Runājot par iespējamo difterijas izplatīšanos, jāuztraucas tiem, kas pret difteriju nav vakcinēti vai ir aizmirsuši saņemt balsta vakcīnu. Ja nav skaidrs, kad bijusi pēdējā balsta vakcinācija, jāvēršas pie ģimenes ārsta un vajadzības gadījumā jāvakcinējas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Dace Zavadska.
Autora ziņas
Ceļojumu sezona turpinās arī rudenī, tāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina uzmanīties no krāpnieciskiem tūrisma piedāvājumiem, sākot no viltus tūrisma operatoru mājaslapām līdz pat ceļojumu organizatoriem bez licencēm, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja PTAC pārstāve Sanita Gertmane, portāla "BalticTravelnews" direktors Aivars Mackevičs un tūrisma operatora "Novatours" pārdošanas vadītāja Liāna Pudule.
Pēdu veselībai visbiežāk uzmanību vēršam tikai tad, kad rodas diskomforts staigājot, un arī tad dažkārt sāpes ignorējam. Lai līdz tam nenonāktu, palīdzēt var pareiza apavu, pēdu aprūpes un vingrojumu izvēle, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja tehniskā ortopēde Kitija Āķe, podoloģe Tatjana Ivanova un fizioterapeite Ilze Vindele-Strode.
Rakstīšana ir spēcīgs instruments terapijā, jo palīdz iedziļināties un piekļūt savām emocijām, kā arī paskatīties uz sevi no malas. Izmantojot dažādas metodes, rakstīt var ikviens, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja sertificēta mākslas terapeite ar specializāciju drāmas terapijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Sindija Meluškāne un rakstniece Zane Zusta.
Daži fermentēšanu jeb skābēšanu sauc par modes lietu, bet citi atgādina, ka tās ir vecu vecās zināšanas, kas vienkārši labi aizmirstas, bet šobrīd jau atkal tiek celtas galdā. Lai vai kā, no uztura zinātnes viedokļa fermentētiem produktiem ir daudz labu īpašību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja uztura speciāliste Guna Rijkure.
Elektroauto skaits turpina palielināties, un palielinās arī to uzlādes iespējas. Tāpat arī elektroauto cena kļūst pieejamāka. Vienlaikus, protams, visās jomās vēl nepieciešami uzlabojumi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas elektroauto biedrības valdes loceklis un līdzdibinātājs Jānis Bekers, elektroauto un tehnoloģiju entuziasts Raiders Raitis jeb Raitis Čerņavskis un autožurnālists, "Tavs Auto TV" galvenais redaktors Roberts Jansons.
Nodarbošanās ar adīšanu vai citiem līdzīgiem rokdarbiem vecumdienās var nest pienesumu veselībai, jo adīšana attīsta sīko motoriku, smadzeņu darbību un mazina stresu, kas netieši var aizkavēt pat demences procesus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Kristīne Šneidere.
Cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, kā arī tiem, kam ir nopietnas blakus saslimšanas, ieteicams vakcinēties pret Covid-19, jo tā izplatība turpina pieaugt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska.
Daudzgadīgās puķes un graudzāles jau atkal ir modē. Šobrīd, kad tās zied pilnā krāšņumā, ir īstais laiks tās stādīt un pārstādīt. Vienlaikus nedrīkst aizmirst arī par mēslošanu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Lai no atvaļinājuma atgriezties būtu vienkāršāk, pēc iespējas labāk šis laiks jāsaplāno vēl pirms pašas atpūtas. Jāparedz tāda kā buferzona – pāris dienas, kuru laikā no jauna adaptēties darba vidē un tikt galā ar tiem darbiem, kas sakrājušies, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja klīniskā psiholoģe, psiholoģijas doktore Diāna Zande.
Sākot fotografēt, nav vajadzīgi dārgi vai sarežģīti fotoaparāti un tehniskais aprīkojums. Svarīgākais ir saprast, kas pašam interesē un kāds būs fotogrāfijas virziens, kurā vēlies doties. Fotografēt nevar iemācīt, prasmes nāk ar pieredzi un praksi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja fotogrāfi Reinis Fjodorovs un Edijs Pālēns.
Lai veiksmīgāk cīnītos ar telefonkrāpniekiem, operatori gaida valstisku regulējumu, kas ļautu darboties vienoti, jo šobrīd operatori cenšas cīnīties katrs atsevišķi. Tikmēr kaimiņvalstis šajā jautājumā jau ir priekšā, un to operatori darbojas vienā sistēmā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja "Bite Latvija" iekšējo drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns. Savukārt Finanšu nozares asociācijas eksperts Kaspars Zālītis atzina – nozari satrauc tas, ka uz krāpnieku āķa mēdz uzķerties vieni un tie paši cilvēki, daži pat trīs un četras reizes.
Līdz 2024. gada 18. augustam uz Latvijas ceļiem gājuši bojā 63 cilvēki – ja salīdzina ar šo pašu periodu citos gados, tad tik maz iepriekš nav bijis, tomēr tas aizvien ir daudz un vairāk nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, tāpēc lepoties nav pamata, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš.
Pirms došanās uz vizīti pie ārsta pacientiem rūpīgi jāapdomā sava pašsajūta un iemesli, kāpēc mediķa palīdzība nepieciešama. Jautājumus ieteicams apkopot un pierakstīt. Tāpat svarīgi būt informētiem par ģimenes veselības vēsturi un uz vizīti ierasties laikus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.
Vasara Latvijā ir aktīva ūdenstūrisma sezona, un katru gadu iespēju iznomāt SUP dēli, laivu vai kajaku kļūst arvien vairāk. Diemžēl nereti, atpūšoties uz ūdens, tiek aizmirsts par drošību – atpūtnieki atrodas alkohola reibumā vai novelk drošības vestes, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Latvijas Dabas tūrisma asociācijas valdes loceklis, ūdenstūrisma uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Vents Strautmanis.
Viens no atslēgas vārdiem senioru vecumā ir nīgruma, noguruma un nevēlēšanās pārvarēšana. "Tas ir pats svarīgākais. Kā tikai tu pieķer sevi, ka tu sāc domāt, nevis ko darīt, bet ko varētu nedarīt, tas ir signāls pašam, ka ir jārīkojas, ka ir jādarbojas," Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns, uzsverot, ka arī senioru vecumposms var būt skaists un interesants.
Pārmērīga kontrole jeb mikromenedžēšana no vadītāja puses darbavietā var novest pie izdegšanas. Vienīgais risinājums ir runāt par šo problēmu ar pašu vadītāju, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe.
Izvēloties sev piemērotāko īpašuma apdrošināšanu, pirmkārt, jāsaprot, pret kādiem riskiem apdrošināšana vispār nepieciešama. Otrkārt, jāapskatās katra piedāvājuma izņēmumi, jo vienmēr ir kāds izņēmums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins, norādot, ka šīs apdrošināšanas ir "pīrādziņi ar dažādu pildījumu", un ieteica noskaidrot, kāds ir pildījums.
Nereti cilvēki, dodoties mežā, paļaujas uz telefonā esošo GPS, pašiem nesekojot līdzi apkārtnei. Tā darīt nevajadzētu, jo telefons var izlādēties, pazust vai citādi pievilt. Drošāk ir sekot līdzi orientieriem mežā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis Kristaps Kalvāns un alpīnists Andžejs Reiters.
Ikdienā nenovērtējam dabiskās jeb pilna spektra gaismas nozīmi, taču mūsu acu veselība, un ne tikai tā, ir ārkārtīgi svarīga. Katram cilvēkam kā minimums divas stundas dienā būtu jāpavada pilna spektra gaismā jeb ārpus telpām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja oftalmoloģe Anda Balgalve un optometriste Krista Caune-Bērziņa.
Plēsēju trūkums, barības pārbagātība un siltāks klimats ziemā pilsētai piesaista daudzas putnu sugas. Diemžēl ne visi putni ir jauki kaimiņi – bez trokšņa tie daudzdzīvokļu namiem mēdz radīt arī dažādus tehniskus bojājumus, kā arī pārnēsāt slimības. Tāpēc svarīgi tomēr putnus nebarot, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Antra Stīpniece un "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze.
Vētras un spēcīgā lietus gadījumā pat atļautais braukšanas ātrums nav obligāts, jāatceras arī, ka bremzēšanas ceļš uz slapja asfalta ir krietni garāks, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks. Viņš aicināja autovadītājus, kuri nejūtas pārliecināti par savām spējām, šādos laika apstākļos labāk nebraukt.
Katrs cilvēks mēdz izjust dusmas – tās ir emocijas, kas rodas automātiski. Tie, kuri spēj tās atpazīt, pārstrādā savas sajūtas un reaģē adekvāti. Tie, kuriem šīs prasmes nav attīstītas, kļūst nelaipni vai pat agresīvi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns un apzinātības pasniedzējs, psihoterapeits, psihologs Ansis Jurģis Stabingis.
Šogad, salīdzinot ar ļoti sausiem gadiem, sēņu raža potenciāli varētu būt labāka, bet vēl tomēr mazliet jāpaciešas, jo īstais sēņu laiks sākas tikai augustā. Pa kādai bekai un gailenei mežā var sastapt jau kopš jūnija, bet jūlijs pagaidām daudz neatšķiras, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja Latvijas Dabas muzeja mikoloģes Diāna Meiere un Inita Dāniele.
Fleksitārieši pamazām un pakāpeniski balsta savu uzturu uz augu valsts produktiem, bet pilnībā no tā neizslēdz piena produktus vai gaļu – tikai apzināti samazina to daudzumu. Tas ir labs piemērs, kā domāt par savu uzturu, neizdarot straujas un nepārdomātas izmaiņas, kas var atstāt negatīvas sekas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda uztura speciāliste Liene Sondore un "Augi & Draugi" un "Neapēd zemeslodi" vadītāja Lilita Kenta.
Vasaras otrā puse ir laiks, kad parūpēties par ogulājiem un ielabot augsni, lai arī nākamgad krūmos būtu ogas. Tāpat jābūt acīgiem, lai nepalaistu garām tīklērces ieviešanos, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja dārzkopes – kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Pie skaudrās noslīkušo statistikas nereti vainojam karstos laikapstākļus un alkoholu, kas ir būtiski faktori, taču galvenā problēma ir zināšanu un izpratnes trūkums par peldēšanu – lielākā daļa cilvēku peldēt iemācās pašmācības ceļā, nevis pie instruktoriem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs.
Konservējot dārzeņus, galvenais ievērot tīrību – tīrām un sausām jābūt gan burkām, gan vākiem, gan karotēm un visiem citiem priekšmetiem, kas gatavošanas procesā tiek izmantoti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne.
No ārzemju ceļojumiem pārvedot krokodilādas vai čūskādas somiņas, no bruņurupuču bruņām izgatavotas rotas, kažokādas vai krēmus ar lāču dziedzeriem, pastāv risks kļūt par kontrabandistu, jo šiem priekšmetiem ir nepieciešami arī dokumentācija par legālu izcelsmi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un rāpuļu eksperts Andris Čeirāns.
Dzērienu pakām un tekstilizstrādājumiem ir savi šķirojamo atkritumu konteineri, bet izsmēķus pārstrādāt nav iespējams, tāpēc tie jāizmet kopā ar sadzīves atkritumiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, "Eco Baltija vide" valdes loceklis Andris Karlsons un "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse.