Kultūra / Kultūrtelpa
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus pilsētas parkos, skvēros un kultūras centros, kā arī apskatīt īpašu šim gadam veltīto pilsētvides noformējumu ar vēstījumu "Arī Tu esi no svara", informē Rīgas domē.
Apbrīnojami, ka tikai kādus desmit gadus pēc Latvijas valsts dibināšanas un postošā pasaules kara Latvijas valsts uzskata par vajadzīgu un iespējamu atzinīgi novērtēt Latvijas Universitātes un tās profesoru lomu un ieguldījumu Latvijas izaugsmē ar zemes piešķīrumu iecienītā atpūtas vietā Koknesē.
Latvijas Muzeju biedrība (LMB) iesniegusi Kultūras ministrijā (KM) priekšlikumus Muzeju likuma grozījumiem, aģentūru LETA informē LMB valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde.
Nespēju pildīt savus pienākumus terora dēļ – ar šādiem vārdiem savu atlūgumu pilsētas domei pirmdien, 17. aprīlī, iesniedza Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore. Kopš piektdienas vakara, kad direktore atteicās pašvaldībai atdot dokumentu oriģinālus, viņas darba kabinets muzejā ir aizzīmogots. To šodien kādu brīdi apsargāja pašvaldības policija, un jau pēc direktores atlūguma iesniegšanas pilsētas dome viņu uz trīs mēnešiem atstādināja no amata.
Šis gads Latvijā aizrit lībiešu mantojuma zīmē. Šopavasar pirmie nozīmīgie pasākumi jau aizvadīti, līdzās Latvijas karogam plīvo arī lībiešu zaļi balti zilais. Pasākumus kuplina ne tikai tie, kuri Lībiešu krastam piederīgi vai to iemīlējuši, bet parādās arī citi interesenti. Lībiešu mantojuma gads Latvijā norit pirmo reizi. Vai šī unikālā iespēja ļauj otrai Latvijas pamattautai kļūt saredzētākai un sadzirdētākai?
Rīgas Filharmonija izpelnījusies rekordaugstu arhitektu interesi no visas pasaules. Lai gan neviens filharmonijas mets konkursam vēl nav iesniegts, Arhitektu savienībā izņemti vairāk nekā 120 konkursa pieteikumi Kongresu nama pārbūvei, tostarp 95 no ārzemēm. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone prognozē, ka jaunā Rīgas Filharmonija savas durvis varētu vērt 2029. vai 2030. gadā. Lai novērstu iespēju, ka, nomainoties pie varas esošajiem politiķiem, atkal viss nebūtu jāsāk no nulles, ministrija grasās Saeimā virzīt Rīgas Filharmonijas likumu.
"Nomiris, nokāpis ellē, augšāmcēlies..." Šos vārdus taču dzirdam tik bieži, klausoties izcilu komponistu skaņdarbus, proti, "Credo" ("Es ticu"). Ja dziedājumā ieklausāmies un tajā ietvertos jēdzienus saprotam, tad kļūst arī skaidrs, kāpēc tik daudzos ievērojamu gleznotāju darbos, to reprodukcijās un dažkārt pat Lieldienu apsveikumu kartītēs ir attēlots augšāmcēlies Jēzus, kas ar savu labo un kreiso roku ir satvēris kāda vīrieša un sievietes roku un augšāmceļoties velk viņus sev līdzi. Daudzi droši vien labi zina, ka šajās gleznās vai ikonās mākslinieki ir attēlojuši Ādamu un Ievu. Tie ir viņi, kurus Jēzus, aiz rokas satvēris, izved no kapa. Nereti attēlos var redzēt, kā viņiem pa pēdām seko Vecās Derības pravieši un taisnīgie, arī psalmu dziedonis, valdnieks Dāvids.
Politiķu gļēvums, neizlēmība, atsevišķu personu ekonomiskais izdevīgums – tie ir "100 g kultūras" diskusijas "Karš un miers krievvalodīgo kultūrtelpā Latvijā" dalībnieku nosauktie iemesli, kāpēc 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā joprojām ir divkopienu sabiedrība. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzskata, ka Ukrainas karš ir detonators pārmaiņām Latvijas sabiedrībā, kuras viņš ir nolēmis panākt vispirms ar latviešu valodas lomas nostiprināšanu. Portāla "Satori" redaktors, filozofs Igors Gubenko uzskata, ka esam pārmaiņu procesā ar grūti paredzamu rezultātu.
Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iedibināto Cimzes balvu 2023. gadā saņems Mākslu izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" Emīla Dārziņa mūzikas skolas (MIKC NMV) vijoles spēles skolotāja un Stīgu instrumentu spēles nodaļas vadītāja Nelli Sarkisjana un Mākslu izglītības kompetences centra "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola"(MIKC LMMDV) zīmēšanas un gleznošanas skolotāja Andra Zvirbule, informēja LNKC pārstāvji.
Trešdien, 12. aprīlī, pulksten 15.30 tiešsaistē gaidāma "100g kultūras" diskusija par krievu valodas un kultūras klātbūtni Latvijā.
Nākamgad beigsies Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektam izsniegtā būvatļauja, taču Kultūras ministrija lēmumu, vai valstij projektu pieņemt dāvinājumā, pieņems tikai pēc neatkarīgu ekspertu slēdziena. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) LTV raidījumā "Viens pret vienu" skaidroja: "Kā mēs zinām, termiņu pagarināšana ir iespējama, un tas nemaz nav tik ļoti sarežģīti, lai mēs šodien atļautos riskēt ar kaut ko nepārbaudītu."
Sabiedrībā joprojām turpinās karstas diskusijas, ko darīt ar padomju okupācijas laika pieminekļiem, un 12. aprīlī ar savu redzējumu par šo jautājumu klajā nāks mākslas zinātnieki. Diskusija notiks pulksten 18.00 Mākslas akadēmijā, un to rīko nesen izveidotā Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība. Vai publiskajā telpā ir vieta tikai ideoloģiski viennozīmīgam skatījumam uz pagātni? Vai mākslas vērtības var nošķirt no politiskā konteksta? Kā citas valstis ir risinājušas līdzīgas situācijas? Tie būs daži no diskusijā apspriestajiem jautājumiem.
Lai nākamo paaudžu adītājām nodotu Rucavas krāšņo cimdu rakstus, etnogrāfe Aija Jansone kopā ar vietējām rokdarbniecēm radījusi grāmatu "Rucavas cimdu mantojums". Tajā krāsainos attēlos un tehniskos zīmējumos iemūžināti 228 seni cimdu pāri.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
