Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī proklamēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Šajā pašā datumā darbu uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība. Tai nācās darboties ārkārtīgi grūtos apstākļos.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
"Atslēgas"Vēsture
«LTV Atslēgas»Ārpus ētera
«LTV Atslēgas»Vēsture
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Klāt jauna pirmdiena, jauns mēnesis un arī jaunie "Faktu mednieki". Liekam aiz auss: aprīlī ir jāsmejas!
Konkursā par LTV Simtgades seriālu ir uzvarējusi ideja uzņemt filmu par Nacionālo pretošanās kustību pēc Latvijas okupācijas pagājušajā gadsimtā, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” pirmdienas, 3.aprīļa sacīja LTV kultūras, izklaides un bērnu satura redaktore Gunta Sloga.
Svinīgā pasākumā Latvijas Bankā piektdien, 31.martā, tika prezentēts Grobiņas novadā dzīvojošās desmit gadu vecās Elizabetes Kanderes darbs. Zīmējums pārtaps Latvijai veltītā kolekcijas monētā, kuru izlaidīs 2018. gadā, kad Latvijas svinēs 100 gadu jubileju. Darbā attēlota smaidoša saulīte un uzraksts "Saules mūžu Latvijai!".
Lūznavas muižā Latvijas simtgades svinības sāksies 30. aprīlī plkst. 15 ar literāri muzikālu uzvedumu “Atlaižu”, kas vēstī par Latgali caur sievietes stāstu. Uzvedums ir viena no Latvijas simtgades notikumu ceļa pieturvietām, un tajā apvienojušās vairākas spilgtas sievietes – literāte un žurnāliste Anna Rancāne, aktrise Vizma Kvēpa, etnomūziķe Kristīne Kārkle un režisore Māra Zaļaiskalns.
Dendroloģe Aija Kaškure aicina ikvienu iesaistīties Latvijas simtgadei veltītajā akcijā “Dāvināsim nākotnes dižkokus mūsu Latvijai” un apzināt ceļmalās esošos kokus, kuru stumbra diametrs ir virs 50 centimetriem un kuru augšanu kaut kas apgrūtina. Ja šiem kokiem palīdzēs, nākotnē tie varētu kļūt par dižkokiem.
Latvijas Televīzijas raidījums "4.studija" viesojas topošās filmas “Mērijas ceļojums” uzņemšanas laukumā. Filmas režisore un scenārija autore Kristīne Želve filmu veidojusi balstototies uz Mērijas Grīnbergas mātes, arī Mērijas, dienasgrāmatām. Kā raidījumam atklāj filmas mākslinieki, vēsturiskās vides rekonstrukcija likusi krietni pasvīst filmas māksliniekiem un dekoratoriem.
No 6. aprīļa plkst. 19.30 LTV1 ēterā būs skatāms Latgales kongresam veltīts raidījumu cikls “Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība”. Tie būs vēsturiski stāsti par Latgales kongresa delegātiem, viņu dzimtajām vietām un dzīves gājumu. Pirmais raidījums tiks veltīts Staņislavam Kambalam – karavīram, kurš kļuva ne vien par politiķi, bet arī par vienu no Latvijas Bankas direktoriem.
Ņemot līdzi zāģus un cirvjus, dabas draugi no dažādām Latvijas vietām Kuldīgas novada Rumbas pagastā no iznīcības paglāba trīs dižozolus Latvijas Dabas fonda projektā „Ainavas runā!”. Tajā paredzētas ne tikai ainavu sakopšanas talkas, bet arī informatīvi un izglītojoši semināri.
Ja ne katru dienu, tad katru pirmdienu vari iemācīties ko jaunu, spēlējot Latvijas Radio spēli "Faktu mednieki".
Līdz šim daudziem muzeji asociējās tikai ar iespēju aplūkot senās vēsturiskās liecības, taču pēdējos desmit gados līdz ar iespēju izmantot Eiropas fondu finansējumu tie ir būtiski mainījušies un kļuvuši daudz mūsdienīgāki. Lai apspriestu nozarei būtiskus jautājumus, Aizputē bija pulcējušies Kurzemes reģiona muzeju vadītāji. Tostarp pārrunāti darbi, kas paveikti un plānoti saistībā ar Latvijas simtgadi 2018.gadā.
Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) atkārtoti uzaicinājis Romas katoļu baznīcas pāvestu Francisku apmeklēt Latviju laikā, kad mūsu valsts sagaidīs 100. gadadienu.
Skolēni visā Latvijā radījuši aptuveni 150 stāstus par cilvēkiem – Latvijas novadu dārgumiem, kuri nav pazīstami visā valstī, bet devuši būtisku ieguldījumu vietējā mērogā. 40 no šiem stāstiem radīti Vidzemē.
Ja Mežaparka estrādes iepirkuma rezultāti netiks apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā, līgumu ar uzvarētāju varētu slēgt tūlīt pēc Lieldienām. Taču, ja būs sūdzības, tas, visticamāk, nozīmēs, ka laika trūkuma dēļ estrādes pārbūvi pirms simtgades dziesmu svētkiem nesāks vispār.
Vai tu esi Latvijas ģēnijs? Vai tu pazīsti kādu Latvijas ģēniju? Vai tu vēlētos būt Latvijas ģēnijs? Ja uz kādu "vai" - ideālā gadījumā uz visiem - no šiem jautājumiem atbildēji ar "jā", tu esi tieši tāds cilvēks, kādu meklējam!
Latvijas valstiskuma veidošanās pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija straujš, bet arī ļoti sarežģīts process. Lai to padarītu labāk saprotamu ikvienam, Latvijas Kara muzejs izveidojis projektu „1417 vēstures mirkļi valstiskuma veidošanās ceļā”. Projekts ietver katras dienas notikumu hroniku no 1917.gada pavasara, kad izskanēja pirmie publiskie aicinājumi īstenot autonomiju, līdz 1921.gadam, kad Latvijas neatkarība tika atzīta starptautiski.
Līdz Dziesmu un deju svētkiem atlikušas tieši 465 dienas, taču vēl nevienā no galvenajām svētku norises vietām – Daugavas stadionā un Mežaparka Lielajā estrādē – nav sākti plānotie rekonstrukcijas darbi. Šobrīd visneparedzamākā situācija ir ar Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju, jo iepriekš iesniegto būvnieku sūdzību dēļ ieildzis būvnieku izraudzīšanās konkurss. 23. marta pēcpusdienā plānots atvērt iesniegto piedāvājumu aploksni un 24. martā būs zināms, kad varētu paziņot arī konkursa uzvarētāju. Taču, ja tiks apstrīdēti arī konkursa rezultāti, tad simtgades Dziesmu svētki, visticamāk, notiks neremontētā estrādē
Gatavojoties Latvijas simtgadei, 27. martā, Starptautiskajā teātra dienā, Latvijas Radio 3 “Klasika” sāks jaunu raidījumu ciklu “100 Latvijas pirmizrādes”, kas “Klasikas” ēterā būs ik darbdienu plkst. 10.07 ar atkārtojumu plkst. 20.07. Pēc pārraižu izskanēšanas ēterā tās būs klausāmas mājaslapā klasika.lsm.lv.
Latvijas Banka izsludinājusi interneta balsojumu, lai izvēlētos kopīgas Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītas 2 eiro piemiņas monētas dizainu.
Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) Latvijas valsts simtgades mērķprogrammā „Latvijai-100” šogad atbalstījis 77 projektus, sadalot 550 tūkstošus eiro.
Latvijas valsts simtgades birojs 20. martā izplatījis ielūgumu video formātā, aicinot piedalīties Latvijas valsts simtgades svinībās.
Ārā jau sparīgi no vēl sniegotās zemes spraucas balti sniegpulkstenīši, bet putni, tos sveicinot, katru rītu sparīgi vītero. Atmodini sevi no ziemas miega ar Latvijas Radio spēli Faktu mednieki.
Latvijas simtgades Jauniešu rīcības komiteja īsteno interesantu ieceri. Lai uzsvērtu, ka valsts jubilejai gatavojas ne tikai dzimtenē, bet arī ārpus tās, radās ideja par karogu, kas apceļo latviešus visā pasaulē. Šim nolūkam tekstilmāksliniece Dagnija Kupče Cēsīs uzauda smalkvilnas karogu, kas kopā ar īpašu vēlējumu grāmatu ceļo pie latviešiem dažādās valstīs. Karogs savu ceļojumu uzsāka Austrālijā, bet “Panorāmai” izdevās ielūkoties karoga godināšanas svinībās Kanādā.
Ķekavas novadpētniecības muzejā šogad taps jauna, Latvijas simtgadei veltīta ekspozīcija par pieciem Ķekavas novada stāstiem. Tās īstenošanai Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursā starp 33 atbalstītajiem projektiem ķekavieši saņēmuši lielāko finansējumu - 20 000 eiro.
Latvijas animācijas filmu mammai – režisorei Rozei Stiebrai 17.martā aprit apaļa jubileja – 75! Tās svinības sakrīt ar rosīgu laiku, jo pilnā sparā top jauna, Latvijas valsts simtgades animācijas filma “Saule brauca debesīs”.
Sestdien,18.martā, Nacionālajā operā notiks trio „Opera” koncerts, kurā skanēs arī Oļģerta Grāvīša skaņdarbs, kas savulaik tika uzskatīts par pazudušu. Mūziķu iecere šajā koncertā ir atskaņot mazāk zināmu un spēlētu latviešu komponistu mūziku kā ieskaņu valsts simtgadei.
13. aprīlī plkst. 19 ''Dirty Deal Teatro'' (DDT) pirmizrādi piedzīvos režisora Valtera Sīļa un dramaturga Matīsa Gricmaņa sadarbībā tapusī jaunības traģēdija "Būt nacionālistam." Izrāde ir viena no Latvijas valsts simtgades programmas norisēm.
Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku koncertu biļešu cenas svārstīsies no 2 līdz 65 eiro, to intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Par vienu no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem skatītājiem solās kļūt koncertcikls “Latvijas gredzens”. Pirmais pie skatītājiem jau pēc mēneša nonāks „Latgales gredzens” – koncertizrāde „Rakstiem un skaņai”, kas sola aizraut ar savu garīgumu un sirsnību.
Ķekavas novadpētniecības muzejā šogad taps jauna, Latvijas simtgadei veltīta ekspozīcija par pieciem Ķekavas novada stāstiem - par klavierēm, pūra lādi, karalaiku, padomjlaiku un brīvību, pavēstīja Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Geka.
Latvijas iedzīvotāji mēdz būt pārāk kritiski pret valsts varu, un to savā pret Latviju vērstajā propagandā var izmantot Krievija. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" paziņoja Drošības policijas vadītājs Normunds Mežviets.