14. un 15.oktobrī Latviešu kultūras centrā “Bērzaine,” kas atrodas Dienvidvācijas pilsētā Freiburgā (Freiburg im Breisgau), pulcēsies Luksemburgas latviešu folkoras kopa “Dzērves” (vadītāja Aiga Ožehovska) un koklētāji no citām Eiropas valstīm, kas apvienojušies zem nosaukuma “Vakareiropas koklētāji”. Pulcēšanās mērķis - ieskandināt Latvijas simtgadi, informē asociācijas “Luksemburga Latvija” pārstāve Ilze Kļaviņa.
Godinot pirmo augstāko Latvijas tiesu sistēmas amatpersonu – no Kuldīgas puses nākušo Kristapu Valteru, Augstākās tiesas (AT) pārstāvji otrdien, 3. oktobrī, Kuldīgā iestādīja piemiņas ozolu un apmeklēja senatora atdusas vietu Rumbas pagastā. Ar šo pasākumu AT aizsāka Latvijas Senāta simtgades svinības. 3. oktobris nav izraudzīts nejauši - tas AT ir vēsturisks, jo 1995.gadā šajā datumā atjaunots AT Senāts.
Piektdien, 6. oktobrī, plkst. 18.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) korē Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas ietvaros notiks laikmetīgā izrāžu-lasījumu cikla “Lasām Latvijā” ceturtais lasījums. Šoreiz izrādes centrā būs 1770. gadā izdotā Georga Manceļa “Jauna latviešu sprediķu grāmata..”. Ieeja bez maksas. Pulcēšanās LNB 1. stāva ātrijā plkst. 18.15.
Septembra pēdējā nedēļā, kad pirmās Simtgades filmas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” skatītāju skaits kinoteātros jau pārsniedzis 42 000, Vara Braslas jaunā ģimenes spēlfilma ar apvienības “Kinopunkts” palīdzību dodas vēl tuvāk skatītājiem – tagad to varēs noskatīties ne tikai kinoteātros, bet arī reģionālajās kultūras iestādēs un citur, šobrīd jau apstiprināts seansu plāns vairāk nekā 100 vietās visos novados.
Iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pirms 13 gadiem Latvijas pagastu apvienība iemūžināja, Latvijas ģeogrāfiskajā centrā – Ogres novada Madlienā – iestādot pagastu ozolu birzi. Gaidot Latvijas simtgadi, trīs hektārus lielais parks tiek papildināts ar vides objektiem un veidots par dabas un izziņas parku tūristiem un skolēniem.
Gaidot Latvijas valsts simtgadi, oktobrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), Nacionālais kino centrs un Latvijas Nacionālais arhīvs uzsāks 16 sarunu kino ciklu “Simtgade un vēl”. Tas kino cienītājiem sniegs iespēju vienlaikus iepazīt gan topošās filmas no programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, gan LNB Ziedoņa zālē noskatīties arī citus šīs programmas autoru radošos darbus. Visi cikla pasākumi ir bez maksas.
Nacionālās skaņu ierakstu kompānijas "Skani" sērijā “Simtgade” izdotais albums “Daba un dvēsele”, kurā latviešu kora mūzikas klasiku – E.Dārziņa, J.Vītola, J,Graubiņa, E.Melngaiļa un J.Zālīša opusus – ieskaņojis Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā, izpelnījies ārvalstu kritiķu ievērību. Ieraksts veikts šovasar Jāņa baznīcā, tā skaņu režiju un ieraksta apstrādi veicis diriģents Sigards Kļava.
“Dvēseļu puteņa” otrā posma filmēšana atklāta ar ainām no Slokas kaujas un ar strēlnieku peldi jūrā, jo tieši Jūrmalā 1915. gadā notika pirmā latviešu strēlnieku saskaršanās ar kara realitāti. Kauju rezultātā vācieši tika izdzīti no Slokas–Ķemeru rajona, taču strēlnieku bataljoni cieta smagus zaudējumus.
Pabeigta otrā Latvijas simtgades programmas filma "Ievainotais jātnieks". Ar filmu par Brīvības pieminekļa celtniecību Nacionālais kino centrs turpinās 16 valsts simtgadei veltītā cikla filmu izrādīšanu visā Latvijā. Monumentālā tautas nacionālās apziņas simbolā tēlnieks Kārlis Zāle iemūžinājis savu Latvijas valsts vīziju un nemirstību. Valsts simtgadi svinēsim kopā ar Brīvības pieminekļa autora 130. dzimšanas dienu.
Par ģimenes filmu vecmeistara Vara Braslas jaunāko darbu „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” (2017), kas ievada Latvijas simtgades 16 pilnmetrāžas filmu programmu, nevarētu sacīt, ka to caurstrāvo vitālas zēnības vai juvenīlisma gars. Gluži pretēji – vieda un dzīves pieredzējuša cilvēka pragmatisms.
Viena no Latvijas dabas vērtībām ir ne tikai dižakmeņi, bet arī gadu tūkstošiem senie kulta jeb bedrīšakmeņi, ar ko īpaši bagāta Liepājas apkārtne. Pēdējos gados Grobiņas pusē atrastas 10 šādas nozīmīgas liecības, no kurām divi ir dižakmeņi. Lai pievērstu uzmanību unikālajām dabas vērtībām, trešdienas vakarā ar gaismas un mūzikas spēlēm Grobiņas promenādē tiks atklāts no akmeņiem veidots interaktīvs vides objekts, kas veltīts Latvijas simtgadei.
Savas valsts neatkarības simtgadei gatavojas ne tikai Latvijā. Somija šo nozīmīgo gadskārtu sagaidīs jau šogad – 6.decembrī. Simt dienu iepriekš, kas ir augusta pēdējās nedēļas nogale, šai valstī ir lielas svinības ar āra piknikiem un ugunskuriem. Lai būtu kopā ar kaimiņvalsti šais svētkos, arī Kuldīgā notika somu simtgades pikniks.
Jau nedēļu 26 jaunieši no visām trim Baltijas valstīm simboliski apceļo Latvijas jūras robežu, burājot ar jahtām un tajās dzīvojot. Projekta mērķis ir jauniešus iepazīstināt ar Baltijas valstu kultūru un izveidot mākslas izstādi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas simtgadei. Latvijas Radio ar burātājiem tikās dienā, kad jaunieši bija piestājuši Ķīpsalā, kas ir pēdējā pieturvieta pirms ceļojuma noslēguma Salacgrīvā.
26.augustā visā Latvijā notiks Senā uguns nakts, kad saulrieta laikā pirms plkst. 20.30 Baltijas jūras krastā ikviens tiek aicināts iedegt ugunskuru, simbolizējot apņemšanos rūpēties par Baltijas jūru un vienlaicīgi atvadīties no vasaras. Senā uguns nakts visās valstīs ap Baltijas jūru notiks vienlaicīgi.
Jelgavā šonedēļ sākta apjomīga grafiti izveide. Aptuveni 250 kvadrātmetrus lielajā zīmējumā būs atainoti četri kultūrvēsturiskie novadi, kurus kopā satur Latvijas spēka zīmes. Lielformāta darbs ir dāvana jelgavniekiem Latvijas simtgadē, un tā mūžs, saudzīgi apejoties, varot sasniegt pat divdesmit gadus.