Vasarā jo īpaši vajadzētu rūpīgi plānot, kādus produktus ņemt līdzi maltītei brīvā dabā, jo ēdiena uzglabāšanas temperatūra un laiks ir ļoti svarīgi faktori. Ja produkts ar tām jau ir piesārņots, baktērijas labos apstākļos var savairoties ļoti ātri, vienlaikus neizmainot ēdiena garšu vai smaržu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.
Autora ziņas
Diasporas pārstāvji Dziesmu un deju svētkos visvairāk novērtē kopības sajūtu un to, ka tiek uzņemti un gaidīti tāpat kā visi citi dejotāji un dziedātāji. Ikdienā esot ārzemēs, latviešu kultūra viņiem ir īpaši svarīga, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Filadelfijas deju kopas "Dzirkstele" dalībnieki Annija Kerno un Ēriks Mežgailis un deju kolektīvu dalībnieki no Šveices un Lielbritānijas – Jānis Vinklers un Kārlis Caucis.
Lai arī zinātniskajā vidē šobrīd dominē angļu valoda, taču jāsaglabā pašapziņa – valoda var attīstīties tikai tad, ja visās jomās un līmeņos runājam un domājam latviski, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra filoloģijas zinātņu doktore, literatūrzinātniece, rakstniece, folkloriste Janīna Kursīte-Pakule, norādot, ka būtu jāpievērš lielāka uzmanība latviešu valodas pētījumiem un valodas iedzīvināšanai skolās un augstskolās.
Pēdējos gados tūrisma nozari Latvijā ietekmējuši vairāki satricinājumi – gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Šobrīd situācija beidzot uzlabojas, un ārzemju tūristi pamazām atgriežas, atsākot ceļot uz Baltijas valstīm, tostarp Latviju, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" pārstāvji un viesu uzņēmēji.
Dalībnieki uz svētku mēģinājumiem drīkst nākt ar savām mugursomām, taču tās tiks pārbaudītas, jo šogad uz mēģinājumiem drīkst ienest tikai tādu pārtiku, kas nebojājas. Ienest nedrīkst arī šķidrumu, bet tukšās ūdens pudeles gan, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku izpilddirektore Daina Markova un komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva.
Greizais īkšķis (hallux valgus) veidojas, kad pirmais pleznas kauls nobīdās uz pēdas iekšpusi, bet īkšķis – uz pēdas ārpusi. Tas ne tikai rada diskomfortu un sāpes pēdas rajonā, bet ar laiku ietekmē arī cilvēka gaitu un locītavu noslodzi, bieži vien radot ceļgalu, gūžas un muguras sāpes, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja traumotoloģe-ortopēde Evita Rumba.
Šovasar karstuma dēļ īpaši jārūpējas par dārza laistīšanu. Ja nav iespējas darīt to katru vakaru un rītu, dārzu var kārtīgi salaistīt un tad mulčēt. Mulča kādu laiku uzturēs augsni mitru. Vienlaikus dārzs jāuzmana arī no kaitēkļiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Izstrādātas vadlīnijas veselīgai un jēgpilnai datorspēļu spēlēšanai, lai tā ilgtermiņā nenodarītu kaitējumu. Galvenie to punkti atgādina par fizisku aktivitāšu, pilnvērtīga uztura un kvalitatīva miega, kā arī finanšu pratības nepieciešamību datorspēļu lietotājiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Latvijas Biogeiminga biedrības (LBB) priekšsēdētājs Martins Muitenieks.
Pasaules Dabas fonds kopā ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku rīkotājiem aicina ikvienu dalībnieku un apmeklētāju gatavoties svētkiem atbildīgi, izvērtējot savus ikdienas paradumus tādās jomās kā transports, pārtika, ūdens, atkritumu šķirošana, ilgtspējīgas preces un pakalpojumi. Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sadarbības projektu vadītāja Anna Blaua.
Multiplā skleroze ir jaunu cilvēku slimība, kas reti skar cilvēkus pēc 40 gadu vecuma. Slimnieku skaitam šobrīd ir tendence pieaugt, un Latvijā ir ap 2000 multiplās sklerozes pacientu. Slimības izpausmes var veiksmīgi kontrolēt ar medikamentu palīdzību, taču diagnoze sākumā jāatklāj, kas bieži vien notiek lēni, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja multiplās sklerozes māsa Ginta Vanaga un pacientu biedrības "Mana MS" pārstāves Diāna Fausta un Simona Gerķe.
