Kultūra / Kultūrtelpa
Šī gada 9. janvārī Profesionālās izglītības kompetences centra "Nacionālo Mākslu vidusskola" (NMV) Emīla Dārziņa mūzikas skolā valdīja patiesa svētku un prieka atmosfēra, jo pēc vairāk kā divu gadu remontdarbiem tika atklāti pārbūvētie ēkas korpusi – moderna vispārizglītojošo mācību priekšmetu ēka un sporta komplekss, informēja skolas pārstāvji.
Līdz 2023. gada 17. aprīlim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā skatāma izstāde "Snīkeri: eko x ego". Tajā atspoguļota mijiedarbe starp sporta un kultūras industrijām, "veselā miesā vesels gars" mārketingu un ražošanas tehnoloģijām, cenšoties minēt, kas snīkeru jeb treniņu apavu dizaina risinājumos un patēriņa musturos būs noteicošais nākotnē – ego vai eko, informēja muzeja pārstāvji.
Lielvārdes novads mūsu tautas kultūras mantojumam devis ne vien bagātīgu tautasdziesmu un teiku krājumu, bet arī dāsnu etnogrāfisko materiālu – skaisto Lielvārdes tautastērpu, kura visievērojamākā sastāvdaļa savas izcilās rakstu bagātības dēļ ir josta. Darināta no baltiem linu pavedieniem kombinācijā ar sarkanu dziju. Sarkanā krāsa jostā apzīmē cilvēku, dzīvību, enerģiju. Sarkanā ir asins krāsa. Baltā simbolizē dvēseli, debesis un Visumu.
Mākslinieks Marks Rotko un mūziķis Ilmārs Dzenis ir cilvēki, ar ko lepojas Daugavpils pusē, lai gan lielākā daļa dzīves viņiem aizritējusi viņpus Atlantijas okeānam – Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Šonedēļ Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā nonākusi izstāde "ASV – drošs patvērums laikā, kad dzimtene okupēta 1940–1991", kas mudina vietējos vēsturniekus izzināt savu novadnieku gaitas trimdā.
Pirmkārt, zīmju jeb kāšu dziedāšana ir lūgšana un saistās tikai ar vienu konfesiju – vecticībniekiem jeb senpareizticīgajiem kristiešiem. Otrkārt, tā ir vērtība, kas šogad iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un nākotnē pretendēs uz UNESCO atzinību vispasaules mērogā. Treškārt – tā skan tikai dievnamā.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) šonedēļ koalīcijas sadarbības padomes sēdē saņēmis ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") mutisku solījumu palielināt Valsts kultūrkapitāla fonda šī gada budžetu par 2,7 miljoniem eiro. Valdībai pirms Ziemassvētkiem neapstiprinot VAS "Latvijas Valsts meži" ziedojumu plānu, fonds zaudēja 10% no šī gada finansējuma, kas lielākoties tika novirzīts reģionu konkursiem, kā arī Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībai.
Šogad apritēs 10 gadi, kopš Rēzeknē atklāta koncertzāle "Gors". Toreiz daudzi rēzeknieši pauda bažas par Rēzeknes Kultūras nama nākotni. Pašvaldībā solīja novārtā Kultūras namu neatstāt, bet veidot darba grupu par turpmāku tā darbības vīziju un stāstīja par ieplānoto nama rekonstrukciju. Tikmēr, aizritot teju desmit gadiem, plānotā rekonstrukcija vēl nav sākta, un tautas mākslas kolektīvi darbojas drēgnās telpās ar tekošu jumtu.
"Pirmā un galvenā lieta, ko es sagaidu, ka lībiešu valoda būs pieejama gan vidē, gan, vissvarīgākais, jebkuram, kurš vēlēsies šo valodu apgūt," raidījumā "Kultūras rondo" pauž Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, viņam pievienojas lībiskā mantojuma pētniece Lolita Ozoliņa, kura par būtiskāko uzsver nepieciešamību saprast savas saknes, stiprināt šo lībisko izcelsmi un nodot to tālāk. Pērn ANO izsludināja Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi, tā aptver laika periodu no 2022. līdz 2032. gadam. 13. decembrī notika atklāšanas pasākums Parīzē, oficiālo kultūras programmu atklāja tieši lībieši.
Līdz 20. janvārim gaida 2022. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus, informēja akcijas rīkotāji.
Visu pagājušo gadu uzmanības centrā bija Lietuvas pilsēta Kauņa, kas godam nesa Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu un izcēlās ar spožiem notikumiem. Šogad Lietuvā valsts kultūras galvaspilsētas godu izpelnījusies Tauraģe.
Zemkopības ministrija plāno izbeigt "Latvijas Valsts mežu" (LVM) īstenoto ziedošanas praksi, kas līdz šim nodrošināja vairāku Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) kultūras programmu norisi, tostarp tādu, kas saistītas ar kultūras nodrošinājumu reģionos, kā arī koru un tautas deju tradīcijas attīstību. Kā informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve, lai kompensētu iztrūkumu, ministrija budžeta veidošanas procesā sola virzīt ierosinājumu par VKKF budžeta palielināšanu, visiem noteiktajiem VKKF budžeta finansējuma avotiem nosakot likmi 3% apmērā, kas nozīmētu novirzīt fondam lielāku daļu no ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, kā arī izložu un azartspēļu nodokļa.
No 4. janvāra līdz 8. februārim ikviens ir aicināts pieteikt savu pasākumu devītajam sarunu festivālam "Lampa". Šovasar festivāls norisināsies 9. un 10. jūnijā Cēsīs, informēja organizatori.
"Radio Naba", iesoļojot programmas pastāvēšanas trešajā desmitgadē, nāk klajā ar simbolisku vēstījumu jauna video formātā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
