīts par likumīgu.
Krievijas centieni iejaukties Moldovas iekšējās lietās bīstami atgādina gan par Krimas aneksiju 2014. gadā, gan arī Luhanskas un Doneckas apgabalu sagrābšanu 2022. gadā.
Būtiski ir tas, ka Piedņestras teritorija atrodas pie Moldovas robežas ar Ukrainu. Šogad februārī Piedņestras politķi vērsās pie Krievijas ar lūgumu aizsargāt tās teritoriju no Moldovas valdības spiediena. Mazāk zināms, ka nedaudz vēlāk Moldovas Gagauzijas autonomā teritorija rīkojās līdzīgi, apgalvojot, ka Moldovas valdība ierobežo arī viņu tiesības.
Tas ir būtiski, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pieaugušas bažas, ka kaimiņvalsts Moldova būs nākamā Maskavas centienos atgūt kontroli pār bijušajām padomju republikām.
