Ekonomika
Nākotnē zemniekus vajadzētu finansiāli atalgot par dabai draudzīgu saimniekošanu, nevis tikai nemitīgi kontrolēt un sodīt. Tā, prezentējot ziņojumu par lauksaimniecības nākotni, akcentēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Šo dokumentu sagatavoja stratēģiskā dialoga grupa, kas tika sasaukta pēc plašiem zemnieku protestiem, kas pēdējā laikā ir norisinājušies daudzviet Eiropā.
Skābbarības un siena raža šajā sezonā ir apjomīga, bet dažviet problēmas ar kvalitāti lietavu dēļ. Patlaban saimniecībās vēl norit pēdējie pļāvumi skābbarībai, bet Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) speciālisti kopumā šogad neprognozē problēmas ar ievāktās lopbarības pieejamību vai cenu, salīdzinot ar pērno gadu.
Latvijas Televīzijas aptaujātie aviācijas eksperti, kā arī veiktā analīze, norāda uz to, ka potenciālais "airBaltic" investors varētu būt Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa". Oficiālu apstiprinājumu tam Latvijas Televīzija šodien nesaņēma ne no "airBaltic", kurš sola investoru atklāt drīzumā, ne no lidsabiedrības "Lufthansa", kuras pārstāvji atbildēja, ka šo tematu nekomentēs.
Koalīcijā panākta vienošanās par komercbanku virspeļņas nodokļa ieviešanu. Vienlaikus tiks paredzēts kompensējošais mehānisms, kas ļaus mazināt nodokļa apmēru tām bankām, kuras aktīvāk finansē tautsaimniecību, sociālajā vietnē "X" ziņo ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Zemākais punkts banku, to klientu un kreditēšanas ciklā ir aiz muguras - ledus ir sakustējies, un jauna dalībnieka - "Indexo bankas" – ienākšana Latvijas tirgū to arī skaidri parāda, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viens no galvenajiem secinājumiem jaunākajos datos par valsts iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem ir, ka cenu kāpums ir kļuvis mērenāks nekā algu pielikumi. Tas savukārt nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspējai gan teorētiski, gan praktiski būtu jāpieaug. Kamēr valsts iestāžu analītiķi gada beigu daļā prognozē ekonomikas izaugsmi, uzņēmējos vērojama piesardzība – daudz naudas aiziet kāpinātajās algās, investīcijas sarūk, bet aug bažas, vai nākotnē vispār būs, kas strādā.
Nacionālā aviokompānija "airBaltic" ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā plāno piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro. To otrdien, 3. septembrī, preses konferencē sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks. Šādu summu kompānija plāno piesaistīt, lai realizētu visus biznesa plānā izvirzītos uzdevumus un mērķus. Papildu valsts atbalsts netiks piesaistīts, sola uzņēmuma vadība.
Mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem turpmāk būs iespēja saņemt kompensācijas gadījumos, kad strauji pieaugs energocenas, tā otrdien, 3. septembrī, lēma valdība. Iepriekš energoresursu krīzē valdība izveidoja ārkārtas atbalsta sistēmu, taču tagad iedarbināts pastāvīgs mehānisms. Turklāt šoreiz atbalsts mērķēts uz šaurāku iedzīvotāju loku.
Valdība otrdien, 3. septembrī, lēma paplašināt valsts atbalstu mājokļa iegādei vai būvniecībai daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti. Valsts atbalsta programmas "Balsts" subsīdija, kā arī programmas "Altum" atbalsts turpmāk pienāksies arī ģimenēm ar nedaudz lielākiem ienākumiem.
Aizvadītajā nedēļas nogalē jau 22. reizi norisinājās "Latvijas novadu siera diena". Šoreiz par norises vietu izvēlēta Jelgava. Kā ierasts, pasākumā vienkopus pulcējās Latvijas piena pārstrādes un siera ražotāji. Eksperti atzīst – šobrīd siera nozarē ir izaicinājumu pilns laiks, jo jāturpina iekarot jauni eksporta tirgi, bet pašu mājās jākonkurē ar importa preci veikalu plauktos.
Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija "Firmas.lv".
Sabiedrībā iepriekš negatīvu attieksmi izpelnījušos rudzu maizes dalīšanas programmu izglītības iestādēs šogad tomēr neīstenos, un tās nākotni 2025. gadā Zemkopības ministrija (ZM) vēl vērtēs, aģentūrai LETA pastāstīja ministrijas pārstāvji.
Līdz šim par sabiedrības ziedojumiem labdarības organizācija "Ziedot.lv" nosūtījusi uz Ukrainu vairākus tūkstošus atmīnēšanas komplektu. Tie šobrīd ir ļoti nepieciešami - katra neitralizētā mīna izglābj kāda bērna, civiliedzīvotāja vai karavīra dzīvību. Viens no uzņēmumiem, kas Latvijā ražo atmīnēšanas iekārtas, atrodas Talsos. Šīs iekārtas pēc kara vajadzēs vēl 50 gadus.