Ekonomika
No šī gada sākuma Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija īsteno pilotprojektu, kura mērķis sadarbībā ar pašvaldībām un uzņēmējiem izveidot darbavietas tieši reemigrantiem. Projektam paredzēti 1,2 miljoni eiro, radot 150 darbavietas trīs gadu laikā. Tomēr šobrīd pašvaldību atsaucība nav liela, un arī reemigranti uz izsludinātajām darba vakancēm nepiesakās.
Valsts ieņēmumu dienestu (VID) iecerēts informēt par skaidras naudas darījumiem, kas vienā reizē pārsniedz 750 eiro, informēja Finanšu ministrija (FM). Šī prasība neattiektos uz pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos vai komunālo pakalpojumu apmaksu, bet, piemēram, bankomātu iemaksām vai izmaksām, maksājumiem kredītiestādēm.
Spēcīgā vētra jūlija izskaņā ietekmējusi ne tikai rapša, graudaugu un zirņu, bet arī kartupeļu ražu, norāda biedrība "Zemnieku saeima". Kamēr daļā Zemgales saimniecību kartupeļi ir izslīkuši un pat pūst, Latgalē vērojams sausums. Saimniecības ir vienisprātis – šogad raža un tās kvalitāte būs sliktāka un pieaugs arī vietējo kartupeļu cena.
Latvijā top jauna ostu pārvaldības reforma. Mērķis – pārtraukt ostu saikni ar politiku. Tiesa, kāds būs pārvaldības modelis, nav skaidrs. Par to viedokļi atšķiras satiksmes un ekonomikas ministriem, kas pārstāv "Progresīvos" un Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Savukārt tādā kā gaidīšanas režīmā ir Saeimas lielākā frakcija "Jaunā Vienotība". Lai gan ideju autori saskata, ka izmaiņas varētu stāties spēkā vēl šī Saeimas sasaukuma laikā, Latvijas Radio uzrunātie speciālisti par ostu reformu ir skeptiski.
Pirmdien, 26. augustā, valdošā koalīcija sprieda par nākamā gada prioritātēm un to, kur iegūt naudu to īstenošanai. Valdība par prioritāti izvirzījusi drošību, un nākamgad visas jomas tiks pakļautas tieši šim mērķim, taču vajadzību ir daudz. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzskata, ka lielas iespējas ietaupīt ir tieši publiskajā sektorā.
Satversmes tiesā (ST) ierosināta lieta par ierobežojumiem attiecībā uz tabakas aizstājējproduktiem. Apstrīdētās normas paredz aizliegumu no 2025. gada 1. janvāra laist tirgū tabakas aizstājējproduktus, kuri satur jebkādus aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu un kuru maksimālā nikotīna koncentrācija tabakas aizstājējproduktā pārsniedz četrus miligramus uz gramu, vēsta ST.
Ukraina asiņainā un nežēlīgā karā jau vairāk nekā divus gadus cīnās pret Krievijas agresiju, šādi aizstāvot arī mūs. Sabiedriskie mediji kopā ar "ziedot.lv" kopīgā akcijā aicina palīdzēt Ukrainai, ziedojot līdzekļus, par ko no Latvijas ražotājiem iegādāsies Ukrainas armijai nepieciešamo aprīkojumu, militāro apģērbu un īpašu pārtiku. Šādi tiek atbalstīti gan ukraiņi, gan veicināta ražošana un inovācijas Latvijā. Lielākais militārā apģērba un ekipējuma ražotājs ne tikai Baltijas valstīs, bet Ziemeļeiropā ir "Brasa Defence Systems", kas eksportē produkciju uz 16 Eiropas valstīm.
Nav atmesta Latvijas Bankas iecere ierobežot viena un divu centu monētu apriti, noapaļojot pirkuma gala summu līdz pieciem centiem. Apspriedes par to gan aizvien iestrēgušas pie temata par kases aparātu sistēmu sertificēšanu, ko tirgotāji nebūtu gatavi segt no savas kabatas vai uz pircēju rēķina. Vienlaikus līdzīga kārtība nākamgad būs spēkā abās pārējās Baltijas valstīs.
Latvijas laukos ir ne viens vien saimnieks, kurš meklē kaut ko jaunu un nebaidās riskēt. Tā var teikt arī par Siguldas novada Mālpils pagasta saimniecības SIA "Gold Wings" jeb "Zelta spārni" saimniekiem, kuri tagad audzē ne tikai pīles, zosis, pērļu vistas, bet arī vairāk nekā tūkstoti medību fazānu. Kā sokas šo putnu audzēšana, un kādi ir bijuši izaicinājumi, uzsākot šo saimniekošanas nozari?
Nepietiekams dialogs valdībai ar sociālajiem partneriem licis arodbiedrībām publiski aicināt – lemjot par budžetu un nodokļiem, runājiet arī ar mums. Rūgta pieredze bijusi pērn, kad, sastādot valsts budžetu, ar darba devējiem un ņēmējiem valdība runājusi jau tikai pēc budžeta iesniegšanas Saeimā, kad jau ko būtisku mainīt bijis par vēlu.
Par pagājušā gada labākajām būvēm atzītas dažāda tipa ēkas gan Rīgā, gan reģionos, tostarp Jaunais Rīgas teātris, pārbūvētais Uzvaras parks un Preiļu pils. Taču "Rail Baltica" pilsētas centra infrastruktūra apbalvota divās kategorijās – gada inženierbūvē un ainavas būvē. Starp apbalvotajiem arī dažādas biznesa ēkas, skolas un dzīvojamie nami.