Ekonomika
Parāds «Rail Baltica» būvniekiem – aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām
(papi...
Parāds «Rail Baltica» būvniekiem – aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām (papildināts)
Valdība apstiprinājusi 61 miljona eiro piešķiršanu "Rail Baltica." Tas ir Latvijas nacionālais līdzfinansējums, lai būvētu pamattrases posmus, kuriem Eiropas Komisija (EK) nesen piešķīrusi finansējumu aptuveni 346 miljonu eiro apmērā. Kas attiecas uz parādu būvniekiem par jau padarītajiem darbiem, kas vēl augusta sākumā tika lēsts 40 miljonu eiro apmērā, situācija joprojām nav atrisināta. Nepilni 10 miljoni ir samaksāti no valsts budžeta, bet līdz septembra beigām jāatrod vēl aptuveni 16 miljoni eiro.
Tirgotāji gaidāmo nodokļu reformu raksturo kā «zārka naglu»
Tirgotāji gaidāmo nodokļu reformu raksturo kā «zārka naglu»
Tirgotājus satrauc gaidāmā nodokļu reforma, to raksturojot kā "zārka naglu", – Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" skaidroja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Visvairāk satraucot tieši minimālās algas pacelšana.
Vai piekrastes zvejai gals? Zvejnieki satraukti par aroda nākotni jūras vides aizsardzības plānu dēļ
Vai piekrastes zvejai gals? Zvejnieki satraukti par aroda nākotni jūras vides aizsardzības plānu dēļ
Piekrastes zvejnieki satraukti par nākotnē plānotajām stingras aizsardzības teritorijām jūrā. Tas saistīts ar politisku apņemšanos stingrāk aizsargāt daļu jūras teritorijas. Pētnieki gan norāda, ka pagaidām tiek modelēti un apspriesti iespējamie scenāriji, kā arī vēl plānots ievākt dažādus datus par piekrastes zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmu, īpaši uz putniem. Taču zvejnieki pārliecināti, ka tradicionālā piekrastes zveja ir dabas resursiem saudzīgākais zvejas veids un jauni ierobežojumi nelielo, bet pieprasīto nozari iznīcinās.
Olīveļļas raža otro gadu pēc kārtas samazinās; cena pasaulē saglabājas augsta
Olīveļļas raža otro gadu pēc kārtas samazinās; cena pasaulē saglabājas augsta
Olīveļļas cena pasaulē saglabājas augsta. Pie vainas nav tikai inflācija. Karstuma viļņu un sausuma dēļ jau otro gadu pēc kārtas raža Vidusjūras reģionā ir mazāka. Cieš gan olīveļļas ražotāji, gan patērētāji. Vissarežģītākā situācija izveidojusies Spānijā, kas ir pasaulē lielākā olīveļļas piegādātāja, eksportējot vismaz 40% olīveļļas. Šajā valstī olīveļļas ražošana šogad samazināsies uz pusi.
Darbu sāk jauna banka; ministrs pieļauj – mazās bankas varētu neaplikt ar virspeļņas nodokli
Darbu sāk jauna banka; ministrs pieļauj – mazās bankas varētu neaplikt ar virspeļņas nodokli
Savu darbību kā pilnvērtīga banka sāk "Indexo", kas iepriekš darbojās kā pensiju pārvaldītājs. Jaunās bankas pamatkapitāls ir ievērojami mazāks nekā lielajām bankām, kuras Latvijā tirgu dala jau vairākus desmitus gadu. Tomēr Latvijas Bankas prezidents un ministri, kuri piedalījās bankas atklāšanas pasākumā, norādīja, ka arī šāda izmēra banka varētu kaut nedaudz sašūpot banku nozari par labu saviem klientiem.  
Politiķi vērtēs Kazāka darbu Latvijas Bankas turpmākai vadībai
Politiķi vērtēs Kazāka darbu Latvijas Bankas turpmākai vadībai
Nākamnedēļ Saeimas deputāti sāks darbu rudens sesijā un viens no darba kārtības jautājumiem būs izvērtēt Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka līdzšinējo darbību. Šā gada decembrī beigsies viņa pilnvaru termiņš. Kā Kazāks vērtē līdz šim padarīto, un kāds ir politiķu vērtējums par viņa darbu? 
Ražas Kurzemē – šogad viduvējas
Ražas Kurzemē – šogad viduvējas
Kurzemi, atšķirībā no pārējiem valsts reģioniem, šovasar nav skārušas ne vētras, ne arī ilgstoši lietus un sausuma periodi, un ir bijuši samērā labvēlīgi laikapstākļi lauksaimniecībai. Taču Ziemeļkurzemē graudaugu, pākšaugu, kartupeļu un augļu ražas šogad esot pat nedaudz mazākas nekā citus gadus, turpretim reģiona dienvidu daļā lauki un dārzi ražojuši labi.
Vidējā alga «uz papīra» otrajā ceturksnī – 1671 eiro; pieauguma temps samazinās
(papildināts)
Vidējā alga «uz papīra» otrajā ceturksnī – 1671 eiro; pieauguma temps samazinās (papildināts)
Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu šī gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem bija 1 671 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar pērnā gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājies par 146 eiro jeb 9,6%, kas ir zemāks gada pieauguma temps, salīdzinot ar 1. ceturksnī reģistrētajiem 11%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieaugusi līdz 11,41 eiro jeb par 8,9%.
Vēja parku «sāpju nauda» – pašvaldība un apkārtnes mājas saņems ikgadējo maksājumu
Vēja parku «sāpju nauda» – pašvaldība un apkārtnes mājas saņems ikgadējo maksājumu
Vēja parku attīstītājiem būs jāmaksā vietējai pašvaldībai un apkārtnes iedzīvotājiem ikgadējais atbalsts, un ne tālāk kā 2 kilometru attālumā esošo māju īpašnieki saņems vismaz vienu minimālo mēnešalgu gadā, paredz valdības apstiprinātie noteikumi par finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā, informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM).  
Diabēta pacienti valsts finansējumu redzes traucējumu novēršanai gaida jau 20 gadus
Diabēta pacienti valsts finansējumu redzes traucējumu novēršanai gaida jau 20 gadus
Diabēta pacienti lūdz papildu valsts finansējumu komplikāciju ārstēšanai, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Diabēta pacientu skaits arvien pieaug, taču šiem pacientiem redzes traucējumu ārstēt nereti nākas par savu naudu, jo valsts piešķirtais finansējums ir nepietiekams. Līdz ar to pacienti riskē ar redzes zaudēšanu.
IBM atkāpjas no Ķīnas tirgus
IBM atkāpjas no Ķīnas tirgus
Pasaules informāciju tehnoloģiju (IT) milzis IBM atkāpjas no Ķīnas tirgus un līdz ar to piepulcējas to Rietumu uzņēmumu pulkam, kas sper šādu soli. IBM likvidēs Ķīnā vairāk nekā 1000 darbavietu, ziņo raidsabiedrība CNN.
Labu priekšnieku par mazu algu nedabūt – SEPLP pamato algas sabiedriskā medija valdē
Labu priekšnieku par mazu algu nedabūt – SEPLP pamato algas sabiedriskā medija valdē
Lielajām algām jaunajā valdē ir pamatojums, saka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP). Jaunajai valdei būs jānodrošina Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana, algu sistēmas pārskatīšana, jāpieņem lēmumi par saturu krievu valodā, tehnoloģisko attīstību un vēl daudzi citi sarežģīti jautājumi, kuri līdz šim nav atrisināti. Jau ziņots, ka apvienotā medija valdes priekšsēdētājs saņems virs 10 000 eiro mēnesī.
Radīt darbavietas reemigrantiem – atsaucība nav liela
Radīt darbavietas reemigrantiem – atsaucība nav liela
No šī gada sākuma Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija īsteno pilotprojektu, kura mērķis sadarbībā ar pašvaldībām un uzņēmējiem izveidot darbavietas tieši reemigrantiem. Projektam paredzēti 1,2 miljoni eiro, radot 150 darbavietas trīs gadu laikā. Tomēr  šobrīd pašvaldību atsaucība nav liela, un arī reemigranti uz izsludinātajām darba vakancēm nepiesakās.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd