"Kā labāk dzīvot?"

Latvijas Radio raidījums
Kas spēj ietekmēt un pārveidot cilvēka dzīvi - zināšanas, informācija, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem? Kā uzlabot mūsu sadzīvi, kā saglabāt un uzturēt labu veselību, kā izaudzēt puķi, kā salabot mašīnu, iekārtot māju? Kā uzzināt par visu jaunāko dažādās nozarēs, kas ietekmē vai var ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti? Mums jādzīvo labāk tagad, jo šis ir mūsu laiks. Un šeit, jo šī ir īstā vieta!

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Jurists: Iedzīvotājiem vājas zināšanas namu pārvaldnieka izvērtēšanas jomā
Jurists: Iedzīvotājiem vājas zināšanas namu pārvaldnieka izvērtēšanas jomā
Daudzīvokļu namu iedzīvotājiem ir vājas zināšanas jautājumos par namu pārvaldniekam izvirzāmām prasībām un to darbības kvalitātes rādītājiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja  jurists Jānis Uzulēns, savukārt namu pārvaldniece Irēna Rusiņa norādīja, ka nereti iedzīvotājiem šķiet – pārvaldniekam jādara viss, taču tā nebūt nav.
Lai konkurētu darba tirgū, jāmācās visu mūžu – mudina arī pieaugušos apgūt STEM
Lai konkurētu darba tirgū, jāmācās visu mūžu – mudina arī pieaugušos apgūt STEM
Jau ilgstoši tiek runāts, ka bez STEM un STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) izglītības nākotnē neiztikt, bet tas jāņem vērā ne tikai tiem, kas mācās, bet arī tiem, kas darba tirgū apgrozās jau šobrīd, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektores vietnieks Uģis Citskovskis un Latvijas Universitātes Vadības un uzņēmējdarbības mācību centra direktore Irina Bausova.
Vai prātīgi savu otrā pensiju līmeņa pārvaldītāju mainīt bieži? Ekspertu versijas
Vai prātīgi savu otrā pensiju līmeņa pārvaldītāju mainīt bieži? Ekspertu versijas
Kad koks iestādīts, to katru gadu nevajag raut ārā un pārstādīt – tāpat ir arī ar pensiju otrā līmeņa plāna un pārvaldītāja izvēli, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja eksperti. Ja tomēr ieguldījumu plāns jāmaina, to nevajadzētu darīt tad, kad tam ir zemi rezultāti, jo tad nofiksētais uzkrātais kapitāls būs mazāks nekā tad, ja plāna maiņa notiktu pie labiem rādītājiem, skaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele. 
Notāri: Steiga līgumu parakstīšanā ir zīme – kaut kas nav kārtībā
Notāri: Steiga līgumu parakstīšanā ir zīme – kaut kas nav kārtībā
Cilvēki bieži vien nepievērš pietiekamu uzmanību līgumiem, ko paraksta, un tas var izrādīties ļoti bīstami. Notāra mērķis savukārt vienmēr būs nonākt līdz tam, ka abas puses pilnībā saprot visu līgumā minēto. Tas procesu var paildzināt, bet liela steiga – tā vienmēr ir zīme, ka ar darījumu kaut kas nav kārtībā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe un priekšsēdētaja vietniece Ilze Metuzāle. 
Ārste: Miega zāles ir kā plāksterītis milzīgai bedrei
Ārste: Miega zāles ir kā plāksterītis milzīgai bedrei
Tādu cilvēku, kuriem ikdienā pietiek ar mazāk nekā septiņām stundām miega, sabiedrībā ir absolūts mazākums. Tie, kas guļ maz, bet uzskata, ka ar to pietiek, lielākoties paši sevi māna, jo vēl neizjūt negatīvās miega bada sekas. Vēlāk cilvēki mēģina tās ārstēt ar miega zālēm, taču tas nav labs risinājums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa. 
