Ekonomika
Eiropas Savienības dalībvalstis arī divarpus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā joprojām no agresorvalsts importē energoresursus, tādējādi papildinot Putina režīma kara budžetu. Lai gan Eiropas Savienība ir apņēmusies tuvāko gadu laikā atteikties no Krievijas energoresursiem, ir dalībvalstis, kuras gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Krievijas dabasgāzes piegādēm un, iespējams, nemaz nevēlas šo atkarību mazināt.
Brazīlijā sāka bloķēt pieeju populārajam sociālajam medijam "X", kas kādreiz bija pazīstams kā "Twitter", pēc tam, kad uzņēmums neizpildīja Brazīlijas Augstākās tiesas prasību. Notikušais ir kulminācija ilgstošajām nesaskaņām starp "X" īpašnieku Īlonu Masku un Brazīlijas varasiestādēm, kas pieprasīja sociālajam medijam stingrāk vērsties pret dezinformāciju un viltus ziņām.
Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) jāīsteno jau šogad un pēc tam valsts līdzdalība aviokompānijā saruks no pašreizējiem 97,97% un būs ne mazāka kā 25% plus viena akcija, piektdien, 30. augustā, slēgtajā sēdē nolēma valdība. Tas ir tā dēvētais bloķējošais mazākums, kas ļauj uzlikt veto tiesības.
Saistībā ar pašvaldības SIA "Rēzeknes siltumtīkli" darbinieku braucienu uz Prāgu piektdien no amata atstādināts pašvaldības izpilddirektors Raimonds Olehno, aģentūrai LETA apliecināja pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce. Laikā, kad pašvaldībā trūkst naudas, vietvaras uzņēmuma darbiniekiem sarīkots izklaides brauciens uz Čehijas galvaspilsētu Prāgu.
Graudu raža Latvijā šogad ir ļoti atšķirīga dažādos reģionos. Laika apstākļi ievērojami ietekmējuši gan ražas apjomu, gan kvalitāti. Vairākās vietās lauksaimniekiem nācās saskarties ar ziemāju izsalšanu. Turpretim ziemas kvieši daudzviet izturēja skarbo ziemu, bet tiem kaitēja vēlāk pavasara un vasaras sausums.
Cigarešu ražotāji Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos atkritumu, galvenokārt cigarešu izsmēķu apsaimniekošanā iemaksājuši vairāk nekā 55 tūkstošus eiro. To paredz šogad ieviestā ražotāju atbildības sistēma. No ražotāju iemaksātā izveidots teju 200 atkritumu urnu, maksāts pašvaldībām un veidotas izglītojošas kampaņas.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinājumam: gada pirmajā ceturksnī IKP izaugsme gada griezumā bija lēnāka – 0,1% apmērā.
Septembrī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies deviņiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) regulējamiem komersantiem, bet četriem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifi samazinājās, palielināsies. Tostarp apkures tarifi pieaugs uzņēmumiem, kas nodrošina siltumenerģiju Cēsīs, Madonā, Aizkrauklē, Valmierā, liecina SPRK informācija.
Lai taupītu valsts budžeta līdzekļus, nākamgad algu kāpumu plāno ierobežot ne tikai valsts augstākajām amatpersonām, bet arī kapitālsabiedrībās augsti atalgotajiem darbiniekiem, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Sākoties jaunajam mācību gadam, Latvijas Universitātes (LU) telpas Aspazijas bulvārī plaisu dēļ daļēji ir slēgtas. Šāds lēmums pieņemts drošības apsvērumu dēļ. Ekonomikas studentiem nāksies pārcelties uz kompleksu Torņakalnā. Tas gan notiks nākamā gada septembrī. Kādā situācijā ir citi universitātes īpašumi, un ko paredz attīstības plāni?
AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) pakāpeniski aiziet no dekoratīvo stādu tirgus. Šobrīd jau slēgtas atsevišķas šo stādu tirdzniecības vietas, bet vēl gana lieli krājumi ir jāiztirgo. Privāto stādaudzētāju vidū iepriekš nereti izskanēja viedoklis, ka valsts uzņēmumam šajā tirgū nevajadzētu piedalīties, tāpēc nozare šo lēmumu vērtē pozitīvi un sola šo prasību apmierināt.
Vides konsultatīvā padome nesen nākusi klajā ar paziņojumu, ka nebūtu atbalstāma iecere Rīgas līcī ierīkot akvakultūras sprostus foreļu audzēšanai. Foreļu audzēšana atvērtajos sprostos rada lielus piesārņojuma riskus, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Pasaules Dabas fonda ūdeņu programmas vadītāja Magda Jentgena un Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktors Juris Aigars.
Vairāk nekā 75% internetveikalu izmanto vismaz vienu maldināšanas metodi, piemēram, panikas taimeri vai pircēja kaunināšanu, tā secināts Starptautiskās Patērētāju aizsardzības un uzraudzības organizācijas (ICPEN) rīkotā Vispasaules interneta tīrīšanas procesā. Vienlaikus divas trešdaļas internetveikalu izmanto vairākas maldināšanas metodes.