Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī proklamēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Šajā pašā datumā darbu uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība. Tai nācās darboties ārkārtīgi grūtos apstākļos.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
"Atslēgas"Vēsture
«LTV Atslēgas»Ārpus ētera
«LTV Atslēgas»Vēsture
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Latvijas simtgade ir īstais laiks, lai pateiktos cīnītājiem par valsts neatkarības atjaunošanu un izveidotu pieminekli nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Tā uzskata Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonds.
"Zem cepeškrāsns atvilktnē virtuvē glabājas melnos cietos vākos un spirālē iesiets bloknots. Tā ir mana saldumu klade. Savulaik apzināti pirkta, kur pierakstīt un ielīmēt saldās receptes. Tās, kuras esmu pagatavojis un zinājis, ka noteikti vēl kādreiz vēlēšos pagatavot. Rīvēt, blenderēt, cept un garšot,” stāstu par septiņu dienu pieredzi, vērtējot savas beķera spējas, jaunajā Latvijas Radio raidījumā “Latvijas dienasgrāmatas” sāk žurnālists Viktors Pupiks.
Latvijas Televīzijā noslēdzies ikgadējais dokumentālo īsfilmu konkurss “Latvijas kods. Latvija šodien”, un finansējumu šogad nolemts piešķirt pieciem projektiem. Darbs pie konkursā uzvarējušo filmu filmēšanas sāksies marta beigās, piesaistot gan ārvalstu, gan Latvijas dokumentālā kino ekspertus. LTV ēterā filmas būs skatāmas valsts svētku laikā novembrī.
Ceļš vijas no kalna lejup, vēl viens līkumiņš un aiz meža pudura paveras skats uz kokos un ziedošos krūmos ieskautu māju. Turpat arī aka, kūtiņa un šķūnis, turpat arī klētiņa, strauts un pirts. Tāda aina man zīmējas, domājot par šīsdienas stāsta varoni – latviešu viensētu.
Sērsnu mēnesī, kad ne tikai sarosījušies kaķi, bet arī Daugavā ledus iet, aicinām neaizmirst par Latvijas Radio spēli "Faktu mednieki". Vidusskolēni aizvien aicināti pieteikties spēlei!
Latvijas Radio aicina vidusskolēnus pieteikties Latvijas simtgades erudīcijas spēlei „Faktu mednieki”. Spēli katru pirmdienu var spēlēt arī Lsm.lv lasītāji.
Piezvani man! Cik vienkārši! Nospied podziņu un – čau, vecīt, kā klājas? Manā bērnībā tas bija sarežģītāk. Tēva mājās pie sienas atradās neliela, taisnstūrveida kastīte, cik atceros, visai glīta, tās sānos bija tāds kā āķītis, uz kura uzkārta klausule. Mūsu telefona numurs bija „Jaunsvirlauka 32”. Un, lai kādam piezvanītu, vispirms nācās zvanīt uz centrāli, kas veica savienojumu.
Jau pēc dažām dienām sāksies Londonas grāmatu tirgus, kurā nākamgad Baltijas valstīm simtgadniecēm būs īpašo viesu statuss. Londonas grāmatu gadatirgus piedāvājuma sagatavošanai Latvija pūrā devusi gandrīz divus miljonus eiro – tik daudz naudas Latvijas literatūras eksports agrāk nav redzējis. Trīs gados ārzemēs jāiznāk vairāk tulkojumiem angļu valodā nekā jebkad iepriekš. Vai tas palīdzēs likt pamatu sistēmai, kā nodrošināt Latvijas literatūras klātbūtni pasaulē?
Jaunizveidotajai Latvijas valstij bija nepieciešams pamatlikums jeb Satversme. To izstrādāja un pieņēma Latvijas Satversmes sapulce, savukārt Satversmes sapulci ievēlēja tauta 1920. gada 17. un 18. aprīlī.
Gadi rotā cilvēku, skaitļi un emocijas – sportistu. Gan treniņos un sacensībās, gan svinīgos brīžos – Sporta laureātā, Sporta balvā, TV un Radio, nācies tikties ar simtiem izcilu sportistu. Un, tomēr šajā zvaigznājā ir personības, kuru talanta un meistarības dzirksts ir visspožākā… Vienai no viņām šodien ir jubileja, turklāt visai apaļa.
