Šopavasar valdības pieņemtās izmaiņas paredz no 2026./2027. mācību gada no skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda nav starp šādām valodām.
Savukārt nu Saeimas pieņemtie grozījumi papildina regulējumu attiecībā uz krievu valodu kā otro svešvalodu skolās.
Tie nosaka, ka 4.–8. klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9. klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.
Paredzēts, ka atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki. Bet izglītības iestādes vadītājam par to būs jāinformē iestādes dibinātājs, kuram būs jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu.
Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9. klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. gada beigām.
Neattiecina uz vidusskolēniem
Apspriežot šos likuma grozījumus, Saeimas vairākums noraidīja priekšlikumu ļaut atteikties no krievu kā otrās svešvalodas arī vidusskolas posmā.
Nacionālās apvienības deputāte Ilze Indriksone šo priekšlikumu aizstāvēja šādi: "Jaunieši 8. un 9. klasē atteiksies no krievu valodas kā otrās svešvalodas un drošu sirdi dosies uz vidusskolu. Diemžēl, iesniedzot vidusskolā dokumentus, 10. klasē viņus noliks fakta priekšā: ņem vien, draugs mīļais, atpakaļ savu krievu valodu, jo mums likums neparedz citu iespēju. Šobrīd ir tā – ja esi atteicies, bet aiziesi uz skolu, kurā nav iespējas nodrošināt citu svešvalodu, faktiski iznāk, ka būs jāturpina mācīties krievu valoda kā otrā svešvaloda. Un tiem, kuri šobrīd ir 10. klasē, šis likumprojekts neparedz iespēju atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas."
Šo ideju gan neatbalstīja arī Saeimas Izglītības komisijā, jo šis priekšlikums esot iesniegts pārāk vēlu – pirms galīgā lasījuma. Tās strauja ieviešana likumā radītu papildu sarežģījumus skolām, paskaidroja Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre no "Jaunās Vienotības".
Pret Indriksones priekšlikumu bija arī cits opozīcijas deputāts Česlavs Batņa no "Apvienotā saraksta": "Lūdzu, nejauksim politiku ar mācību procesu. Krievu valodu vidējās izglītības posmā izvēlas. Tā ir apzināta izvēle arī pēc 2022. gada 24. februāra. Mēs šobrīd diskutējam par pamatizglītības posmu, lai jaunieši izvēlētos latviešu valodu, jo nereti viņi piesakās šai krievu valodai, jo tā ir viņu dzimtā valoda, kurā viņi mājās runā. Tas jāizskauž. Vidējās izglītības posms ir cita situācija, un es domāju, ka laika gaitā tā izmainīsies. Nečakarējam šobrīd to sistēmu, kas ir sakārtota vidējās izglītības iestādēs."
Nevienprātīgs atbalsts
Izmaiņas Izglītības likumā noteiktas, lai palīdzētu īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no ES oficiālajām valodām. Lai skolās nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no ES valodām jau tagad, iecerēts, ka skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu apguvi.
Balsojumā izmaiņas atbalstīja 78 deputāti, pret bija 11.
Pret balsoja deputāti no frakcijas "Stabilitātei!", kā arī ārpusfrakcijām piederošā Viktorija Pleškāne. Viņa norādīja, ka pārmaiņas esot virzītas bez pienācīga pamatojuma un konsultācijām ar sabiedrību: "Jā, pašlaik ir karš un sarežģīta ģeopolitiskā situācija, bet tomēr Krievija nekur nepazudīs pēc kara beigām. Un mums joprojām būs kopējas robežas. Un bērniem ir jāzina valoda."
Pašlaik Latvijas skolēni no 1. klases apgūst angļu valodu, bet kopš sākumskolas beigām – otro svešvalodu. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu un daļā izglītības iestāžu nav alternatīvas krievu valodas apguvei.
Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu citu valodu, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu.
