Kultūra / Kultūrtelpa
Dvietes senlejas informācijas centra "Gulbji" senajā klētiņā iekārtota "Sēļu meitas pūra ekspozīcija". Izrādās, ka tieši no Sēlijas nāk dārgākais brunču audums. Svītraini un rūtaini raksti ir atrodami visos novados, bet, ja raksti ir redzami ar lāsumiņiem, tad tas ir nācis no Sēlijas, un tā aušanā katrs lāsumiņš speciāli ir jāielasa iekšā. Tāpēc darbs pie auduma tapšanas ilgstošāks, attiecīgi – arī dārgāks. Ekspozīciju papildina arī senie sēļu adītie cimdi, un tieši te glabājas arī unikāla sēļu vārdu grāmata.
Jelgavā notiekošajā 24. starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā laurus plūkuši Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Polijas un Mongolijas pārstāvji, informēja Jelgavas pašvaldība.
Pēc tam, kad Daugavpils neuzvarēja konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, darba grupa vēlējās turpināt aizsāktās iniciatīvas un izveidoja biedrību "Cita Daugavpils". Nav labāka laika, kā tagad – saka biedrībā esošie aktīvie daugavpilieši.
Šajā nedēļas nogalē durvis ver jauna kultūras un atpūtas vieta Liepājā – Pegaza pagalma viesistaba. Ieceri radīt vietu mūzikas un mākslas notikumiem, kur gaidāmi ne tikai koncerti, bet arī izstādes, īstenojusi Liepājā jau labi zināma komanda "Liepaja Music". Pegaza pagalma viesistabā gaidāmi regulāri džeza mūzikas vakari, kā arī notikumi, kas iepazīstinās ar pasaules mūziku, bet šajā sestdienā būs pirmais koncerts plašākai publikai.
Jelgavā top ledus skulptūras. Jau kopš pirmdienas mākslinieki no 12 valstīm kaļ, cērt, slīpē, griež milzu ledus blokus, lai jau 3. februārī šie brīnumi atklātos skatītājiem. Katru gadu ledus skulptūru festivālā ir vienojoša konkursa darbu tēma, šogad tā ir "Senās dievības".
"Jautājums ir, ko mēs katrs saprotam ar iekļaujošu sabiedrību," Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), lūgts komentēt, kā attīstījusies pērnā gada nogalē iesāktā diskusija starp viņu un kultūras darbiniekiem, kuri divās atklātās vēstulēs pauda bažas, ka ministrs neīsteno kultūrpolitikas pamatnostādnēs ierakstīto iekļaujošas sabiedrības veicināšanu.
"Tiks izstrādāts īpašs likums Tetera nama Rīgā, Brīvības ielā 61, aizsardzībai un atjaunošanai. Paralēli VAS "Valsts nekustamie īpašumi " (VNĪ) iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam lūgumu izskatīt iespēju uz likuma izstrādes laiku pagarināt steidzamo būvdarbu īstenošanas termiņu," informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
30. janvārī Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa paziņoja 2022. gada vārdu – "okupeklis", nevārdu – "sankcionēt", spārnoto teicienu – "Lai Krievijai būtu nākotne, to vajag izPutināt", kā arī gada savārstījumu – "Laiks piecelties un iztaisnot savas saliektās galvas!".
Viens no veidiem, kā Latvijā atjaunot un saglabāt nākamajām paaudzēm piļu un muižu ēkas, ir kopienu iesaiste – tā pārdomās ar Latvijas Radio dalās Padures muižas saimnieks, Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lazdāns. Asociācijas redzamākie darbi ar nemateriālu pienesumu – tie veido atpazīstamību, informē sabiedrību un rada notikumus par un ap muižām un pilīm ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā. Tagad iecerēts veidot piļu un muižu ceļu no Zviedrijas cauri daudzām Eiropas valstīm līdz Igaunijai.
Kultūras ministrija (KM) piedāvā nepieciešamos remontus Tetera namā jeb Stūra mājā segt no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) naudas vai kāda īpašuma pārdošanas, norādīja KM parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.
Baltā krāsa latviešiem allaž bijis nozīmīgs simbols, kas šobrīd jo īpaši izceļams, – uzskata Jāņa Akuratera muzeja eksperte Ruta Cimdiņa. Viņa ir viena no idejas autorēm divām izstādēm, kas šobrīd skatāmas muzejā un kas abas veltītas baltās krāsas idejai. Vienā ir apskatāmi baltie rokdarbi no Akurateru ģimenes kolekcijas, bet otrā – Pārdaugavas Lutera draudzes mākslinieku grupas darbi. Tieši šonedēļ aprit 25 gadi kopš grupa dibināta, un 29. janvārī muzejā mākslinieki arī atzīmēs savu jubileju.
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 75 gadiem pēdējā gada laikā klātienē nav apmeklējis nevienu kultūras pasākumu vai aktivitāti, secināts kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā, kas veikts aptverot laika periodu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada oktobrim.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi atklātu konkursu būvniecības uzņēmumiem atlikušo būvdarbu veikšanai, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra ēkas rekonstrukcijas pabeigšanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
