Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī proklamēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Šajā pašā datumā darbu uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība. Tai nācās darboties ārkārtīgi grūtos apstākļos.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
"Atslēgas"Vēsture
«LTV Atslēgas»Ārpus ētera
«LTV Atslēgas»Vēsture
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādi veidos mākslinieciskās koncepcijas autors Jānis Mitrēvics, satura koncepcijas autors Artis Svece, multimediju koncepcijas autors Dāvids Mitrēvics, galvenais mākslinieks Miks Mitrēvics un māksliniece, un izstādes iekārtotāja Zane Priede, lsm.lv pavēstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Inga Bika.
Šovakar, 26. janvārī, līdz ar koncertu “Laikiem pāri” oficiāli tiek atklāta Latvijas simtgades svinību Rīgas programma. Uz koncertu Nacionālā teātra Lielajā zālē, kur piedalīsies gan maestro Raimonds Pauls, gan orķestris “Rīga”, gan vairāki solisti, biļetes izpirktas.
Latvijas simtgadei nav jātērē 60 miljoni, un neviens to neplāno darīt, Latvijas Televīzijas raidījumā “Tieša runa” uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), norādot - svētkiem papildus no valsts budžeta paredzēta krietni mazāka summa.
4.maijā ap Latviju 43 pierobežas pašvaldībās akcijā "Apskauj Latviju!" veidos "garīguma sardzi" jeb sāks stādīt ozolus, kas apjozīs visu valsti, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte.
Tracis ap Latvijas simtgades deju svētku lieluzvedumu „Māras zeme” pēdējās dienās sasniedzis tādus apmērus, ka uz virsvadītāju un radošās komandas sēdi otrdien, 24.janvārī, mediji bija ieradušies kuplākā skaitā kā uz dažu labu valdības sēdi. Tomēr tradicionālajā koncertā „Danči sniegā” Tukumā satiktie dejotāji pauda, ka simtgades deju svētkos labprāt dejotu klasiskās dejas un jaunās dejas ir labāk dejot, nevis skatīties.
Latvijai vēl ir jāstrādā pie tieslietu sistēmas sakārtošanas, kas būtu labākā dāvana valsts simtgadē, uzskata bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa rosina vērtēt tiesnešu un prokuroru kvalifikāciju ik pēc desmit gadiem.
Sākoties šim gadam, arī Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bibliotēkā domāts, kā sagaidīt Latvijas simtgadi. Lai uzsvērtu, ka valsts vērtība un katra pagasta vērtība ir tās cilvēki, visu gadu tiks rīkotas izstādes, kurās varēs redzēt, ar ko nodarbojas vietējie ļaudis. Pirmā izstāde ar pašu šūtām lellēm jau aizvadīta, nu var baudīt fotogrāfijas.
Simtgades deju svētku lieluzveduma „Māras zeme” radošā komanda turpinās darbu. Atbalstu viņiem pauduši visu deju apriņķu virsvadītāji, kas 24.janvārī pēc tikšanās Kultūras ministrijā nodeva arī oficiālu atbalsta vēstuli svētku rīkotājiem, Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC).
Autentiskā vidē Ziemassvētku kaujas norises vietās tiek uzņemti kadri jaunajai Askolda Saulīša dokumentālajai filmai “Astoņas zvaigznes”, kas iekļauta Latvijas simtgades filmu programmā.
Diskusijas izraisījušie tautas tērpi Dziesmu un deju svētku lieluzvedumam ''Māras zeme” “vairs nav dienas kārtībā”, tos neizmantos, un arī tautas tērpu finansēšana negulsies uz dejotāju un pašvaldību pleciem, LTV “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa.