Ekonomika
Pensionāriem neapliekamo minimumu plāno palielināt līdz 1000 eiro mēnesī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Viens pret vienu" pavēstīja labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība).
No vēja un saules enerģijas saražots ūdeņradis un emitētie CO2 izmeši kā izejviela atjaunojamas aviācijas degvielas ražošanai. Šāds projekts tuvāko gadu laikā tiks realizēts Liepājas ostā, un tā īstenošanai Latvijā investīcijas veiks viena no vadošajām ASV kompānijām projektēšanas inženiertehnisko risinājumu jomā "KBR".
Šogad ābolu raža ir bagātīga, dažviet pat sasniegti rekordi. Audzētāji norāda – lai gan pašmāju āboli garšas, krāsas un izturības ziņā ir ļoti labi, tomēr nereti veikalos tos izkonkurē no ārzemēm ievesta lētāka prece. Turklāt nereti arī pamanīta negodprātīga attieksme, norādot ābolu izcelsmes valsti.
Latvijas likumsargiem pēdējos gados izdevies noziedzībai konfiscēt miljoniem eiro un novērst miljoniem eiro lielus zaudējumus valstij, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansētiem projektiem. Septiņos gados apgūti 19 miljoni eiro un ieguldīti gan KNAB, gan policijas, gan robežsardzes stiprināšanā. Par šo naudu beidzot izveidota "Bērna māja".
Ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" vilcienu satiksmi starp Tartu un Rīgu plāno sākt nākamā gada pavasarī, ja valdība piešķirs projektam nepieciešamo finansējumu.
ASV kompānija "Intel" pirmdien paziņoja, ka atliek par diviem gadiem savus plānus uzcelt mikroshēmu rūpnīcas Polijā un Vācijā, jo pieprasījums pēc šīs kompānijas produkcijas izrādījies zemāks par gaidīto.
Sabiedrības uzticība pašreizējai pensiju sistēmai ir zema, taču tikai neliela daļa cilvēku krāj paši savām vecumdienām. Sociālajā budžetā ir pārpalikums, bet ne pietiekami liels, lai izturētu kādu krīzi vai demogrāfijas problēmu izaicinājumus. Labklājības ministrija piedāvā sākt diskusiju par jaunu pieeju – bāzes pensiju maksāšanu.
Pēc vērienīgajiem plūdiem, kas atsevišķas Latvijas pašvaldības skāra jūlija beigās un augusta sākumā, vairākas vietvaras cītīgi cenšas sakārtot notekūdeņu kanalizācijas sistēmas un grāvjus. Lai tāda stihija vairs neatkārtotos, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (Zaļo un Zemnieku savienība) sasauktā darba grupa taisās panākt likuma grozījumus. Mērķis – ūdens pārvaldību padarīt vienotu.
Saeimā pirmdien, 16. septembrī, iesniegti iedzīvotāju paraksti par pensiju otrā līmeņa uzkrājumu nesamazināšanu. Šī ir visstraujāk parakstītā iniciatīva "Manabalss" 13 gadu pastāvēšanas laikā. Arī bankas "Citadele" veiktā aptauja atklāj, ka 77% Latvijas iedzīvotāju ir pret valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī. Tas atspoguļo šī jautājuma būtiskumu visu strādājošo vidū, jo no šīm pārmaiņām esot atkarīga darbspējīgo iedzīvotāju nākotnes finansiālā labklājība, norāda iniciatīvas autori. Tikmēr politiķi saka – izmaiņas nebūt nav tik nozīmīgas un nākotnes pensijas tās neietekmēšot.
Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas tiesai krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijā apsūdzētas divas personas par nelikumīgām manipulācijām "Nasdaq Riga" biržā, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.
