Kaut arī ASV likumprojekts par vērienīgu militāro palīdzību Ukrainai vēl nav saņēmis galīgo apstiprinājumu, Vašingtona, sagaidot šī dokumenta drīzu pieņemšanu, jau nogādājusi noliktavās Vācijā un Polijā lielu pirmajā palīdzības paketē iekļautā bruņojuma daļu, ziņoja amerikāņu televīzijas kanāls CNN, atsaucoties uz saviem avotiem.
Baumas par "neizbēgamu katastrofu" un Kremļa īstenota informatīvi-psiholoģiska operācija, kas izskatās kā valsts oficiālā vai dienestu informācija – tie ir tikai daži paņēmieni, kurus Krievija šobrīd izmanto, lai iebiedētu Harkivas iedzīvotājus. Amatpersonas mudina iedzīvotājus sekot tikai oficiālajiem informācijas kanāliem.
Pēc ASV Pārstāvju palātas pozitīvā balsojuma par palīdzību Ukrainai otrdien gaidāms balsojums arī Senātā, kam vēlāk sekos arī prezidenta Džo Baidena paraksts. Tad ilgi gaidītā palīdzība šonedēļ varētu uzsākt ceļu uz Ukrainu. Tikmēr par iespējām nodrošināt plašāku palīdzību Ukrainai domā arī Eiropas valstis. Piemēram, Lielbritānijas premjers Riši Sunaks otrdien izziņos rekordlielu militārās palīdzības paketi Ukrainai 580 miljonu eiro apjomā.
Pirmdien Luksemburgā noslēdzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministru sanāksme, kurā cita starpā tika pārrunāts atbalsts Ukrainai. Pēc sanāksmes ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paziņojis, ka bloka dalībvalstīm ir skaidra izpratne par nepieciešamību nodrošināt Ukrainu ar moderniem pretgaisa aizsardzības līdzekļiem.
Līdz ar balsojumu republikāņu kontrolētajā ASV Pārstāvju palātā mēnešiem gaidītais 60 miljardu dolāru vērtais militārais atbalsts Ukrainā pārvarējis lielāko šķērsli. Pēc galīgā balsojuma demokrātu kontrolētajā Senātā, kas varētu notikt jau rīt un ir vairāk birokrātiska procedūra, jo pirmo reizi Senāts militāro palīdzību atbalstīja jau februārī, – Pentagons ir gatavs palīdzību nosūtīt nekavējoties.
Ukrainu tuvākajā nākotnē gaida diezgan sarežģīta situācija, intervijā ar BBC Ukrainas dienestu atzina valsts Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) priekšnieks Kirilo Budanovs. Vienlaikus militārpersona uzsvēra, ka grūtības, viņaprāt, būs pārvaramas un ka šādi viņš vērtē situāciju visā valstī – ne tikai frontē.
Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši 38,7% Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pēc aģentūras LETA pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Tas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējos divos gados – pērn šādu atbildi sniedza 41,9%, bet 2022. gadā – 39,2%. Samazinājušās arī ziedojumu summas, taču ziedotāju skaits ir stabils, norāda "Ziedot.lv".
ASV pēc Pārstāvju palātas balsojuma par palīdzību Ukrainai turpinās diskusijas par to, kāda varētu būt Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Maika Džonsona politiskā nākotne. Tāpat izskan minējumi par to, kādēļ pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās Džonsons tomēr nolēmis virzīt uz priekšu jautājumu par palīdzības pakotni.