Uzsākot jaunas mājas būvniecību, būtiskākais ir atbilstoša zemes gabala iegāde, kuras laikā noteikti jākonsultējas ar speciālistiem. Māju pārbūvējot, svarīgi rēķināties ar to, kas paveikts līdz šim. Ja ēkai padomju laikos veiktās piebūves nav nodotas ekspluatācijā, to izdarīt nav sarežģīti, grūtāk ir ar jaunākām pārbūvēm, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja arhitektes Agate Eniņa un Gunta Ābele.
Vēsturiski vasaras saulgriežu svētkus dēvējam par Jāņiem un atzīmējam zāļu vakaru un Jāņu dienu. Pēdējā laikā populārs kļuvis nosaukums "Līgo svētki", kas, lai gan varētu tikt sasaistīts ar tautasdziesmu tekstu, tomēr šķiet nelatvisks, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa un Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs.
Jāņos droši var mieloties gan ar rudzu maizi, kas dos enerģiju, gan Jāņu sieru – tas būs bagātīgs olbaltumvielu avots. Izvairīties drīzāk vajadzētu no rūpnieciski gatavotiem pārtikas izstrādājumiem. Tāpat nedrīkst aizmirst svētku laikā ne tikai mieloties, bet arī kārtīgi izkustēties, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica uztura speciāliste Liene Sondore.
Ķirurģisku operāciju rezultātā pacientam var nākties nēsāt stomas maisiņu. Stomas nēsātāji Latvijā saskaras ne tikai ar informācijas un padomu trūkumu, bet arī cieš no tā, ka valsts neapmaksā nepieciešamos higiēnas līdzekļus pietiekamā daudzumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja paciente, stomas lietotāja Ilona Štokolova un medmāsa Jolanta Noskova, kurai ir pieredze stomas pacientu kopšanā vairāk nekā 25 gadus.
Autobraucējs uzvedas pilnīgi atšķirīgi, kārtojot braukšanas eksāmenu un braucot uz ceļa viens pats. Tad klāt nāk emocijas, sociālais spiediens vai nogurums. Turklāt braukšanas kultūra ir arī audzināšanas jautājums, jo bērni un jaunieši mācās uzvedību pie stūres no saviem vecākiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un satiksmes psiholoģe Zinaida Brauna.
Dažādi izsitumi un gremošanas traucējumi var rasties gan no pārtikas alerģijas, gan nepanesamības. Bieži vien diagnosticēt pareizo iemeslu problēmām var būt grūti. Lai saprastu, no kuriem produktiem kādas reakcijas rodas, būtisks palīgs ir dienasgrāmata, kurā cilvēks pieraksta visu, ko lieto uzturā un novērotās reakcijas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja pediatre, bērnu alergoloģe Laine Bormane.
Telefons ir brīnišķīga ierīce zvanīšanai, taču dažādas izklaides redzes saudzēšanas nolūkos pēc iespējas jāpārceļ uz lielākiem ekrāniem, jo tiem degunu 15 centimetru tuvumā nepieliksi – lielāki ekrāni automātiski notur mūs redzi veselīgākā attālumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja oftalmoloģe Anda Balgalve un 2022. gada titula "Gada optometrists" ieguvēja, optometriste Ilze Dilāne.
Vienkāršākais veids, kā veicināt bioloģisko daudzveidību savā pagalmā, ir pārstāt regulāri pļaut zālienu, bet tā vietā iekopt dabisko pļavu. Lai to paveiktu, nepieciešama tikai pacietība un kādu pļavas ziedu sēklas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis.
Kafija vislabāk garšo pirmās 30 dienas pēc tās grauzdēšanas, bet tās kvalitāti ietekmē arī maluma rupjums un pagatavošanas metodes, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja "Andrito" kafijas grauzdētavas dibinātājs un vadītājs Andris Petkēvičs un trīskārtējs Latvijas baristu čempions Jānis Podiņš, kuri arī pamācīja, kas jāņem vērā, lai gardu kafiju varētu baudīt mājās.
Svarīgākais posms mājas pārvaldībā ir dzīvokļu īpašniekiem izvēlēties pilnvaroto personu, kas uzņemsies rūpes par mājas stāvokli, komunicējot ar izvēlēto namu pārvaldnieku. Ja dzīvokļu īpašnieki nespēj uzticēties vienai personai, iespējams dibināt biedrību, kurā iecelt valdi, vai arī izmantot citus juridiskos risinājumus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš un Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) valdes locekle Laila Keisele.
Ne visi augi šogad pārdzīvojuši pavasara bargās salnas, taču tiem, kas turpina zaļot, šobrīd svarīgi palīdzēt, tos regulāri laistot, mēslojot un pasargājot no kukaiņiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska.