Pēdējo gadu laikā Rīgā aktīvi tika būvētas biroju ēkas. Šogad aprīlī darbu sāka "Novira Plaza" pie dzelzceļa stacijas. Energoefektīvus, modernus A klases birojus piedāvā arī biroju izīrētāji "Verde", "Elemental", "New Hanza", "Skanste City" un citi. Neskatoties uz plašo piedāvājumu, biroju īres cenas nevis samazinās, bet palielinās.
Šajā nedēļā bija plānots iepazīstināt ar visu plānoto "Rail Baltica" trases izbūves scenāriju pirmajam posmam. Taču pēdējā brīdī preses konferenci atcēla – plāni atkal ir mainījušies. Tagad tiek apsvērta iespēja "Rail Baltica" būvēt tādā secībā, lai varētu sākt izmantot pa posmiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Piemēram, Igaunijas prioritāte ir posms no Tallinas līdz Pērnavai, bet Latvija skatās uz iespēju vispirms tikt pie sliedēm no lidostas līdz Lietuvas robežai.
Vairākums Saeimas deputātu pirms nedēļas neatbalstīja priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos. Lai gan lielākā daļa idejas pretinieku vairāk runāja par nepietiekamām diskusijām, bija arī deputāti, kuri neslēpa, ka vispār nevēlas kriminālsodus karteļu dalībniekiem. "Paldies Dievam, šīs darbības šobrīd vēl nav kriminālas," LTV raidījumam "de facto" pauda deputāts Gunārs Kūtris (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)).
Cik daudz naudas ienāk valsts budžetā? Šis ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ne tikai nākamā, bet arī šī gada budžeta sakarā, jo ienākumi ir mazāki, nekā plānots. Īpaši atpaliek PVN jeb patēriņa nodoklis. Tātad iedzīvotāji naudu tērē mazāk. Valsts finansisti, pērn strādājot pie valsts budžeta, ar to nebija rēķinājušies, ziņo LTV raidījums "De facto".
Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem arvien pastāv iespējas iegādāties nekustamos īpašumus, ieskaitot komerciālai darbībai, piemēram, mežus. Ekonomikas ministrijā gan norāda – tie ir atsevišķi gadījumi, bet koalīcija vienojusies, ka arī tie ir jāizskauž. Mērķis nosprausts – noteikt jaunus ierobežojums jau šogad. Tas būšot kā politisks vēstījums.
Ne tikai Latvijas valdība meklē iespējas rast papildu finansējumu dzelzceļa projektam "Rail Baltica". Igaunijas valdība nule kā nolēmusi 200 miljonus eiro no emisiju kvotu tirdzniecības novirzīt "Rail Baltica" finansēšanai, vēsta Igaunijas mediji.
Krievija izmanto Ķīnas dzinējus un citas komponentes "Harpija-A1" tāla darbības rādiusa uzbrukuma dronu ražošanā, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diviem avotiem Eiropas izlūkdienestos un tās rīcībā nonākušajiem dokumentiem.
Trīs Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīnas "A220-300" piedzīvojušas sadursmes ar putniem, kā rezultātā ir bojāti lidmašīnu "degunos" esošie laikapstākļu radari. Lidsabiedrībā portālu LSM.lv informēja, ka sadursmes notikušas jūlija beigās un augusta sākumā.
Jau otro gadu pēc kārtas vasaras vētrās un lietavās visvairāk cietuši lauksaimnieku sējumi Zemgalē. Latvijas apdrošināšanas kompānijas pēc plūdiem un lietavām jūlija beigās saņēma 9000 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par 22 miljoniem eiro. No tiem 5,5 miljoni izmaksāti lauksaimniekiem Zemgalē par izpostītiem sējumiem.
Ķiploku raža šogad padevusies mazāka nekā pērn. Šīs kultūras audzētāji saka – katru gadu tā ir laimes spēle, vai izdosies izaudzēt labu ražu. Šogad laikapstākļi nebija labvēlīgi, līdz ar to ķiploku ir mazāk. Daži audzētāji saka, ka tirgo pēdējos kilogramus un būšot vien jāgaida nākamais gads, lai tiktu pie vietējās produkcijas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
