Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Kandavā Lielas talkas laikā entuziasti vāks ne tikai atkritumus, bet raks arī latvāņus, tā sargājot dabas vērtības no invazīvajām sugām. Vietējā kopienā kopā ar tehnikuma audzēkņiem un pašvaldību arvien aktīvāk iesaistās dabas sargāšanā. Jau trešo gadu Kandavā Lielajā talkā piedalīsies arī Ukrainas iedzīvotāji.
Roņu populācija Baltijas jūrā turpina augt, un roņi arvien vairāk turpina postīt piekrastes zvejnieku zvejas rīkus un lomus. "Traucē zvejai – būtu maigi teikt. Pēdējos gadus ir tā, ka piekrastes zveja ir diezgan neiespējama roņu dēļ," Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" pauda zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks Ēriks Krūze. Turklāt pēdējie pētījumi liecina, ka pat roņu aizbaidīšana ar letālām metodēm nav gana veiksmīgs risinājums, lai aktivitāti ierobežotu.
Imantas mežā Rīgā uz koku stumbriem lielā vairumā parādījušies balti plankumi, liekot iedzīvotājiem prātot, vai tā tam ir jābūt. Lai arī nezinātājam varētu šķist, ka kokus piemeklējusi kāda kaite, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldē mierināja – tā ir ķērpju suga Phlyctis argena, kas patiesībā liecina par tīru gaisu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Šogad no 13. jūlija līdz 13. augustam norisināsies ikgadējā vasaras kampaņa "Mana jūra", informēja rīkotāji Vides izglītības fonds, norādot, ka arī šogad kampaņas Zaļajai ekspedīcijai var pievienoties ikviens interesents, lai kopīgi izzinātu piekrastes daudzveidību un arī apkopotu datus par atkritumiem pie jūras.
Sahāras putekļu pacelšanās augšējos atmosfēras slāņos un atceļošana pie mums, ko pieredzējām aprīļa sākumā, nav retums, turklāt tas nav vienīgais dabiskais pārrobežu piesārņojuma avots. Tāpat pa gaisu var ceļot arī ugunsgrēku dūmi, vulkānu izmeši, jūras sāls un ziedputekšņi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone.
Par spīti tam, ka Latvijā ir apzinātas Eiropas nozīmes aizsargājamu biotopu atrašanās vietas, tie joprojām tiek iznīcināti. Iemels tam meklējams 2015. gadā, kad tika panākta politiska vienošanās jaunas aizsargājamas dabas teritorijas neveidot. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" skaidroja, cik smaga no vides organizāciju viedokļa ir cīņa par dabas interešu ievērošanu Latvijā, saskaroties ar vēlmi dabu sargāt tikai uz papīra, nevis reālajā dzīvē. Vēršanās pret valsti Satversmes tiesā bija pēdējais sauciens pēc palīdzības brīdī, kad vai nu citu nozaru lobija rezultātā, vai kādu citu iemeslu dēļ valdība atteicās ieklausīties loģiskos un pamatotos argumentos.
Pirmdien, 22. aprīlī, visā pasaulē atzīmē Zemes dienu, un vides speciālisti tajā aicina domāt arī par plastmasas piesārņojuma samazināšanu. Piemēram, Ķīnas Tautas Republikas īpašajā apgabalā Honkongā tieši šodien stājas spēkā vienreiz lietojamo plastmasas iepakojuma materiālu izmantošanas ierobežojumi.
"Mēs sevi sludinām par zaļu valsti, bet tas ir mīts. Ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā, es nezinu, kas šeit notiktu," intervijā LTV raidījumam "Vides faktiem" norādīja bijusī Satversmes tiesa tiesnese, tiesību zinātņu doktore Ilma Čepāne. Tiešā un atklātā sarunā Čepāne skaidroja, kāpēc Satversmes spriedums būs mācību stunda valdībai, īpaši Zemkopības ministrijai un kāpēc līdz šim Latvijā neveicas ar vides aizsardzību.
Pirmais termodinamikas likums nosaka, ka visi dzīvības procesi ir saistīti ar enerģijas pārvērtībām, turklāt enerģija šajos daudzveidīgajos procesos nezūd, bet tikai pāriet no viena stāvokļa citā. Dzīvie organismi visi rodas, nāk pasaulē, daudzi pēc tam arī aug, attīstās, cīnās par eksistenci, vairojas, noveco un ikviens agrāk vai vēlāk neizbēgami iet bojā.
Šobrīd Latvijā jebkura putnu suga, kurai ir nepieciešami maz traucēti, lieli mežu masīvi ar lieliem kokiem, ir apdraudēta, un tostarp arī pūces, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja bioloģijas zinātņu doktors Andris Avotiņš. Viņš Latvijas Universitātē aizstāvējis promocijas darbu, kas veltīts tieši Latvijā ligzdojošajām pūcēm un to aizsardzībai.