1918. gada 18. novembrī Rīgā proklamē Latvijas Republiku. Notikumā klāt bija arī latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, strēlnieks Staņislavs Kambala (1893 -1941). Svinīgajā valsts dibināšanas aktā viņš vienīgais pārstāvēja Latgali.
8. marts, Starptautiskā Sieviešu diena, kas tiek daudzviet pasaulē atzīmēta. Tā pirmsākumi un ideja meklējama 19. un 20. gadsimtā, kad aizvien pamanāmākas kļuva dažādas feministu jeb sieviešu tiesību aizstāvošās kustības gan Amerikā, gan Eiropā un, kuras iestājās par dzimumu vienlīdzību. Latvijā pirmo reizi Sieviešu diena tika svinēta 1941. gadā, Padomju Savienības okupācijas pirmajā gadā.
1917. gada 9. un 10. maijā, pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī, Rēzeknē notikušajā Latgales kongresā emocijas kūsāja. Gan pašu delegātu vidū, gan arī pie kongresa norises vietas sapulcējušos iedzīvotāju pūļos. Atmosfēra bija nokaitēta, tāpēc nācās lēmumu galīgo pieņemšanu atlikt uz nākamo dienu.
Latvijas Televīzijas (LTV) izsludinātais konkurss "Par ideju pieteikumu iesniegšanu Latvijas simtgades seriāla radīšanai LTV" noslēdzās šī gada 20. februārī. Kopumā tika iesniegti 17 projekti, kas aptver dažādus Latvijas vēstures posmus, sākot no jaunlatviešu un pirmās nacionālās atmodas laikiem līdz pat mūsdienām.
Latvijas Radio 2 turpina rubriku "Latvijas simtgades stāstu raksti" ar stāstu par jaunākās ārvalstu popmūzikas pieejamību Padomju Latvijā un aizliegto ārzemju radio klausīšanos.
Latgales kongress Rēzeknē notika 1917. gada 9. un 10. maijā, pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī. Latgales latviešu pārstāvju sanāksmē apsprieda Latgales pašpārvaldes jautājumus. Rezultātā latgalieši lēma par apvienošanos ar pārējiem latviešiem.
6. martā paziņoti Dailes teātra pilna apjoma lugu konkursa rezultāti. Pirmo godalgu un naudas balvu 5000 eiro ieguvis Aleksejs Ščerbaks ar lugu “Līvbērze”, informē konkursa rīkotāji.
Latvijas Radio 2, uzsākot jaunu rubriku "Latvijas simtgades stāstu raksti", ielūkojas Latvijas vēsturē, kad mūsu valsts sagaidīja savu pirmo desmitgadi. Par godu šim notikumam tapa pirmā nacionālā filma „Lāčplēsis”. Pēc filmas pirmizrādes Latvijas prese teju pusmartu slavēja, pēla un analizēja ilgi gaidīto Latvijas tapšanas filmu „Lāčplēsis”.
Pavasarī mostas ne tikai daba, bet arī cilvēki. Lai arī šis gaisīgais gadalaiks mēdz jaukt prātus, Latvijas Radio raidījums "Faktu mednieki" tevi noturēs pie zemes.
1917.gada Februāra revolūcija! Krievijas imperatoru Nikolaju II gāž no troņa, seko strauja Krievijas demokratizācija. Tiek atļauta politiskā, vārda un pulcēšanās brīvība. Latgalieši izmanto radušos situāciju, lai apvienotos ar pārējiem latviešiem. Skan sauklis “Par brīvu Latviju brīvā Krievijā!”.
Jau maija sākumā Rēzeknē plānots atklāt piemiņas vietu un pieminekli veltītu 1917.gada vēsturiskajam notikumam – Latgales kongresam, kad pirms simt gadiem tika pieņemts lēmums par Latgales apvienošanu ar Vidzemei un Kurzemei, tādējādi dodot iedīgļus arī Latvijas valsts izveidei. Pats piemineklis ir jau gandrīz pabeigts, bet par uzrakstiem uz tā jau labu laiku notiek aktīvas diskusijas.
