Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī proklamēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Šajā pašā datumā darbu uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība. Tai nācās darboties ārkārtīgi grūtos apstākļos.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
"Atslēgas"Vēsture
«LTV Atslēgas»Ārpus ētera
«LTV Atslēgas»Vēsture
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Japāņus Latvijā fascinē vairākas lietas, tostarp arhitektūra, latviešu rupjmaizes cepšana, kā arī rokdarbi un īpaši – dūraiņu adīšana. To intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas vēstniecības Japānā pārstāve Dana Rudāka.
Ar Latgalei veltītu koncertizrādi Rēzeknes koncertzālē “Gors” Latvijas Radio koris 22.aprīlī aizsāks savu lielāko Latvijas simtgades projektu – koncertciklu “Latvijas gredzens”.
Latvijas Nacionālo teātra viesošanās ASV latviešu dziesmu svētkos ar kanādiešu dramaturga Eliota Heiza komēdijas “Ceļā uz mājām” iestudējumu izpaliks vīzu atteikuma dēļ, liecina svētku mājaslapā publicētā informācija.
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 27. gadadienas svētku pasākumu programmas viens no vērienīgākajiem pasākumiem Rīgā būs koncerts „Simtgades ritmos”, kas notiks 4. maijā plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā. Tajā piedalīsies mūziķi no Rīgas sadraudzības pilsētām - Pori, Varšavas, Viļņas, Tallinas, kā arī dziedātāja Kristīne Prauliņa un vokālā grupa „Framest”.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Konferenču centrā 28. aprīlī plkst. 18.30 notiks laikmetīga izrāžu-lasījumu cikla “Lasām Latvijā” pirmais lasījums. Tas veltīts sabiedriski politiskajam, literārajam un reliģiskajam neatkarīgajam žurnālam “Auseklis” un norit Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas ietvaros. Ieeja bez maksas.
VIII Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru salidojuma koncertā “Vienā elpā” 5. maijā plkst. 17 Ķīpsalas hallē vienā varenā orķestrī apvienosies 37 Latvijas labākie skolēnu pūtēju orķestri – 1500 jaunie mūziķi, kuri stāstīs Latvijas simtgades vēstures stāstu mūzikā.
Latgales kongresa simtgades pasākumiem, kas notiks Rēzeknē 5. un 6.maijā, iespējams reģistrēties līdz 20.aprīlim, piesakoties šeit, informē Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare.
Rīgas izglītības iestāžu bērnu un jauniešu tautas deju kolektīvi 29. aprīlī vienosies kopīgos deju svētkos. „Arēnā Rīga” lielkoncertā „Trejdeviņi gaismas tilti” dejas rakstus izdejos vairāk nekā 4000 dalībnieki no pirmsskolas vecuma līdz pat jauniešu deju kolektīviem. Lielkoncerts ir Rīgas bērnu un jauniešu dāvana Latvijas valsts simtgadē.
Mežaparka Lielās estrādes pārbūves pirmo kārtu veiks pilnsabiedrība "LNK, RERE". Rīgas domes Īpašuma departamentā Latvijas Radio uzzināja, ka sūdzības par Mežaparka estrādes pārbūvei izvēlēto būvnieku nav saņemtas un līgumu plānots noslēgt pēc divām dienām.
Latgales pārstāvniecībā Rīgā otrdien, 18.aprīlī, ieskandinās latgaliešu dziesmu albumu „Ceļīs, bruoļ” (“Celies, brāli”), kas ir mūziķu velte Latvijas valsts simtgadei.
Lieldienās savu simtgades svētku maratonu vērienīgi atklāj kaimiņvalsts Igaunija, un dara to ļoti simboliski – vairāki tūkstoši igauņu liek plecos mugursomas un aun kājas, lai dotos pārgājienos pa kādreiz eksistējušo Igaunijas un Vidzemes guberņu robežu. Šīs robežas izdzēšana pirms simt gadiem bija viens no svarīgākajiem notikumiem ceļā uz Igaunijas neatkarību.
Latvijas simtgade ir ļoti nozīmīga, un diskusijas par nepieciešamību atvēlēt svinībām lielu finansējumu ir bezjēdzīgas, jo ir jāsaprot, ka, lai kaut ko izdarītu, nepieciešamas pūles un nauda, intervijā Latvijas Radio sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
18.aprīli plkst.16 Latgales pārstāvniecībā Rīgā notiks Latvijas valsts simtgades atklāšanas notikuma - Latgales simtgades kongresa - ieskandināšanas pasākums Rīgā un latgaliešu dziesmu izlases CD „Ceļīs, bruoļ” (Celies, brāli!) atvēršana.
Baltijas Akadēmiju orķestris (BAO), kas apvieno jaunos talantus no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas mūzikas akadēmijām, aprīlī uzsāk koncertciklu Baltijas valsts simtgadei. Trīs gados viesojoties septiņās valstīs un 12 pilsētās, jaunie mūziķi ar skanisku piedzīvojumu popularizēs klasikas vērtības un mūsdienu Baltijas komponistu mūziku.
Polijas filmu institūta konkurss minoritārajiem kopražojumiem atbalstījis astoņus projektus, un līdz ar Romāna Polaņska, Sērena Krēga-Jakobsena un citu Eiropas režisoru topošajām filmām finansējumu saņem arī Latvijas studijas “Atom Art” un režisora Edmunda Jansona pilnmetrāžas animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, kas top Nacionālā kino centra (NKC) programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”.
Kopīgajā Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajā 2 eiro piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs – simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis, liecina Latvijas Bankas preses dienesta informācija.
Latvijas simtgades kino svētki uzņem apgriezienus – uzņemti pirmie kadri vēl vienai spēlfilmai, kas top simtgades filmu programmā. Režisore Anna Viduleja uzņem komēdiju „Homo Novus” pēc Anšlava Eglīša tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Jaunajā filmā atdzīvosies pagājušā gadsimta 30.gadu Rīga, mākslinieku bohēma un Anšlava Eglīša trāpīgais humors.
Šovasar 28.-30.jūlijam gaidāms vēl nebijis notikums – pirmais Eiropā dzīvojošo latviešu kongress. Tas būs viens no Latvijas simtgades ieskaņas pasākumiem, kura mērķis būs valsts simtgades ieskaņās apliecināt un stiprināt Eiropā dzīvojošo Latvijas piederīgo sadarbību, pilsonisko apziņu un atgriezenisko saikni ar Latviju.
Latvijas Radio spēle "Faktu mednieki" var noderēt ne tikai kā jaunu zināšanu smelšanās avots, bet arī kā laba spēle kopā ar draugiem. Uzspēlē!
Svētdien, 9.aprīlī Lūznavā turpinot gatavošanos Latvijas simtgadei norisināsies simts ozolu meža stādīšanas pasākums Lūznavas muižas parkā.
Šonedēļ aprit simt gadu, kopš Sabilei 1917.gadā tika piešķirtas pilsētas tiesības. Starp daudziem pasākumiem, kas norit visu nedēļu, ir arī kāds īpašs - karoga iesvētīšana. Līdz šim pilsētai tāda nav bijis. Sabilē lepojas ne tikai ar to, ka pilsēta ir gadu vecāka par Latvijas valsti, bet arī ar saviem cilvēkiem.
Gaidot Latvijas simtgadi, Latvijas Institūts un skrējēju apvienība „VSK Noskrien” aicina ikvienu cilvēku Latvijā vai ārzemēs izskriet valsts kontūru.
Pirmdien, 10. aprīlī, vairākās Rīgas vietās, arī laukumā pie Brīvības pieminekļa, sāksies režisores Annas Vidulejas komēdijas “Homo Novus” filmēšana. Pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem veidotā filma top studijā “Film Angels Productions” un ir viena no sešām spēlfilmām Nacionālā Kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”. Plānots, ka “Homo Novus” uz ekrāniem nonāks īsi pirms valsts lielās jubilejas 2018. gada rudenī.
Jau ceturtdien, 6.aprīlī, Latvijas Televīzija sāk jauno raidījumu ciklu, kas veltīts Latgales kongresa simtgadei. Vēsturnieks Toms Ķikuts atzina, ka Latgale vēstures grāmatās vienmēr pieminēta nodaļu beigās, bet Latgales kongress ir viens no svarīgākajiem robežas punktiem Latvijas valsts veidošanās procesā.
Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) starptautiskā laikmetīgās mākslas projektā „Pārnēsājamās ainavas” ar izstādēm Rīgā, Parīzē, Ņujorkā, Zviedrijā un Berlīnē apzinās Latvijas trimdas un emigrācijas mākslas izpausmes, sākot no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.
Latgales vēsture, personības un kultūra – šīs tēmas aprīlī un maijā ir īpaši aktuālas. Gatavojoties Latgales kongresa simtgadei, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) ir atklātas divas tematiskas izstādes. Viena stāsta par novada keramiku un tās meistariem, otra par Latgales kongresa nozīmību Latvijas vēsturē.
Nacionālā vēstures muzeja izstāžu zālē (Rīgā, Brīvības bulvārī 32) 11. aprīlī plkst. 15 Latvijas notiks Mg.hist. Iritas Žeieres grāmatas “Arheoloģiskais tērps. Tā darināšana, valkāšana un komplektēšana mūsdienu Latvijā” atvēršana.
Grupa „Skyforger” kopā ar režisori Ingu Tropu, horeogrāfu Gunti Spridzānu un scenogrāfu Uģi Bērziņu strādā pie pirmās metāloperas Latvijā “Kurbads. Ķēves dēls”. Vienīgo reizi tā tiks izrādīta 3.jūnijā Limbažu Lielezera amfiteātrī. Projekts iekļauts Latvijas simtgades svinību 2017.gada programmā un ir pirmā šāda mēroga latviešu pasakas par Kurbadu interpretācija.
Jau šogad mūsu valsts uzsāk simtgades pasākumu ciklu un nozīmīgu lomu tajā ieņem ar Latgali saistīti notikumi, kuru centrālā ass ir vēsturiskais Latgales kongress - Latgales pirms simts gadiem pieņemtais lēmums apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti. Par godu šim notikumam 6. maijā Daugavpils teātrī notiks pirmizrāde iestudējumam „Nūgrymušõ pile”.
“Cilvēkiem jārada iespēja satikties ar tautas tērpu, tādu, kādu valkāja mūsu senči,” meklēt idejas savam tautas tērpam jaunajā izstādē “Latviešu tautas tērpu raksti” rosina Monta Grasmane, Tautas tērpu centra “Senā klēts” vadītāja. Izstāde skatāma "Senajā klētī" Vecrīgā.