Kultūra / Kultūrtelpa
Pēc divu gadu pauzes šogad atkal varēja notikt liela mēroga pasākumi un festivāli. Mazinoties ierobežojumiem, kultūras notikumu kalendārs pārbagātībā vai plīsa. Taču tagad priekšā jaunas grūtības – milzīgie apkures un elektrības rēķini.
Ģimenes fotogrāfijas, pastkartes un dokumenti – šie priekšmeti Čaka muzejā atklāj, kā Ziemassvētkus svinēja dzejnieka ģimenē. Izstāde "Krāsainie Ziemassvētki" apskatāma Čaka pēdējā dzīvesvietā Lāčplēša ielā 48.
"Mums nav skaidrs, kā jūs varat atbildēt par iekļaujošas politikas īstenošanu, ja jūsu personiskā un partijas pārliecība ir pretrunā šim uzdevumam," pausts atklātā vēstulē kultūras ministram Naurim Puntulim (Nacionālā apvienība), kuru parakstījuši 512 kultūras un mākslas nozares darbinieki, reaģējot uz ministra sniegto atbildi uz iepriekšējo publisko vēstuli par pretrunām starp Puntuļa balsojumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pret iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" un Kultūras ministrijas izstrādātajiem plānošanas un stratēģiskajiem dokumentiem.
Daugavā pretī muzejam kādreiz bijusi nepilnus 15 hektārus liela sala. Andrejs Pumpurs eposā "Lāčplēsis" to min kā Lāčplēša atdusas vietu: "Daba sēroja (..) un ap viņa dusas vietu cietu salu uzcēla". Sala bija ar kokiem un krūmiem apaugusi. Uz to pāri Daugavai varēja pāriet, un māju saimnieki tur dzina ganīt savas govis, līdz 1939. gadā Ķeguma hidroelektrostacijas būvniecības dēļ tā palika zem ūdens.
Jelgavas vecpilsētā atjaunota viena no vecākajām ēkām. Pirms diviem gadsimtiem būvētais nams turpmāk būs ne vien tūrisma objekts, kas stāsta par seno Mītavu, bet arī "Dzīvesziņu un arodu centrs". Ēkas atjaunošanas procesā saglabāts vēsturiskais interjers un komunikācijas, kā arī atjaunots manteļskurstenis un vēsturiskie sienu rotājumi.
Stāsts par Baltijas vācieti Smiltenes mācītāju Svanti Gustavu Dīcu (Dietz, 1670-1723) un viņa tulkoto pirmo grāmatu latviešu sievietēm "Garīga pērļu rota" (1711) jāsāk ar grāmatas oriģināla autoru Johanu Kundīziju (Cundisius).
"Pirmkārt, vajadzīga pacietība. Bet jāzina arī, kāpēc tu to dari. Jābūt mērķim. Pacietība rodas tad, kad ir mērķis, – ja tā nav, tad tu kaut ko pagrābsties, ai, tas nesanāk, šis nesanāk, nu tad darīšu kaut ko citu. Ja gribi radīt kādu lietu, kura ir kvalitatīva un labi kalpo cilvēkam, vajadzīga pacietība. Protams, arī zināšanas," saka meistars Eduards Klints, kura vārds Latvijas etnomūzikas aprindās nevienam nav svešs: teju katrā tautas muzikantu saietā atradīsies kāds viņa darināts mūzikas instruments – vai tā būtu kokle, dūdas, bungas, stabules vai taure. Vistālāk skanējusi varētu būt tā Eduarda Klinta darinātā kokle, kas Laimas Jansones rokās.
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Latgales Kultūrvēstures muzejs ir restaurējis daļu no mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta keramikas kolekcijas, kas muzeja rīcībā nonākusi pirms četriem gadiem. Tā kā kolekcija ir veidota vairāku gadu desmitu garumā un bieži pārvietota, daļa no priekšmetiem ir guvuši mehāniskus defektus, un tiem ir nepieciešama restaurācija. Šoreiz savu sākotnējo izskatu atguva 17 keramikas vecmeistara Antona Šmulāna sīkplastikas velniņi. Lai arī tapuši vairāk nekā pirms 50 gadiem, tie trāpīgi atspoguļo arī mūsdienu cilvēka tikumus un rakstura īpašības.
Ziemas saulgriežos Augšdaugavas novada Naujenes tautas bibliotēka rīkoja krājuma pārcelšanas akciju – grāmatu ķēdi. Tādējādi lielākā novada bibliotēka pārcēlās uz plašākām, jaunākām telpām. Kā saka bibliotēkas darbinieki, tas būs kultūras, izglītības, informācijas un arī sabiedriskās saskarsmes centrs. Jo bibliotēka, īpaši laukos, nav tikai grāmatu glabāšanas un lasīšanas vieta, tā ir nozīmīga sociālo funkciju veicēja, sniedzot iedzīvotajiem konsultācijas digitālo rīku lietošanā.
Šajos Ziemassvētkos Torņakalnā, Rīgas Lutera baznīcas teritorijā ikvienu apmeklētāju gaidīs īpaši izveidots Ziemassvētku dārzs "12 svētās naktis". Teritorija būs simtiem lampiņu izgaismota, tajā būs izvietoti vides un instalāciju objekti, 12 atziņu stendi, tiks izstādīta un izgaismota vecā baznīcas pulksteņa ciparnīca.
Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā kopā ar latviešu bērniem mācās arī divas māsiņas no Ukrainas. Mazā Viktorija iet otrajā klasē, bet Anna – ceturtajā. Meitenes jau atradušas daudz draugu un aktīvi mācās latviešu valodu.
Mākslas pieejamība ir kļuvusi par svarīgu aspektu Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) darbībā. Organizācija strādā ar mākslas mediatoriem, kuri palīdz pārvērst sarežģītas mākslas tēmas par vienkārši uztveramām un padara izstādes apmeklējumu pieejamu cilvēkiem ar dažādām vajadzībām, tāpat izstādēm top apraksti vieglajā valodā un tiek meklēti un īstenoti citi risinājumi, lai nodrošinātu, ka centra pasākumi un izstādes ir pieejamas cilvēkiem ar dažādām vajadzībām un spējām. Viens no "atslēgas cilvēkiem", kas rūpējas par iekļaujošu pieredzi LLMC izstāžu apmeklētājiem, ir centra projektu vadītāja Māra Žeikare, kura atzīst: "Esam izauguši līdz tam, ka mums nav bail, ja pie mums atnāk cilvēks ar redzes traucējumiem, mums nav bail no muļķīgiem jautājumiem. Mēs audzējam atvērtību pret dažādo."
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
