"Mēs ļoti aktīvi virzāmies uz priekšu sadarbībā ar sabiedrotajiem, lai palielinātu sabiedroto klātbūtni," sacīja ministrs.
Sprūds pastāstīja, ka ir noslēgta vienošanās ar Kanādu 2026. gadā Latvijā nodrošināt 2200 kanādiešu karavīru klātbūtni. Šobrīd Ādažu militārajā bāzē ikdienā uzturas aptuveni 600 Kanādas karavīru. Tāpat arī Zviedrija ir apstiprinājusi, ka jau nākamajā gadā Latvijā papildus būs bataljona lieluma klātbūtne – līdz 800 zviedru karavīru.
Lai spētu palielināt sabiedroto spēku klātbūtni, tiek paplašināta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ādažu bāze, kā arī veidots Sēlijas poligons, norādīja ministrs. Tāpat Mārupes novada Ceros tiek veidota bāze, kurā uzturēsies brigādes lieluma NATO vienība – 700 kanādiešu karavīru.
Sprūds uzsvēra, ka topošais Sēlijas militārais poligons ir ļoti svarīgs stratēģiskās infrastruktūras objekts un poligona attīstības pirmā kārta būtu jānoslēdz līdz 2025. gada beigām vai 2026. gada sākumam. Ministrs norādīja, ka tas būs lielākais poligons Baltijas valstīs 25 000 hektāru platībā, kas nozīmēs to, ka militārās mācības tajā varēs būt plašākas un arī starptautiskas.
Pirmās brigādes lieluma vienību mācības gaidāmas šogad, bet ar Sēlijas poligona palīdzību tās būtu efektīvākas, sacīja ministrs.
KONTEKSTS:
Starptautisku militāro bāzi "Sēlija" Aizsardzības ministrija sāka veidot 2022. gadā. Jauna militārā poligona nepieciešamība tiek pamatota ar NATO samitā pieņemto Baltijai svarīgo lēmumu par NATO daudznacionālo kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim katrā valstī. Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda.
Toreizējā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pieļāva, ka Sēlijas poligona būvniecības pirmo kārtu varētu pabeigt līdz 2025. gada beigām. Tur varētu notikt pirmās šaušanas mācības. Būvniecības pirmā kārta izmaksātu 38 miljonus eiro, bet ministre neminēja precīzu finansējuma avotu.
