Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī proklamēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Šajā pašā datumā darbu uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība. Tai nācās darboties ārkārtīgi grūtos apstākļos.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
"Atslēgas"Vēsture
«LTV Atslēgas»Ārpus ētera
«LTV Atslēgas»Vēsture
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Ticējumi vēsta - ja lapu dienā koku lapiņas ir vismaz peļu austiņu lielumā – būs silta vasara. Kā būs šogad? Iespējams, atbildi rodi Latvijas Radio spēlē "Faktu mednieki".
Viņš lepotos ar Latviju – tā brīvvalsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste. Viņa kopā ar bērniem Latvijai simtgadē gatavo kādu īpašu dāvanu – modernu Jāņa Čakstes muzeju. Slaveno vecvectēvu ģimenē mīļi sauc par opapu prezidentu un atzīst – līdz ar viņa uzvārdu no paaudzes paaudzē nodotas arī morālās vērtības un demokrātijas mīlestība.
Latgales Simtgades kongresa plenārsēdē piektdien, 5.maijā, tā dalībnieki sāka diskutēt par rezolūciju, kurā prasa piešķirt noteiktu statusu latgaliešu valodai, oficiāli apstiprināt Latgales karogu, nostiprināt latgaliešu rakstu valodu medijos, ieviest novadmācību visās izglītības iestādēs un virzīt valsts finansējumu latgalistiskas pētījumos.
Atzīmējot 4. maija svētkus, Latvija izskrieta vai izstaigāta Hāgā, Frankfurtē, Oslo, Parīzē, Seulā, Reikjavīkā, Londonā, Dublinā un Čikāgā, vēsta Latvijas Institūts.
Latvijas tautas vienotības un piederības akcijā „Apskauj Latviju!” ceturtdien, 4.maijā, bija pievienojušies arī Priekules novada ļaudis. Lietuvas pierobežā, Gramzdas pagastā, tika iestādīti divi simtgades ozoli un atklāti koktēlnieka Ģirta Burvja darinātie simboliskie „Vārti uz Latviju”.
Latvijas valsts veidošanas procesā nozīmīga loma bija Sanktpēterburgai. Tieši tur 1917.gada martā Latgales inteliģences, strādnieku un karavīru pārstāvji pirmo reizi apsprieda Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes un Kurzemes apdzīvotajai teritorijai. Tieši tur atrodas ēka, kurā pirms 100 gadiem darbojās Latgaliešu kara upuru palīdzības biedrība un tika lemts par kongresa sasaukšanu Rēzeknē.
Visā Latvijā ceturtdien, 4 . maijā, tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadiena. Ar to oficiāli tiks dots starts Latvijas simtgades svētku maratonam, ko aizsāks Baltā galdauta svētki un īpaši simtgadei iecerēta ozolu stādīšanas akcija "Apskauj Latviju!".
Mums visiem ir jāatceras, ka Latgale ir neatņemama daļa no Latvijas zemes un Latvijas tautas, to intervijā Latvijas Televīzijā pirms šīs nedēļas nogalē paredzētā Latgales kongresa simtgades pasākuma atzina Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Dobeles novada Bikstu pagasta Janševsku ģimenei aizraujas ar tautastērpu darināšanu, un viena tērpa vestē "iekalta" Latvijas vēsture - tai pogas darinātas no santīmiem. Ģimene jaunos tērpos kopā ar savu deju kolektīvu cer sagaidīt Latvijas simtgadi.
Gatavošanās Latvijas simtgadei gan notiek ne tikai stādot kokus, bet arī īstenojot daudzas citas ambiciozas ieceres. Pērn rudenī muzejs “Latvieši pasaulē” aicināja ikvienu aiz dzimtenes robežām dzīvojošo tautieti atsūtīt paša darinātu fragmentu segai, kas Latvijai tiks dāvināta simtgades jubilejā. No vajadzīgajiem vismaz 500 fragmentiem muzejs jau saņēmis vairāk nekā simtu.
Gaidot Latvijas simtgadi, tautas klases maratonu skrējējs Dins Vecāns dosies izturības skrējienā apkārt Latvijai. Projektā “Apskrien Latviju” skrējējs aicina pievienoties arī iedzīvotājus pierobežas novados un kādus distances posmus mērot kopā. Ik dienu plānots noskriet 100 kilometru posmu un iepazīt Latvijas tālākās vietas, kā arī iedrošināt iedzīvotājus īstenot savus kvēlākos mērķus.
“Pāri slieksnim” – tā ir pirmā ceļojošā tematiskā izstāde, kas izveidota Latgales Kultūrvēstures muzejā par godu Latgales kongresa simtajai jubilejai. Izstādē apkopota gandrīz četrus gadsimtus sena Latgales un visas Latvijas izveides vēsture. Lielākā uzmanība veltīta tieši Latgales kongresam un cilvēkiem, kas pieņēma vienu no būtiskākajiem lēmumiem Latvijas vēsturē - Latgales iedzīvotāju apvienošanos ar pārējiem latviešiem.
Baltā galdauta svētki pilsētās un novados pirmoreiz tika atzīmēti pagājušajā gadā. Lai tradīcija iesakņotos, daudzās skolās trešdien, 3.maijā, tika atzīmēta Baltā galdauta stunda. Tās laikā bērni gan uzzināja vēstures faktus, gan mācījās svinēt svētkus kopā.
Sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio - 4. maijā piedāvās skatītājiem un klausītājiem īpašu svētku programmu ar tiešraidēm no pasākumu norises vietām, filmām un koncertiem. Svētku programma turpināsies arī 5. un 6.maijā.
Pūtēju orķestru izaugsme pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ir uzskatāma par lielu sasniegumu, uzskata Haralds Bārzdiņš, jauniešu pūtēju orķestra "Auseklītis" diriģents.
Gada plaukstošajā sezonā neaizmirsti par "Faktu medniekiem".
Tieši pirms 100 gadiem tagadējās Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas telpās norisinājās Latgales kongress. Nolemjot par Latgales pievienošanos Vidzemei un Kurzemei, 1917.gadā tika noteiktas tagadējās Latvijas valsts robežas. Godinot šī nozīmīgā vēstures notikuma simtgadi, simpozijā “Likteņlaiva” Rēzeknes tēlnieki radījuši četras uguns skulptūras.
Tas ir kopā būšanas un darbošanās prieks, kas nes gandarījumu par paveikto - tā visas kā viena apgalvo Nīcas senioru biedrības rokdarbu pulciņa dalībnieces. Viņām ir vairāku gadu pieredze dažādu vērienīgu kopdarbu veidošanā, no kuriem daļa skatāma novada senlietu krātuvē. Šopavasar čaklās nīcenieces sākušas Latvijas simtgadei veltīta baltā galdauta darināšanu.
Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, vēsturnieki nolēmuši pievērst īpašu nozīmību arī notikumiem pirms Latvijas valsts dibināšanas. 1917. gads iesāka demokrātijas procesus visā Eiropā.
Viena no Latvijas simtgades filmām - dokumentālā filma “Ievainotais jātnieks” pirmizrādi piedzīvos jau šī gada rudenī. Režisores Ilonas Brūveres filma ir stāsts par tēlnieku Kārli Zāli un Brīvības pieminekļa celtniecības laiku.
Biedrība “Latvijas Piļu un muižu asociācija” no 1.maija līdz 28.oktobrim aicina ikvienu piedalīties akcijā “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”, viesojoties 69 objektos, lai iepazītu to saimnieciskās un radošās dzīves lomu, kā arī nozīmi valstiskuma veidošanā. Akcija izsludināta pēc septiņu gadu pārtraukuma.
Latvijas filmu nozarē šobrīd valda čakla rosība – līdz valsts simtgadei top 16 pilnmetrāžas filmas – sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un divas animācijas filmas. Annas Vidulejas komēdijas "Homo Novus" filmēšanas laukumā neizsakāmu prieku LTV raidījuma "4. studija" veidotājiem pauž aktrise Aurēlija Anužīte-Lauciņa, savukārt Vilis Daudziņš stāsta par "savu" kaķi un jaunu pieredzi.
2018. un 2019. gadā katras Latvijas vidējās izglītības iestādes vienas izlaiduma klases spožākais absolvents saņems 500 eiro stipendiju, un tam nepieciešamos 400 000 iegūs no vērienīgas nacionālās momentloterijas “Simtgades loterija”, informēja Finanšu ministrija.
Gaidot Latvijas valsts simtgadi, Rīgas Ebreju kopienas namā notiks Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra organizētā starptautiskā konference „Ebreji mainīgajā pasaulē”. Tā veltīta ebreju ieguldījumam Latvijas valsts dibināšanā un attīstībā.
Gatavošanās 2018. gadā paredzētajiem Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem aktīvi norit ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās. Šobrīd deju kolektīvu skatēs piedalās latviešu deju kopas no visas pasaules. Tā kā žūrijas komisijas locekļi nespēj sniegumu novērtēt klātienē, dejotāji ārpus Latvijas skatēm materiālu sūta video formātā.
Pēc desmit dienām - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, 4.maijā, - oficiāli tiks dots starts Latvijas simtgades svētku maratonam. To aizsāks Baltā galdauta svētki un īpaši simtgadei iecerēta ozolu stādīšanas akcija „Apskauj Latviju!”.
Ministru kabineta sēdē 25. aprīlī valdība apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu, kurā darbosies valsts, pašvaldību, kultūras organizāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un kultūras nozaru eksperti.
Jau šo sestdien, 29.aprīlī, "Arēnā Rīga" notiks lielkoncerts “Trejdeviņi gaismas tilti”, šim pasākumam Rīgas izglītības iestāžu bērni un jaunieši gatavojušies vairākus gadus. Lielkoncertā sadejos 4000 dejotāju, izdejojot deviņus jaundarbus.
Putnu ikdienu varam ne tikai vērot Dabas datu tiešsaistes kamerās, bet arī uzmanīgi palūkojoties apkārt. Ieklausies pavasarī un neaizmirsti par "Faktu medniekiem".