Katra iedzīvotāja pienākums ir sekot līdzi ziņām par brīdinājumiem, vienoties ar ģimeni par saziņas iespējām, sakārtot 72 stundu somu un apzināt kaimiņus, kuriem krīzes situācijā varētu būt nepieciešama palīdzība, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas vecākā inspektore Agrita Vītola.
Autora ziņas
Bieži vien cilvēki ar dzirdes problēmām tiek iedalīti vienā kategorijā pie nedzirdīgajiem, taču tas nav pareizi. Starp dzirdīgo un nedzirdīgo pasauli dzīvo vājdzirdīgie – cilvēki, kuriem ir dzirdes problēmas, bet kuri komunicē balsī, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas valdes locekle Rūta Mežavilka un Nedzirdīgo savienības biedre, "Sadzirdi.lv" dibinātāja Baiba Bicēna.
Krāpnieki, kuri zvana upuriem un mēģina izvilināt bankas kartes datus, nu jau sarunājas arī latviski, tāpēc vairs nevar droši paļauties uz pazīmi, ka zvanītāji ar ne tiem labākajiem nodomiem vienmēr runās krieviski, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja CERT.LV kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns un programmētājs un tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš.
Ar rentgenu diagnosticēt plaušu vēzi iespējams vien trešajā, ceturtajā stadijā, tāpēc pasaulē kā skrīninga metodi arvien vairāk izmanto zema starojuma devas datortomogrāfiju. Latvijā par šādu plaušu vēža skrīninga nepieciešamību vēl diskutē, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, ārsts Ainis Dzalbs.
Šobrīd dārzniekiem lieti jāizmanto mitrā augsne, kas ļauj augus dārzā stādīt un pārstādīt pēc sirds patikas, neuztraucoties par papildu laistīšanu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Mājas vizuālo apskati pēc dabas stihijām jāveic pārvaldniekam, taču arī mājas iedzīvotāji ir aicināti, ilgi nekavējoties, aktīvi ziņot par ēkas stāvokli, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja asociācijas "Mājoklis" valdes loceklis un Rīgas nodaļas vadītājs Ingārs Daibe un "Latvijas namsaimnieka" klientu apkalpošanas vadītāja Agnese Karlsone.
Plašajā sadzīves ķīmijas līdzekļu klāstā iespējams iegādāties dažādas vielas, kas var nebūt draudzīgas videi un cilvēkam. Lai no tā izvairītos, uz produktiem jāmeklē "EU Ecolabel" marķējums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Ekodizaina kompetences centra eksperte Ilze Neimane un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone.
Baltijas jūras piekrastē ir gana daudz savulaik nogremdēto kuģu vraku, kuros aizķeras spoku tīkli – zvejnieku pamesti vai nozaudēti zvejas rīki. Tajos sapinas gan zivis, gan roņu mazuļi, tā radot apdraudējumu ekosistēmai, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore, ekonomikas zinātņu doktore Astrīda Rijkure.
Viens no biežākajiem ugunsgrēka cēloņiem ir veca vai bojāta elektroinstalācija. Ekspluatējot elektroinstalāciju, kas ir vecāka par 30 gadiem, jārēķinās, ka tā ir bumba ar laika degli un prasa remontdarbus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja AS "Sadales tīkls" Mācību centra elektrozinību mācību vadītājs Artūrs Šmats.
Igo mūzikas un mākslas centrs "Ceplis" atrodas vietā, kurai bija visi priekšnoteikumi pārvērsties par drupu kaudzi, bet notika brīnums, un nu Lielupes krastā jau vairākus gadus vecā ķieģeļu cepļa ēkās saimnieko mūziķis Igo, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja pats mūziķis, māksliniece Gita Straustiņa un Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vecākais speciālists Raitis Ābelnieks.
Karstais un sausais laiks šīs vasaras sākumā iekavējis sēņu ražu, taču šobrīd tās jau sākušas augt. Mežos gan nav tik lielas sēņu dažādības gan piedzīvotā sausuma dēļ, gan tādēļ, ka mežus sāk pārņemt invazīvā sēņu suga – dzīslkāta bekas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere.
"Tas ir būtiski no abām pusēm – saprast, ko pārējie satiksmes dalībnieki var redzēt un redz uz ceļa. Tad varbūt pieņemsim drošākus lēmumus," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra satiksmes psiholoģe Inese Muzikante. Psiholoģe skaidroja, ka svarīga ir ne tikai ceļu satiksmes noteikumu ievērošana, bet arī savstarpējā cieņa un attieksme starp satiksmes dalībniekiem.
Pasaulē un Latvijā ir neskaitāmi daudz cilvēka rokām radītu vietu, kas savu laiku godam kalpojušas, bet tagad slīgst aizmirstībā un ir lemtas lēnai iznīcībai, tomēr ir vietas, kam laimējas, un tām tiek dota iespēja atdzimt jaunā kvalitātē. Viena no tādām ir Cēsu novada "Maizes māja", Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja saimnieki Aina un Dainis Tarasovi.
Ik gadu līdz apkures sezonas sākumam privātmāju īpašniekiem jāiztīra dūmvadi un jāapkopj apkures iekārtas, bet reizi piecos gados ar speciālistu palīdzību jānovērtē iekārtu tehniskais stāvoklis, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes pārstāve Iveta Uka.
Ieroču turēšanas atļauju izsniegšanas process Latvijā ir pietiekami komplicēts, dārgs un labi uzraudzīts, turklāt uzliek ieroču nēsātājiem papildu atbildību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers un Latvijas Mednieku savienības pārstāvis Jānis Baumanis.
Mūsdienīgas arhitektūras tendences ir vērstas uz zaļāku vidi, otrreizēju materiālu izmantošanu un vides pieejamību, taču tas ir process, ko pilsētā realizēt ir izaicinoši. Šobrīd būtu vairāk jādomā arī par to, kā saglabāt un pārveidot jau esošās ēkas, nevis būvēt jaunas, kas bieži ir izdevīgāk, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja arhitekti un dizaineri.
No 1. jūlija paaugstinātas valsts nodrošinātās minimālās pensijas, taču pārējām pensijām indeksācija notiks oktobrī. Savukārt strādājošie pensionāri reizi gadā var veikt pensijas pārrēķinu, bet tas nenotiek automātiski, par to jāiesniedz iesniegums pašiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.
Augusts ir piemērots laiks, kad iestādīt zemenes, lai gādātu par nākamā gada ražu. Tam nepieciešams rūpīgi sagatavot augsni, iestrādājot tajā kūdru, mēslojumu un mikrobioloģiskos līdzekļus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Lai gan tām ir liels potenciāls, ūdensmalas ir visneatklātākais un slēptākais dārgums Latvijā. Cilvēkiem aktīvāk iesaistoties, ūdensmalas varētu kļūt par unikālu piedāvājumu, kas gan piesaista tūristus, gan vieno vietējos iedzīvotājus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda biedrības "Ūdensmalu attīstībai" valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberta.
Augu veselību ietekmē ne tikai vaboles un citi kukaiņi, bet arī no ārzemēm ievestas sēnes, baktērijas, nematodes – niecīgi organismi, kuri ar aci nav redzami, bet piecu, septiņu gadu laikā iedzīvojas un tad rada lielu postu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.
Lietains laiks, kad augsne ir mitra, ir izcili piemērots mēslošanai, bet tāpat augustā nepieciešams apgriezt pārziedējušos ziedus un jau ražu devušos augļu kokus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Vairumā gadījumu lielākā konservēšanas kļūda ir nevis nepareizas proporcijas, bet gan nepietiekama tīrība. Konservējot svarīga ir ne tikai burku pasterizēšana un sterilizācija, bet arī karošu, paliktņu un salvešu tīrība, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse.
Nupat ienākušās pirmās tomātu ražas, un, lai gan šobrīd tomātus ar prieku var baudīt svaigus, laiks sākt domāt, kā tos saglabāt arī ziemai, tāpēc Saiva Pekuse, dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko", Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atklāja tomātu kečupa recepti, kas savulaik godalgota Brenguļu tomātu svētkos.
Kabačus sagatavot ziemai var gan saldējot, gan marinējot. Kabaču saldēšanas knifus un universālu marinādes recepti, ko izmantot var arī tomātu un gurķu marinēšanai, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atklāja kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse.
Pirmo palīdzību var sniegt jebkurš, un nekad nevajadzētu baidīties to darīt, jo no tā, ka cietušajam nepalīdzēsim, labāk nebūs. Pirmajā palīdzībā ietilpst trīs posmi – tūlītējie pasākumi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana un cietušā aprūpe, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" Pirmās palīdzības un Ārkārtējo situāciju programmas pasākumu koordinators Roberts Puriņš
Aknas cilvēka organismā ir unikāls orgāns, kura funkcijas aizstāt nav iespējams. Līdz ar to par aknu veselību īpaši jārūpējas, tostarp veicot regulāras pārbaudes, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) viceprezidente, profesore, Rīgas Austrumu slimnīcas Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane.
Patoloģiska krāšana ir nevis untums, bet gan psihiskās veselības traucējums, ko daudzi neatpazīst. Šo problēmu nevar atrisināt, lietas vienkārši izmetot, jo šādiem cilvēkiem ir nepieciešama profesionāla palīdzība, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa.
Mājas kafejnīcu dienas aizsākās kā Covid-19 laika projekts, lai mudinātu cilvēkus apceļot Latviju, taču šobrīd izaugušas par veselu kustību, kurā iesaistās lielas un mazas saimniecības un ģimenes. Pārsvarā kafejnīcas tiek rīkotas lauku teritorijās, kas ir liels atspaids reģionālajam tūrismam, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.
Gan osteopāti, gan manuālās medicīnas ārsti palīdz pacientiem tikt vaļā no dažādām saslimšanām, strādājot ar rokām, taču tā nav vienkārša masāža – osteopāti strādā ar mīksto audu kustīgumu, bet manuālie terapeiti ar locītavām, kas bieži vien ir iemesls sāpēm citos ķermeņa rajonos, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Manuālās medicīnas ārstu asociācijas prezidents, ārsts rehabilitologs un manuālais terapeits Uģis Beķeris un ārste pediatre - osteopāte Anda Polna.
Tehnoloģiju entuziasti aicina turpināt piedalīties "Balsu talkā", ierunājot nelielu tekstu iniciatīvas mājaslapā. Šobrīd ierunātas 127 stundas, taču organizatoru mērķis ir savākt 1000, lai latviešu valoda digitālajā vidē spētu konkurēt ar citām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists, programmatūras tulkošanas entuziasts Raivis Dejus un Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informācijas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošā pētniece Ilze Auziņa.