Kultūra / Kultūrtelpa
Turpinot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uzsākto sarunu, svētdien, 19. februārī, plkst. 12.00 Kultūras ministrija sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru organizē tiešsaistes diskusiju "Domas brīvībai (ne) būt? Robežas un iespējas 21. gadsimta kultūrtelpā", aicinot tajā piedalīties dažādu nozaru ekspertus un sabiedrības grupu pārstāvjus, lai sarunās meklētu atbildes uz jūtīgo jautājumu par radošās domas brīvības iespējām un robežām 21. gadsimta Latvijas kultūrtelpā un veicinātu izpratni par laikmetīgās mākslas daudzveidīgo izpausmes formu un demokrātisko vērtību līdzāspastāvēšanu, informēja Kultūras ministrijas pārstāvji.
Ogres muzejā ceturtdien, 16. februārī, paredzētais ceļojumu stāstu vakars "Nepieradinātā Omāna" tiek pārcelts uz Ogres Centrālo bibliotēku. It kā ikdienišķa ziņa, taču muzejs, kurš nesen atteicās uzņemt mēra Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) iecerēto Krievijas oligarha Pjotra Avena porcelāna izstādi, soctīklos norādīja, ka lēmumu par lekciju pieņēmusi pašvaldība, turklāt ceļojumu lektorijs bijis apmeklētāju ļoti iecienīts.
Plašu rezonansi Daugavpilī izraisījusi Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras vēlme atteikties no Daugavpils cietokšņa kompleksa izpētes, saglabāšanas un iekļaušanas aktīvā tūrisma apritē. Iniciatīva paredz no amata atbrīvot cietokšņa pārvaldnieku un viņa vietnieku. Daugavpils iedzīvotāji ir neizpratnē par šādu pašvaldības soli, jo uzskata, ka šīm amata vienībām ir tieša sociālā ietekme un ietekme uz vidi cietokšņa teritorijā, – pretēji domes viedoklim.
Johana Kristofa Broces (Johann Christoph Brotze, 1742-1823) personībai Latvijas kultūrvēsturē ir īpaša nozīme.
2023. gada 14. februārī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenotajā kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab", Miera ielā 58a, Rīgā, radošo industriju biznesa inkubatora ēkas pamatos Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Kultūras akadēmija, VNĪ, arhitektu birojs NRJA un būvkomersants SIA “Marels Būve” ievietoja laika kapsulu ar vēstījumiem nākotnei, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Izbūves pirmā posma darbus iecerēts noslēgt 2024. gada sākumā.
Rīgas Svētā Pētera baznīcas jaunie īpašnieki – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotais nodibinājums Rīgas senākā dievnama restaurāciju plāno uzsākt 2024. gada vasarā. Vācijas Bundestāgs šim projektam ir rezervējis 33 miljonus eiro. Vācijas vēstnieks Kristians Helts, velkot paralēles ar Vāgnera zāles atjaunošanas projektu, pieļauj, ka vajadzīgā dokumentu sagatavošana naudas saņemšanai var paņemt krietni ilgāku laiku, nekā baznīcas īpašnieki iecerējuši. Tāpēc diplomāts nekādus termiņus projektā, kurā redz jaunu perspektīvu Vācijas–Latvijas attiecībām, negrib minēt.
Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2022" pasniegšanas ceremonijā, kas norisināsies 4. martā Latgales vēstniecībā "Gors", par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts fotomākslinieks, fotovēsturnieks, Latgales fotogrāfu biedrības dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs Igors Pličs, informēja balvas rīkotāji.
Pagājušā gada satricinājumi likuši vēlreiz apzināties, cik svarīgi ir skaidrot vēsturi un runāt patiesību. Karš Ukrainā un bēgļu straume tā rezultātā liek domāt arī par Latvijas ļoti drūmu vēsturi ar salauztām dzīvēm un izšķirtām ģimenēm. Ukrainiete Viktorija Pivena, kura Krievijas iebrukuma dēļ pašlaik ir šķirta no savas ģimenes un atrodas Latvijā, Stūra mājā izveidojusi izstādi "Rožu iela", kas stāsta par sieviešu likteņiem padomju okupācijas laikā Latvijā. Izstāde atklāta 2022. gada 5. decembrī un kļūs par pastāvīgu Stūra mājas ekspozīcijas sastāvdaļu.
Melnbaltas un krāsām bagātas, emocionāli vieglas un pirmajā acumirklī šķietami baisas – līdz ar Valentīna dienas tuvošanos muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" apskatāmas vienas no muzeja krājumā vecākajām mīlestības tēmai veltītām pastkartēm, kas ļauj iepazīties, kā cilvēki jūtas izpauda pirms 120 gadiem.
Ir noslēdzies žūrijas darbs pie pretendentu pieteikumu izvērtēšanas, paziņojot trīsdesmit latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2022" nominantus, lai jau 4. martā plkst. 18.00 aizvadītu ikgadējo balvas pasniegšanas ceremoniju, godinot aizvadītā gada desmit nozīmīgākos notikumus, aktivitātes un cilvēkus latgaliskajā kultūrā, kā arī pasniegtu balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. Šogad balvas pasniegšanas ceremonija notiks gan ar skatītāju klātbūtni Latgales vēstniecībā "Gors", gan būs vērojama tiešraidē LTV1 pulksten 21.10.
Apstiprināts finansējums 15 miljonu eiro apmērā Vāgnera nama atdzimšanas projektam no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un uzsākts darbs pie ēkas tehniskā projekta izstrādes, informēja Rīgas Riharda Vāgnera biedrības pārstāvji.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) noliedz, ka rīkot miljardiera Pētera Avena retro trauku izstādi viņu mudinājuši vēl citi mērķi, ne tikai novada iedzīvotāju iepazīstināšana ar latviešu mākslinieku veikumu. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka riski, ka šādas izstādes var izmantot citiem mērķiem, ir augsti, jo tāda statusa cilvēki kā Pēteris Avens "līdz pēdējam elpas vilcienam" cīnīsies, lai atgūtu savu reputāciju. Filozofs Artis Svece norāda, ka Kremlim šādu izstāžu rīkošana ir noderīga, lai Eiropa samierinātos ar situāciju un tai apniktu cīnīties pret Krievijas režīmu.
Kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) ieskatā Latvijas mākslinieku uzstāšanās kopā ar Krievijas pārstāvjiem ir katra "sirdsapziņas jautājums". Piemēram, Vīnes operā nupat mirdzēja divas pasaulslavenas zvaigznes – latviešu Elīna Garanča un krievu Anna Ņetrebko. Par Vladimira Putina atbalstīšanu Ņetrebko ir izslēgta no daudzu prestižu opernamu repertuāra. Garančas izvēlē uzstāties kopā ar Ņetrebko raisījusi jautājumus par to, kur ir mākslinieku kompromisa robeža.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