Dārza darbu sezonas atklāšana – dārzkopju ieteikumi, ar ko sākt
Dārza darbu sezonas atklāšana – dārzkopju ieteikumi, ar ko sākt
Šogad pavasaris atnācis ar ideāli piemērotu laiku augļu koku griešanai. Rindā uz griešanu gaida ogulāji, daudzgadīgās graudzāles un košumkrūmi, kas zied vasaras otrajā pusē un rudenī, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Ārste: Krākšana var signalizēt par miega apnoju, kas neārstēta rada lielus riskus
Ārste: Krākšana var signalizēt par miega apnoju, kas neārstēta rada lielus riskus
Skaļa krākšana naktī var būt vienkāršs troksnis, bet var būt arī kā signalizācija par to, ka cilvēka smadzenēm gadiem un varbūt pat gadu desmitiem netiek pietiekami piegādāts skābeklis. Šī slimība ir obstruktīva miega apnoja, kas neārstēta ir īpaši bīstama, jo palielina gan infarkta, insulta un hipertensijas riskus, gan risku pēkšņi aizmigt pie stūres, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja ārste otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.
Ārste: Regulāras urīna analīzes ir tikpat svarīgas kā regulāras asins analīzes
Ārste: Regulāras urīna analīzes ir tikpat svarīgas kā regulāras asins analīzes
Lai laikus spētu parūpēties par savu nieru veselību, reizi gadā jānodod gan asins, gan urīna analīzes. Urīna analīzes bieži tiek izlaistas, taču tās ir tikpat svarīgas, jo pastāsta par tiem rādītājiem, kas asins analīzēs neparādās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, virsārste Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā Ieva Ziediņa.
Cik daudz šokolādes dienā drīkst apēst? Skaidro diētas ārsts
Cik daudz šokolādes dienā drīkst apēst? Skaidro diētas ārsts
Kvalitatīvā tumšā šokolāde, kuras sastāvā ir vismaz 70–80% kakao pulvera, nelielās devās var būt katra cilvēka ikdienas sastāvdaļa. Ar piena šokolādi gan aizrauties nevajadzētu, jo tai pievienotā cukura un piena tauku dēļ to ir viegli apēst pārāk lielos daudzumos, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, diētas ārsts Andis Brēmanis.
Gada ienākumu deklarāciju iesniegšana – jautājumi un atbildes
Gada ienākumu deklarāciju iesniegšana – jautājumi un atbildes
Visiem gada ienākumu deklarācijas jāiesniedz elektroniski, bet to var izdarīt arī klātienē, piesakoties uz konsultāciju Valsts ieņēmuma dienestā (VID). Cilvēku, kas vēlas izmantot šādu iespēju, ir daudz, un Rīgā veidojas rindas pat vairākus mēnešus uz priekšu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Rīgas 4. nodaļas vadītāja vietniece Natālija Konopecka un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša.
Reimatoloģe: Fiziskas aktivitātes vajadzīgas visos vecumos – arī pie locītavu bojājumiem
Reimatoloģe: Fiziskas aktivitātes vajadzīgas visos vecumos – arī pie locītavu bojājumiem
Lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, visiem cilvēkiem visos vecumos vajag kustēties – arī tad, ja locītavu bojājumi jau konstatēti. Cilvēkiem ar locītavu sāpēm un bojājumiem jāizvēlas kustības, kas ir mazāk traumējošas, piemēram, riteņbraukšana, peldēšana vai ārstnieciskā vingrošana, taču kustībām tāpat ir jābūt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja reimatoloģe Anda Kadiša.
Ārsts psihoterapeits: Arī vīriešiem pašiem jāuzņemas atbildība par savu mentālo veselību
Ārsts psihoterapeits: Arī vīriešiem pašiem jāuzņemas atbildība par savu mentālo veselību
Tiesa, ka Latvijas sabiedrībā joprojām ir stereotipi par vīriešiem kā stipro dzimumu, kuriem "jānes mājās mamuts" un jānodrošina ģimene, mūsdienās tā vairs nav gluži realitāte – mūslaikos vīrieši beidzot var runāt par to, kas ar viņiem notiek, un ņemt nost maskas. Līdz ar to arī vīriešiem pašiem jāuzņemas atbildība par savu mentālo veselību un jāmeklē iespējas runāt un lūgt palīdzību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.
