Kultūra / Kultūrtelpa
Trīs lielas dzintara kolekcijas no Ķīnas, Francijas un Latvijas skatāmas Honkongas pilsētas universitātes Indras un Harija Bangu galerijā Ķīnā, veidojot izstādi "Dzintars – Baltijas zelts". Izstādes pirmā daļa vēstī par dzintaru kā apbrīnojamu dabas materiālu, ko visā pilnībā atklāj Latvijas rotkaļa Georga Romuļa mūža lolojums – unikāla dzintara tīrradņu kolekcija. Otrā, trešā un ceturtā daļa ir veltīta dzintara atradumiem un vēsturiskiem piemēriem no neolīta laikmeta līdz barokam.
Pēdējo četru gadu laikā pasliktinājusies iedzīvotāju apmierinātība ar kultūras dzīvi Rīgā, secināts "Latvijas faktu" veiktajā rīdzinieku aptaujā. Mazāk apmierināti ar kultūras dzīvi galvaspilsētā ir krieviski runājošie. Kultūras ministrijā to saista ar piedāvājuma trūkumu, kas radies saistībā ar kultūras sakaru pārtraukšanu ar Krieviju tās īstenotās karadarbības dēļ. Tiesa, šī problēma jau iepriekš novērota kultūras patēriņa pētījumos.
No 2023. gada janvāra Latvijas Radio raidījumu klāstu papildina vairāki jauni izglītojoši, izklaidējoši un informatīvi analītiski raidījumi, turpinot attīstīt satura daudzveidību un dažādām mērķauditorijām piemērota satura veidošanu. Jau no šodienas, 2. janvāra, Latvijas Radio 5 – Pieci.lv radošais direktors un ētera personība Toms Grēviņš katru darba dienu uzrunās arī Latvijas Radio 1 klausītājus raidījumā "Starpbrīdis ar Tomu Grēviņu", bet katru piektdienu būs dzirdams raidījums "Mediju anatomija", kas vēstīs par mediju nozarē aktuāliem tematiem. Tāpat par jaunumiem saturā parūpējušies arī Latvijas Radio 4 – Doma laukums un LR5.
Žūrija Gada balvai mākslas kritikā nominējusi Annu Auziņu, Valdu Čakari, Stellu Pelši un Santu Remeri. Gada balva mākslas kritikā un jaunā kritiķa vai kritiķes veicināšanas balva tiks pasniegtas 9. janvārī sarīkojumā "NN nakts" Jaunajā Rīgas teātrī, informēja balvas rīkotāji.
Ādaži, Āraiši, Mazsalaca un Rūjiena drīkst vienlīdz lepoties, ka novada vēsturē ir ierakstīts spilgtas un vērienīgas Apgaismības laika personības – mācītāja un brīvmūrnieka, literāta un vēsturnieka, poliglota un filologa, folklorista, naturālista, mednieka, homeopāta un veiksmīga mājas ārsta-vakcinētāja, kaislīga grāmatu krājēja, tāpat grāmatu izdevēja un iespiedēja Gustava fon Bergmaņa (1749 Ādaži – 1814 Rūjiena) vārds.
Laimīgu Jauno gadu un daudz laimes dzimšanas dienā! Jā gan, tieši 1. janvāris pavisam oficiāli ir Latvijas Radio 3 "Klasika" dzimšanas diena, un 2023. gada 1. janvārī "Klasika" atzīmē jau 27. gadskārtu.
Liepājas pilsēta, Kuldīgas novads un Dienvidkurzemes novads sadarbosies, gatavojoties 2027. gadam, kad Liepāja kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Šonedēļ nodomu protokolu svinīgi parakstīja iesaistīto pašvaldību vadītāji, kuri uzsvēra savu novadu un pilsētu bagātīgo mantojumu, kā arī potenciālu sevi prezentēt starptautiskā mērogā.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces skatījumā šis bijis pārmaiņu, pārbaudījumu un vērtību pārvērtēšanas gads, kā arī personību un kultūrvietu nozīmes laiks.
Vēl pirms pandēmijas sabiedrībā bija diskusijas par svētku uguņošanas nepieciešamību, dārdzību un riskiem – pārbiedētiem dzīvniekiem un mirklīgu prieku. Karš Ukrainā, inflācija un citi faktori daudzām Latvijas pašvaldībām likuši pārvērtēt, kā iedzīvotājiem sarūpēt svētku sajūtu šajā gadumijā.
"Krīzes un lūzuma brīži izvirza pirmajā plānā gan radošas personības, gan inteliģenci, gan intelektuāļus, kas kaut kādā veidā var noturēt mūs visus pie veselā saprāta. Jo bija viena krīze, bija pandēmija, tagad karš; vienkārši, lai noturētu savu stabilu eksistenci, bez kultūras mēs neiztiksim, un to jau pierādīja iepriekšējās krīzes," atskatoties uz aizejošo gadu, teic Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Māksla, kas provocē, šokē un neatbilst tradicionālajam pieņēmumam par skaistā baudījumu, mēdz izsaukt asu kritiku un nosodījumu arī no tās sabiedrības daļas, kas citkārt par mākslu nemaz neinteresējas, kā nesen pierādīja gadījums ar cenzūru Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Jo tālāk no galvaspilsētas, jo konservatīvāka un uz tradīcijām balstīta ir cilvēku attieksme pret mākslu, pauž kultūras jomas pārstāvji, uzsverot, cik nozīmīgs ir skaidrojošais darbs.
Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe aicina valdību atgriezties pie jautājuma par AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) ziedojumu politiku, aģentūru LETA informēja VKKF pārstāve Ilona Skuja.
Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīris 20 jaunas mūža stipendijas, kā arī programmā "Jaunrades veicināšanas stipendiju mērķprogramma" piešķirtas 43 stipendijas 2023. gadam par kopējo summu 484 524 eiro, jeb 25% no pieprasītā (iesniegti 166 pieteikumi par 1 922 376 eiro), informēja VKKF.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
