Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Latvijas universitātes (LU) Dabaszinātņu mājā izvietotajās siltumnīcas pētī piekrastes augu sugas. Saprotot īpašības, ar kuru palīdzību šīs sugas spēj pielāgoties neparastiem augšanas apstākļiem, tās būs iespējams lietderīgi izmantot. Piemēram, jūrmalas skābenes nākotnē varētu kalpot kā augsnes attīrītājs piesārņotās teritorijās, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētījumā par dzīvsudraba koncentrāciju melno stārķu organismos atklāts, ka dzīvsudrabs atrodams gan olu čaumalās un membrānās, gan fēcēs, aģentūra LETA uzzināja universitātē.
Raidījuma "4.studija" skatītāja vērsusies pie redakcijas ar jautājumu par to, kā tiek apsaimniekoti Rīgas meži, jo šopavasar, citējot viņu: "ir trakāk nekā džungļos". SIA "Rīgas meži" pārstāvis raidījumam skaidro, ka uzņēmumam ir mežu apsaimniekošanas plāns, kas ir spēkā līdz 2026. gadam, un, sekojot tam, arī tiek pieņemts lēmums, kur mežus tīrīt, kur nē. Ja koki ir pārkrituši pāri lielām takām vai apdraud atpūtniekus, tad par konkrēto vietu jāziņo uzņēmumam SIA "Rīgas meži".
Jūdas auss, raganu vēmekļi un laumas spļāviens. Tās ir tikai dažas no ziemas sēnēm, kas sestdien bija aplūkojams izstādē Salaspils Nacionālajā botāniskajā dārzā. Sēņošanas sezona nebeidzas līdz ar pirmajām rudens salnām — daudzas sēnes aug arī ziemas atkušņos un pavasarī.
Jūras ērgļu ligzdā Durbē, kuras norises vērojamas Latvijas Dabas fonda (LDF) videotiešraidē, sestdienas, 23. marta, vēlā pēcpusdienā izdēta šosezon pirmā ola.
Izslēdzot pieminekļu apgaismojumu, Jaunzēlandē sestdien sākta pasaulē lielākā vides akcija "Zemes stunda", kuras laikā ikviens aicināts izslēgt apgaismojumu objektos un mājokļos.
Melnā dzilna ir lielākais Eiropas dzenis, skaidro dabas draugs Ilmārs Tīrmanis. Garš, slaids putns. Prāvs! Melnās dzilnas apspalvojums atbilstošs nosaukumam, – viscaur vienmērīgi matēti melnā krāsā, vienīgi uz salīdzinoši lielās galvas ir karmīnsarkana spalvu "micīte". Tēviņam tā pārklāj visu galvas virsu, bet mātītei sedz tikai pakausi.
Rīgas zoodārza speciālisti kopš pērnā gada nogales analizēja un izvērtēja zoodārzā esošo dzīvnieku nosaukumus – izmaiņas piedzīvojušas 132 sugas jeb 30% Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza kolekcijas.
Dziesmās cildinātā un dzejas rindās apjūsmotā Salaca ir īstena Ziemeļvidzemes skaistule, kas joņo uz jūru, metot galvu reibinošus līkumus. Pašā sākumā upe draudzējas ar burtniekiem, kuri spēj piesaukt mežonīgu vēju un savos nagos notvert pat brangu ezeru. Vaska smaržas iedvesmota, Salaca dodas palīgā Ādamam atrast viņa sievu. Pa ceļam upe piestāj stārķu galvaspilsētā, bet, papriecājusies par dažādām klintīm un alām, cēli ieslīd Salacgrīvā. Tur Salacu sagaida sentēvu zvejas metodes un zeltainas šprotes.
Tā dēvētais piektais gadalaiks – atbūda jeb palu laiks – dabas parkā "Dvietes paliene" šogad sācies neierasti agri. Šajā reizē ar kušanas ūdeņiem applūdušo zemieņu teritorijas apmērs arī ir mazāks un ūdens līmenis zemāks. Laivotāju un putnu vērotāju interese par šo dabas parādību pēdējos gados strauji pieaug, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina apmeklētājus ievērot drošības noteikumus, bet pakalpojumu sniedzējus griezties pēc atļaujām organizētiem laivu braucieniem.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) izņēmis lielu skaitu suņu no dzīvnieku audzētavas "Lieldeviņzare" Brunavas pagastā, Bauskas novadā, skaidrojot to ar dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem. Vairāk nekā 100 suņi nogādāti citās patversmēs, kur saka – dzīvnieki ir antisociāli, viņi dzīvo barā, vairojas nekontrolēti, bet arī atzīst, ka suņi uzturēti labi.
Ūpis ir Latvijas lielākā pūce. Tā ir pie mums samērā reti sastopama, aizsargājama suga. Lai apzinātu vietas, kurās mīt ūpji, un nodrošinātu tiem aizsardzību, ornitologi aicina iedzīvotājus ierakstīt ūpju balsis un, norādot lokāciju, iesūtīt Latvijas Ornitoloģijas biedrībai (LOB).
"Braukt pa Salacu bija traks lēmums – mums pat negribēja dot laivas. Ceļi bija aizsniguši, un gaisā virmoja satraukums, jo bija liela neziņa par to, kas un kā būs. Jau tā neviens no mums tur nebija braucis ziemā, bet kur nu vēl ar suni!" par raidījuma "Pa straumei" piektajā sezonā piedzīvoto stāsta Ilze Lasmane-Brože.
Vieni no pavasarī visagrāk ziedošajiem savvaļas augiem, kas uzzied uzreiz pēc dabas atmodas, ir lazdas – Latvijā piemērotās vietās visā valsts teritorijā ļoti bieži sastopami, vidēji piecus metrus augsti krūmi, retumis koki. Tās aug galvenokārt krūmājos vai pamežā, kur pārsvarā veido pudurus. Sāk ziedēt piecu līdz desmit gadu vecumā, dzīvo vairākus desmitus gadu.
Ragu meklētāju sarunas aizbaidījušas jūras ērgļus no videotiešsaistē skatāmās ligzdas Durbē, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes loceklis, ornitologs Jānis Ķuze.
Savas sugas vēsturiskajā dzimtenē Āfrikā veiksmīgi nogādāts lauvu pāris, kas dzimis Krievijas agresoru postītajā Ukrainā. Lielie dzīvnieki pēc pārbaudēm dzīvos kādā privātā Dienvidāfrikas dabas parkā.
Dvietes palienē sācies piektais gadalaiks – atbūda jeb teritorijai raksturīgās ievērojamās ūdens līmeņa svārstības, kad ilgstoši pārplūst upes, ezeri un applūst tuvējās pļavas. Šis ir unikāls laiks, ko steidz izmantot laivotāji un putnu vērotāji, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) arī šogad pakalpojuma sniedzējiem izsniegs atļaujas organizētiem laivu braucieniem dabas parka applūstošajās teritorijās, informēja DAP.
Kurzemes piekrastē pie Ovišiem nedēļas nogalē sastapts šogad pirmais roņu mazulis. Tas bija veselīgs, un tam palīdzība nebija nepieciešama. Lai ronēnus saudzētu, roņiem nevajag tuvoties un tie jāsargā no suņu uzbrukumiem, aicināja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Bebrs ir amfibiotisks zīdītājs jeb amfibiots. Tas nozīmē, ka šis zvērs ir teicami pielāgots ūdens dzīvei – ar vienu ieelpu tas var turēties dzelmē pat piecpadsmit minūtes. Turklāt tas var tālu aizpeldēt un, ja nepieciešams, pat kost un grauzt zem ūdens neaizrijoties. Tas tāpēc, ka ienirstot bebrs cieši sakļauj nāsu malas, aizloka ausis.
Šogad aprit desmit gadi, kopš interesentiem ir iespēja sekot līdzi "dabas seriālam" jūras ērgļu ligzdai Durbē. Tā tiek uzskatīta par vienu no skatītākajām tiešsaistes dabas kamerām ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Kopš kameras uzstādīšanas Durbē tai bijuši aptuveni 18 miljoni skatījumu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