Kā aprēķināt, kad sēt tomātus un papriku? Dārzkopju padomi
Kā aprēķināt, kad sēt tomātus un papriku? Dārzkopju padomi
Tomāti jāsēj aptuveni 60 dienas pirms to stādīšanas siltumnīcā, bet paprikām vajadzīgs ilgāks laiks – 90 dienas, līdz ar to, zinot aptuveno stādīšanas laiku, var ērti aprēķināt arī sēšanas laiku, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne un šīs dārzniecības dārzkopības speciāliste Saiva Pekuse.
Kardioloģe: Labākā slimību ārstēšana – neiegūt dažādus riska faktorus
Kardioloģe: Labākā slimību ārstēšana – neiegūt dažādus riska faktorus
Līdz marta sākumam Latvijā norisinās sieviešu sirds veselības mēnesis. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, un problēmas ar sirdi ir pamats arī citu slimību tālākai attīstībai. Tāpēc svarīgi laikus parūpēties par savu veselību, apmeklējot ģimenes ārstu un pārdomājot dzīvesveidu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra kardioloģe profesore Iveta Mintāle un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. 
VSAA pārstāve: Tuvojoties pensijai, svarīgi pārbaudīt valstij pieejamo informāciju par darba stāžu
VSAA pārstāve: Tuvojoties pensijai, svarīgi pārbaudīt valstij pieejamo informāciju par darba stāžu
Tuvojoties pensionēšanas vecumam, svarīgi pārbaudīt, vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) pieejama visa informācija par darba stāžu, jo par darba attiecībām līdz 1996. gadam aģentūrai informācijas var nebūt, bet, ja līdz 1996. gadam nostrādāts vismaz gads, tas var ietekmēt pensijas aprēķinu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.
Valodnieks: Jaunvārds «sāļvira» neiedzīvosies; ne visiem ēdieniem vajag latviskojumu
Valodnieks: Jaunvārds «sāļvira» neiedzīvosies; ne visiem ēdieniem vajag latviskojumu
Aptauja par gada vārdu, nevārdu un jaunvārdu drīzāk jādēvē par konkursu, jo tajā tiek savākti un vērtēti dažādi interesanti tautas izdomājumi, taču tas nav valodnieku pienesums. Neviens no šiem vārdiem netiek saukts par piemēru, kuram vajadzētu sekot. Tāpat ir ar "sāļviru" – šis jaunvārds "soļankas" vietā noteikti neiedzīvosies, un tas nemaz nav vajadzīgs, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.
Onkologs: Vienkāršs tests ļauj atklāt polipus un izvairīties no zarnu vēža, taču Latvijā to izmanto...
Onkologs: Vienkāršs tests ļauj atklāt polipus un izvairīties no zarnu vēža, taču Latvijā to izmanto retais
Kolorektālā jeb zarnu vēža skrīninga tests ziņo par polipiem resnajā zarnā, kurus var laikus noņemt un tādējādi pavisam izvairīties no šīs saslimšanas. Tas ir efektīvs un vienkāršs veids, kā pārbaudīt un rūpēties par savu veselību, taču šo bezmaksas testu Latvijā no mērķauditorijas izmanto vien retais, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centra" galvenais ārsts Andrejs Pčolkins un Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Veseris.
Acu ārste: Ziemā jāpiedomā par gaisa mitrumu telpās
Acu ārste: Ziemā jāpiedomā par gaisa mitrumu telpās
Visvairāk acu veselību ziemā ietekmē spēcīga saule un vējš, kā arī ekrānu lietošana ikdienā, taču mūsu acīm par labu nenāk arī sausais gaiss telpās, kura dēļ acis kļūst sausas un ātrāk nogurst. Diskomfortu var novērst mitrinoši acu pilieni, bet vispirms būtu jāparūpējas par pietiekamu gaisa mitrumu telpās, kurās uzturamies, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja oftalmoloģes Dace Lietuviete un Anda Balgalve.
Dārza darbi februārī – var sākt gatavoties pavasara cīņai pret kaitēkļiem
Dārza darbi februārī – var sākt gatavoties pavasara cīņai pret kaitēkļiem
Ne velti latviešiem ir teiciens – ratus taisi ziemā, bet ragavas kal vasarā. Jau tagad ir laiks domāt par to, kā pavasarī apkarot dārza kaitēkļus. Šogad parādījies plašāks feromonu slazdu piedāvājums, kas ir bioloģisks un efektīvs veids, kā ierobežot kaitēkļus, un tagad ir īstais laiks tos iegādāties, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkopes – kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. 
Pēc četrām ērču encefalīta potēm nākamo vakcīnu tagad iesaka pēc 10 gadiem
Pēc četrām ērču encefalīta potēm nākamo vakcīnu tagad iesaka pēc 10 gadiem
Pēc ilgstošiem pētījumiem Latvijā pagarināts balstvakcinācijas periods pret ērču encefalītu. Pēc ceturtās vakcīnas devas atkārtoti vakcinēties nu vajadzēs vien pēc 10 gadiem. Vakcinēšanās ir efektīvs veids, kā izvairīties no ērču encefalīta, kas bieži var noritēt smagi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska.
Sporta ārste: Enerģiska pastaiga ikdienā – ļoti labs veids, kā sākt kustēties
Sporta ārste: Enerģiska pastaiga ikdienā – ļoti labs veids, kā sākt kustēties
Pastaigas ir ļoti labs kustību veids, ar ko sākt, ja cilvēks līdz šim kustējies maz. Cilvēki, kas iepriekš bijuši pasīvi un garās pastaigās ikdienā nav devušies, var sākt pat ar 2000 soļu dienā – tie ir apmēram 1,5 kilometri. Katru nedēļu pievienojot 250–500 soļus, vēlams nonākt līdz 7000–7500 soļiem dienā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja sporta ārste, Sporta laboratorijas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka.
Zaļumu dārziņu uz palodzes var iekopt jau janvārī
Zaļumu dārziņu uz palodzes var iekopt jau janvārī
Šajā nedēļas nogalē jau var sākt domāt par augu sēšanu uz palodzes. Arī tik agros gada mēnešos var izaudzēt pētersīļus, lociņus un dažādus mikrozaļumus. Lai uz palodzes auguši zaļumi būtu gardi un neizstīdzējuši, jāpievērš uzmanība gaismai, gaisa mitrumam un ūdens cietībai, Latvijas Radio 1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Salūzusi sadzīves tehnika: vai nākotnē biežāk labosim, nevis pirksim jaunu?
Salūzusi sadzīves tehnika: vai nākotnē biežāk labosim, nevis pirksim jaunu?
Eiropas Savienībā (ES) tiek izstrādātas jaunas direktīvas, kas paredzēs, ka sadzīves tehnikai jābūt vieglāk un ērtāk remontējamai. Lai gan tās potenciāli var samazināt pieejamo preču klāstu, ilgtermiņā tomēr nesīs daudz labumu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja Patērētāju tiesību aizsardzības biroja Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda, interneta veikala "220.lv" pārstāvis Kārlis Ozols un biedrības "Zero Waste Latvija" IT projektu vadītāja Evija Ozola-Ozoliņa.
Netaisnības, izsīkuma un bezspēcības sajūta darbā. Kā risināt?
Netaisnības, izsīkuma un bezspēcības sajūta darbā. Kā risināt?
Ņemot vērā augstos stresa un izdegšanas rādītājus, darbavietām arvien vairāk jāstrādā pie emocionālā klimata uzlabošanas. Svarīgi ir neteikt darbiniekiem – kad nāc uz darbu, atstāj emocijas aiz durvīm. Emocijas, kas rodas darba vidē, būtu arī jāpārrunā darba vidē, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe un Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.
Mīklainā kaite POTS pēc Covid-19 pārslimošanas – to grūti atpazīt un mēdz nepareizi ārstēt
Mīklainā kaite POTS pēc Covid-19 pārslimošanas – to grūti atpazīt un mēdz nepareizi ārstēt
Par posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu jeb POTS zinām jau kādu laiku, bet Covid-19 pandēmijas laikā ar šo sindromu sirgstošo cilvēku skaits pasaulē dubultojās. Būtiskākā problēma ir tā, ka ārstiem POTS ir grūti atpazīt, tāpēc bieži tas tiek ārstēts nepareizi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja ārste interniste, reanimatoloģe, elektrokardiogrāfijas (EKG) metodes speciāliste Inga Orleāne.
Neirologs: Alcheimera profilaksē liela nozīme ir mērenai fiziskai slodzei
Neirologs: Alcheimera profilaksē liela nozīme ir mērenai fiziskai slodzei
Par Alcheimera saslimšanu joprojām ir daudz nezināmā, pētnieki vēl meklē atbildes, kā to diagnosticēt agrīni un kā ārstēt, bet tas, kas ir zināms, ir dzīvesveida nozīme slimības aizkavēšanā vai pat novēršanā. Pirmkārt, svarīga ir mērena fiziskā slodze, tai seko veselīgs miegs, uzturs un kognitīvā slodze, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja neirologs Jānis Mednieks. 
Ārste: Vakcinējoties un pārbaudoties, dzemdes kakla vēzi iespējams novērst
Ārste: Vakcinējoties un pārbaudoties, dzemdes kakla vēzi iespējams novērst
Vakcinējoties un regulāri pārbaudoties, ir pilnībā iespējams novērst saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi, jo pat skrīningā atrastās pirmsvēža saslimšanas lielākoties ir iespējams veiksmīgi ārstēt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, RAKUS galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, profesore Dace Rezeberga.
Hroniskā noguruma sindroms – kā tas rodas un kā ārstējams?
Hroniskā noguruma sindroms – kā tas rodas un kā ārstējams?
Hroniskā noguruma sindromam var būt dažādi cēloņi – gan vīrusu izraisītas saslimšanas, gan ilgstoša emocionāla un fiziska spriedze, gan vitamīnu un miega trūkums. Ārstēt to var, pirmkārt, pārskatot savu ikdienas rutīnu, veltot pietiekami daudz laika miegam un fiziskām aktivitātēm, bet palīdzēt var arī medikamenti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un rehabitologs Raimonds Puksts.
Telpaugiem ziemā visvairāk trūkst gaismas. Kā par tiem parūpēties?
Telpaugiem ziemā visvairāk trūkst gaismas. Kā par tiem parūpēties?
Telpaugiem ziemas laikā ļoti pietrūkst gaismas, tāpēc tos vajag nedaudz mazāk laistīt un mazāk mēslot, bet pavisam par augiem aizmirst nedrīkst – jāparūpējas gan par kaitēkļiem, ja tie parādījušies, gan par pietiekami mitru augsni, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa.
Bioatkritumu šķirošana pilsētā un laukos – vieniem brūnie konteineri, otriem komposta kaudze
Bioatkritumu šķirošana pilsētā un laukos – vieniem brūnie konteineri, otriem komposta kaudze
Kamēr pilsētā cilvēkiem bažas rada brūno konteineru novietošana un smaka, laukos bioloģisko atkritumu šķirošana ir vienkāršāka, jo tos var kompostēt, tomēr cilvēkiem nav jāsatraucas – neviens viņu pagalmā nenāks un nemērīs komposta kvalitāti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Saeimas deputāte un biedrības "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse ("Progresīvie").
Glābjoša ierīce – defibrilators publiskās vietās. Kas katram jāzina par tā lietošanu?
Glābjoša ierīce – defibrilators publiskās vietās. Kas katram jāzina par tā lietošanu?
No 1. janvāra publiskās vietās jābūt pieejamiem automatizētiem ārējiem defibrilatoriem. Lai tos lietotu, nav vajadzība īpaša apmācība, – sniegt palīdzību ar tiem var jebkurš, taču vispirms jāizsauc palīdzība un jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja kardiologi Ainārs Rudzītis un Andris Skride, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes mediķis un pirmās palīdzības speciālists Miķelis Puķītis.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd