Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī proklamēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Šajā pašā datumā darbu uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība. Tai nācās darboties ārkārtīgi grūtos apstākļos.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
"Atslēgas"Vēsture
«LTV Atslēgas»Ārpus ētera
«LTV Atslēgas»Vēsture
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Kāpēc Dziesmu svētku repertuārā ir tik daudz nezināmu dziesmu? Šādu jautājumu droši vien savu reizi uzdevis ne viens vien klausītājs, sēžot Mežaparka Lielajā estrādē. Protams, pazīstamas dziesmas vienmēr ir patīkamāk klausīties, jo domas seko līdzi mūzikai. Tieši pēc gada jūlija sākumā sāksies Latvijas simtgades dziesmu svētki, tāpēc Latvijas Radio jau laikus aicina - iepazīsti Dziesmu svētku repertuāru un sagaidi svētkus kā īsts eksperts!
Kāpēc Dziesmu svētku repertuārā ir tik daudz nezināmu dziesmu? Šādu jautājumu droši vien savu reizi uzdevis ne viens vien klausītājs, sēžot Mežaparka Lielajā estrādē. Protams, pazīstamas dziesmas vienmēr ir patīkamāk klausīties, jo domas seko līdzi mūzikai. Tieši pēc gada jūlija sākumā sāksies Latvijas simtgades dziesmu svētki, tāpēc Latvijas Radio jau laikus aicina - iepazīsti Dziesmu svētku repertuāru un sagaidi svētkus kā īsts eksperts!
Kāpēc Dziesmu svētku repertuārā ir tik daudz nezināmu dziesmu? Šādu jautājumu droši vien savu reizi uzdevis ne viens vien klausītājs, sēžot Mežaparka Lielajā estrādē. Protams, pazīstamas dziesmas vienmēr ir patīkamāk klausīties, jo domas seko līdzi mūzikai. Tieši pēc gada jūlija sākumā sāksies Latvijas simtgades dziesmu svētki, tāpēc Latvijas Radio jau laikus aicina - iepazīsti Dziesmu svētku repertuāru un sagaidi svētkus kā īsts eksperts!
Kāpēc Dziesmu svētku repertuārā ir tik daudz nezināmu dziesmu? Šādu jautājumu droši vien savu reizi uzdevis ne viens vien klausītājs, sēžot Mežaparka Lielajā estrādē. Protams, pazīstamas dziesmas vienmēr ir patīkamāk klausīties, jo domas seko līdzi mūzikai. Tieši pēc gada jūlija sākumā sāksies Latvijas simtgades dziesmu svētki, tāpēc Latvijas Radio jau laikus aicina - iepazīsti Dziesmu svētku repertuāru un sagaidi svētkus kā īsts eksperts!
Simbolisku dāvanu Latvijas valsts simtgadei trešdien, 5.jūlijā, pasniedza Amerikas latviešu apvienības jaunieši, katrs iestādot pa bērzam Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja alejā. Tā viņi Latvijā pabeidza savu vasaras praksi, kuras laikā iegūta darba un dzīves pieredze un apcerētas iespējas palikt te uz pastāvīgu dzīvi.
Kāpēc Dziesmu svētku repertuārā ir tik daudz nezināmu dziesmu? Šādu jautājumu droši vien savu reizi uzdevis ne viens vien klausītājs, sēžot Mežaparka Lielajā estrādē. Protams, pazīstamas dziesmas vienmēr ir patīkamāk klausīties, jo domas seko līdzi mūzikai. Tieši pēc gada jūlija sākumā sāksies Latvijas simtgades dziesmu svētki, tāpēc Latvijas Radio jau laikus aicina - iepazīsti Dziesmu svētku repertuāru un sagaidi svētkus kā īsts eksperts!
Kāpēc Dziesmu svētku repertuārā ir tik daudz nezināmu dziesmu? Šādu jautājumu droši vien savu reizi uzdevis ne viens vien klausītājs, sēžot Mežaparka Lielajā estrādē. Protams, pazīstamas dziesmas vienmēr ir patīkamāk klausīties, jo domas seko līdzi mūzikai. Tieši pēc gada jūlija sākumā sāksies Latvijas simtgades dziesmu svētki, tāpēc Latvijas Radio jau laikus aicina - iepazīsti Dziesmu svētku repertuāru un sagaidi svētkus kā īsts eksperts!
Kāpēc Dziesmu svētku repertuārā ir tik daudz nezināmu dziesmu? Šādu jautājumu droši vien savu reizi uzdevis ne viens vien klausītājs, sēžot Mežaparka Lielajā estrādē. Protams, pazīstamas dziesmas vienmēr ir patīkamāk klausīties, jo domas seko līdzi mūzikai. Tieši pēc gada jūlija sākumā sāksies Latvijas simtgades dziesmu svētki, tāpēc Latvijas Radio jau laikus aicina - iepazīsti Dziesmu svētku repertuāru un sagaidi svētkus kā īsts eksperts!
ASV pilnā sparā rit 14. Vispārējie Amerikas latviešu dziesmu svētki. Vairāki simti dziedātāju un dancotāju sabraukuši no dažādām Ziemeļamerikas pilsētām, arī no Kanādas.
Gaidot Latvijas simtgadi, novadus apceļo “Tautas saimes grāmata”. Tā ir unikāla ar to, ka visas lapas tajā aizpilda iedzīvotāji, ierakstot savas pārdomas, vēstījumus vai novēlējumus Latvijai. Šobrīd ceļu sākušas desmit grāmatas, bet līdz nākamā gada rudenim paredzēts izveidot divdesmit piecas grāmatas ar vairāk nekā 100 000 ierakstu.
Burtnieku novadā ļaudis svētkiem gatavojas īpašās gudrības darbnīcās, kas būs atvērtas līdz pat nākamā gada martam. Vienā no tām bija iespēja ar rokām darināt atmiņu stāstu grāmatas.
Ķengaragā un Mežaparkā atrodamo kultūrtelpu ideju „Stropi” izdomāja arhitekts Andris Jēkabsons, saliekot kopā divus celtniecības konteinerus. Viens no šiem objektiem atrodas Mazjumpravas muižiņā Ķengaragā, pašā Daugavas krastā. Daudziem šī vieta ir jaunatklājums, un pavisam drīz te jau sāks notikt lieli pasākumi.
Liela daļa Latvijas simtgades pasākumu aicina cilvēkus doties dabā un novērtēt Latvijas bagātības. Arī "LV100 dižošanās” akcijas ietvaros cilvēki ir aicināti doties ārā, iepazīt Latvijas dabas daudzveidību un palīdzēt atrast vēl nepazinātos Latvijas dižkokus.
Sestdien, 1. jūlijā, Dikļos, Neikenkalna dabas koncertzālē notiks koncerts, kurā tiks ieskandināts gads līdz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem. Ieskaņas koncertā Dikļos izskanēs gaidāmo Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta programma.
Vasaras pilnbriedā arī klāt šīs sezonas pēdējie „Faktu mednieki”. Vasarā uzkrāsim spēkus, lai ar jauniem jautājumiem par Latviju atgrieztos jau rudenī, kad būsim tuvāk valsts simtgadei.
Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis izauklējis domu - uzrakstīt grāmatu par Latvijas vēsturi. Tas nebūs sauss vēsturisks izklāsts, bet drīzāk - visas Latvijas, gandrīz katras pilsētas un miestiņa iedzīvotāju kopdarbs, ziņoja raidījums “4.studija”.
Ainavas ir kopā ar mums ik dienu, taču nereti tā pa īstam mēs tās novērtējam, kad kaut kas ir ļoti mainījies vai arī izzudis pavisam. Lai nepieļautu šādu likteni Latvijas visskaistākajās vietās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar Kultūras ministriju un Nacionālo bibliotēku aicina ikvienu pieteikt savu Latvijas ainavu dārgumu. Tā taptu vēl viena dāvana Latvijai simtgadē.
Latvijas simtgades gadā starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" notiks vasaras saulgriežos, un tas arī būs festivāla galvenais temats. Šogad Jūrkalnē, Jelgavā, Turaidā un Dagdā notika ieskaņas pasākumi. Kultūrvēsturiskajos novados 120 Latvijas folkloras kopas izdziedāja un izdzīvoja saulgriežus. Jūrkalnes pusē bija pulcējušies gandrīz 300 dalībnieku.
Vasaras Saulgriežos – 21.jūnijā – Latvijas Radio 2 (LR2) jau otro gadu īstenos unikālu projektu „Gadsimta garākā līgodziesma”. No saules lēkta līdz pat rietam radio ēteru pieskandinās līgodziesmas, kas ar LR2 ētera starpniecību vīsies cauri visai Latvijai, kopīgā dziedāšanā pulcējot dažādu novadu muzikālos kolektīvus un ik vienu Latvijas iedzīvotāju. Šajā gadā līgotājiem piepulcēsies arī latviešu mūzikas kolektīvi citur Eiropā, svinot saules ritumu arī Igaunijā, Vācijā, Luksemburgā un Lielbritānijā.
Dziedātājs Jānis Stībelis pagājušajā nedēļā pabeidza darbu pie savas nesen tapušās dziesmas “Karogs” videoklipa un nu to nodod skatītāju vērtējumam. “Klipā redzama Latvijas brīnišķīgā daba, un, manuprāt, tas varētu iedvesmot cilvēkus pirms Līgosvētku svinēšanas. Lai pacilājošs un jauks arī jums ir šis vasaras laiks, un priecīgus visiem Līgosvētkus!” saka dziedātājs.
Unikāla izstāde, veltīta valsts simtgadei, šobrīd top Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Tās veidošanā piedalās vairāk nekā 60 muzeji no visiem Latvijas novadiem, katrs piedāvājot īpašas savu krājumu bagātības. Izstādes nosaukums ir „Latvijas gadsimts”, un tā iecerēta kā ļoti daudzveidīgs stāsts par Latvijas dzīvi simts gadu periodā, sākot no 19.gadsimta vidus līdz 2004. gadam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES). Šobrīd noslēdzies izstādes izveides pirmais posms.
Daugavas stadions pēc rekonstrukcijas būs multifunkcionāla vieta gan vieglatlētikai, komandu sporta veidiem, tostarp, hokejam, gan kultūras pasākumiem. Tāds ir valsts uzstādījums stadiona jaunajam veidolam. Otrdien, 20.jūnijā, paziņotas divas arhitektu komandas, kas konkursā turpinās cīņu par tiesībām īstenot savu piedāvāto projektu.
Jānis, Kārlis, Žanis, Arnolds, Arvīds un Gunārs, tāpat kā Anna, Milda, Marija, Mirdza, Valija, Velta, Dzidra, Ausma un Mirdza ir personvārdi, kas bijuši vispopulārākie kurzemniekiem pirmās brīvvalsts laikā. No tiem joprojām populāri Kurzemē ir Jānis, Kārlis, Anna un Marija.
Vasaras saulgrieži ir laiks, kad daba ir pilnbriedā un gatava dāvāt visu to labāko, ko sarūpējusi. Pirms Līgo dienas un Jāņiem gan vēl kārtīgi jāpastrādā. Sāc ar Latvijas Radio spēli „Faktu mednieki”.
Mākslas stacijā “Dubulti” atklāta trīs atšķirīgu mākslinieku - gleznotāja Andra Vītoliņa, tēlnieka Aigara Bikšes un filozofa Kārļa Vērpes izstāde, kas veidota kā abstrakta vīzija par Latvijas simtgades šķietami utopiskām idejām.
No šodienas var pieteikt ainavas, kas tiks iekļautas Latvijas ainavu dārgumu krātuvē "Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt", informē VARAM.
Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome akceptējusi XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku latviešu skatuvisko deju koncerta “Vēl simts gadu dejai” repertuāru. Koncertu, kurš svētku nedēļā notiks Arēnā Rīga, veidos mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Gunta Skuja, režisore Ināra Slucka un scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kuru koncepcija pērn tika atzīta par labāko atklātā konkursā starp sešiem kandidātiem.
Jūniju dēvē par ziedu mēnesi. Šodien jāskatās, vai jau ir uzziedējis sarkanais āboliņš. Ja tā – tad vasarā būs plūdi. Latvijas Radio un Lsm.lv aicina neatslābt arī vasarā un sagatavoties Latvijas simtgadei ar spēli „Faktu mednieki”.
"Jebkurai netaisnībai un apspiestībai reiz pienāk gals. Par jebkuru verdzību stiprāks ir brīvības gars. Jebkurus melus agrāk vai vēlāk izgaismo patiesība. Saņemsim vēl ciešāk otra plaukstas un ieskatīsimies viens otram acīs!" Tas ir fragments no vēsturiskās Daiņa Īvāna radio uzrunas, ko cilvēki klausījās Baltijas ceļa laikā 1989. gada 23. augustā. Runas oriģinālais ieraksts nav saglabājies, un tā ierakstīta vēlreiz šogad. Arī citi mūsu valstij tik svarīgās 20.gadsimta nogales notikumi radio un arī citos arhīvos bieži vien saglabāti fragmentāri vai it kā bijuši, bet kaut kur pazuduši.
No Annas līdz Viktorijai un Sofijai un no Jāņa un Pētera līdz Artjomam un Maksimam – tā mainījusies personvārdu mode Latgalē simts gadu laikā.