Francis Kemps ir viens no kolorītākajiem latgaliešu inteliģences pārstāvjiem. Kempam pārmet krasumu, asumu un pat separātismu. Francim Kempam bija no Franča Trasuna atšķirīgs redzējums par Latgales nākotni. Nereti šos abus politiķus un latgaliešu interešu aizstāvjus pretnostata.
Vides iniciatīvu kustība "100 darbi Latvijai" iekļauta valsts simtgades svinību oficiālajā programmā. Jau tagad veicamo darbu interaktīvajā kartē var redzēt 60 dažādas iedzīvotāju ierosmes vides uzlabošanai. Pavisam drīz tām tām pievienosies Baltinavas jauniešu ideja atjaunot skvēru savā ciemā.
Rīgas izglītības iestāžu bērnu un jauniešu tautas deju kolektīvi 29. aprīlī pulcēsies kopīgos deju svētkos – „Arēnā Rīga” lielkoncertā „Trejdeviņi gaismas tilti”, kur dejas rakstus izdejos vairāk nekā 4000 dalībnieku no pirmsskolas vecuma līdz pat jauniešu deju kolektīviem. Lielkoncerts ir Rīgas bērnu un jauniešu dāvana Latvijas valsts simtgadē.
Dzelzceļa stacijā Rēzekne-1 pasažieru vilciens šodien vairāk nepiestāj. Tomēr kādreiz šī stacija bija viena no pieturvietām vilciena maršrutā Varšava – Sanktpēterburga. Tieši no šīs stacijas Rēzeknē 20. gadsimta sākumā tūkstošiem latgaliešu zemes un darbavietu trūkuma dēļ devās laimes meklējumos uz dažādām Krievijas impērijas vietām.
Šmitu un Baumaņu dzimtas, kuru spilgti pārstāvji ir aktieri Luijs Šmits – īstajā vārdā Teodors Reinholds Šmits (1907-1985) - un Lūcija Baumane (1905-1988). Dzīvesbiedri, kuru meita ir mākslas vēsturniece Edvarda Šmite un dēls – Jānis Šmits. Tā ir dzimta, kuras vēsture izpētīta septiņās paaudzēs līdz pat 18. gadsimtam. Dzimtas kokam piederīgi ir māksliniece Ilze Briška, režisors Gatis Šmits, operators Jānis Eglītis, kura dēls – deviņgadīgais Markus Jānis ir jau filmējies Vara Braslas filmā, bet Edvardas mazmeita Māra Lāss studē mākslas vēsturi. Tā ir dzimta, kurā mākslas gēns ir turpinājies un turpinās vairākās paaudzēs.
„Domāju, tātad esmu, (cogito ergo sum)” teicis slavenais filozofs Renē Dekarts. Gaisīgi filozofiskās noskaņās aizpildi jaunos „Faktu medniekus”
Maija sākumā īpaši atzīmēs pirms 100 gadiem Rēzeknē notikušo Latgales kongresu, kas bija būtisks pagrieziena punkts Latvijas valsts izveidē. Šajā kongresā latgalieši lēma par apvienošanos ar pārējiem latviešiem un kopējas valsts izveidi. Latvijas Radio senajos notikumos ielūkosies raidījumu ciklā "Latgales kongress. 10 stāsti". Pirmais stāsts veltīts reģiona attīstību kavējošiem cēloņiem.
Otrā pasaules kara laikā, kad Latviju plosīja divu lielvalstu cīņa par varu, pretošanās kustības dalībnieki joprojām mēģināja cīnīties par neatkarīgu Latviju. Leitnanta Roberta Rubeņa vārdā nosauktā fonda pārstāvji meklē sadarbības iespējas ar skolām, lai sīkāk par to stāstītu skolēniem. Šajā nedēļas nogalē viņi viesojās Zemgalē.
Grobiņas sākumskolas skolnieces, desmitgadīgās Elizabetes Kanderes zīmētais darbs rotās Latvijas Bankas kolekcijas monētu, kas būs veltīta Latvijas simtgadei.