Augsts asinsspiediens, palielināts svars un augsts holesterīns ir faktori, kas, neārstēti un novārtā atstāti, noved pie sirds mazspējas. Šī diagnoze zināmā mērā ir nolaidība, ja cilvēks ilgstoši nav rūpējies par savu veselību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja kardioloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja Iveta Mintāle.
Latvāņi, Kanādas zeltslotiņas, puķu spriganes un citi invazīvie augi nodara lielu kaitējumu Latvijas dabai. Bieži vien svešzemju sugas izplatās, cilvēkiem neapdomīgi izmetot dārza atkritumus ārpus dārza teritorijas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas eksperte, projekta "LIFE-IP LatViaNature" Invazīvo sugu nodaļas eksperte Aiva Bojāre un Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje.
Miastēnija ir ļoti reta autoimūna slimība, kas izpaužas kā muskuļu vājums. Visbiežāk tā vispirms skar redzi jeb acs muskuļus, bet attīstoties tā var uzbrukt jebkurai muskuļu grupai. Slimība ir grūti diagnosticējama, jo tai nav konkrētu cēloņu vai ļoti specifisku simptomu – visbiežāk sākotnēji tas ir nogurums un redzes dubultošanās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ieva Glāzere.
Dārza darbu maijā ir daudz, taču viens no svarīgākajiem ir profilaktiskie pasākumi pret kaitēkļiem. Jāpalaiž trihogrammas, jāizliek feromonu slazdi, lipīgie aizsargi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Ultravioletais saules starojums var radīt būtisku ietekmi uz mūsu veselību, tāpēc svarīgi neatrasties saulē tad, kad tā ir zenītā, un lietot saules aizsarglīdzekļus pareizi – tos pietiekošā daudzumā uzklāt atkārtoti ik pēc pāris stundām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica biedrības "Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija" prezidente un praktizējošā kosmetoloģe Renāte Reinsone un dermatoloģe veneroloģe Laura Freiberga. Turklāt lielākajai daļai aizsargkrēmu derīguma termiņš ir 3 līdz 6 mēneši, tāpēc pagājušajā vasarā lietotais šovasar savu funkciju nepildīs.
Ērču aktīvā sezona Latvijā ir no aprīļa līdz pat oktobrim. Visbiežāk tās sastopamas mežos un krūmājos, retāk pilsētvidē. Dodoties dabā, īpaši svarīgi padomāt par noslēgtu un gaišu apģērbu, bet jāuzmana arī mājdzīvnieki. Ja ērce piesūkusies, pēc tās noņemšanas četras nedēļas jāvēro, vai neparādās kādas slimības simptomi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Viktorija Leitēna un bioloģijas doktors, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Voldemārs Spuņģis.
Lai uzlabotu pašsajūtu un noskaņojumu, svarīgi ikdienā mērķtiecīgi ievērot režīmu – regulāri kustēties, pietiekami daudz gulēt un sekot līdzi uztura paradumiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica ārsts psihoterapeits Andris Jansons, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča un veselīgas ēšanas eksperte, sertificētā uztura speciāliste Olga Ļubina.
Sinoptiķi brīdina, ka šonedēļ Latvijā gaidāmas vienas no postošākajām pavasara salnām pēdējos gados. Lai no tām pasargātu augus, jāizmanto gan tā saucamie augu "pretstresa" līdzekļi, gan tie bagātīgi jānosedz ar agrotīklu. Siltumnīcā var ievietot arī elektrisko sildītāju, bet tad jārēķinās ar izmaksām. Palīdzēt var arī siltumnīcas laistīšana un sveces iededzināšana, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte un Dārzkopības institūta pētniece agronome Ilze Grāvīte.
Savu klientu datus uzņēmumiem nav aizliegts nedz vākt, nedz izmantot, taču uzņēmumu klienti jāinformē, kāpēc un ar kādu mērķi tas tiek darīts. Šajā jautājumā joprojām vērojamas problēmas, tāpēc svarīgi saprast – atbildību par saviem datiem nes ne tikai persona, kas tos nodevusi, bet arī uzņēmums, kas tos apkopo un izmanto, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa.
Pārliecinoši lielākā daļa jaunvārdu, ko darina jaunieši, ir aizgūti no angļu valodas, bet krievu valoda no jaunvārdu kategorijas ir praktiski zudusi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja valodnieks Andrejs Veisbergs. Tikmēr paši jaunieši, vērtējot digitālā satura veidotāju valodu, atzīst – anglismus izmantot vajadzētu mazāk, stāstīja valodniece Dite Liepa.