Ekonomika
Nedēļu pēc vēsturiski spēcīgākās vasaras vētras un lietavām apdrošinātāji turpina saņemt zaudējumu atlīdzības pieteikumus un līdztekus aug arī zaudējumu apmēri. Daļa cilvēku, izrādās, nemaz nav iesnieguši atlīdzības pieteikumus, jo ir saņēmuši atteikumu pa tālruni. Uzraugi un patērētāju tiesību sargi atgādina – oficiāli pieteikumi ir obligāti jāiesniedz. Lai arī apdrošinātāji tomēr sola nākt pretī un daļēji segt lietus radītos postījumus, atlīdzībām būšot limiti, kas patiesās posta izmaksas var arī nenosegt.
Aizvadītajās nedēļas uz Latgales ceļiem un to malās aizvien biežāk var manīt kravas auto, kas pārvieto dažādu formu betona un metāla konstrukcijas. Tie ir pretmobilitātes šķēršļi, ar ko Nacionālie bruņotie spēki (NBS) plāno aizsargāt Latvijas un Eiropas ārējo robežu. Top Baltijas Aizsardzības līnija, kas nepaliek nepamanīta arī no kritiķu puses.
Jaunā "Indexo banka" darbu sāks 28. augustā, sākotnēji piedāvājot apkalpošanu Latvijas privātpersonām, teikts bankas paziņojumā medijiem.
Vētras dēļ no mežiem izvācamā koksne varētu veidot ap 2% no kopējās mežizstrādes apjoma gadā. Liela daļa šo koku nonāks tieši malkas tirgū, bet cenas tas būtiski neietekmēs, vērtē nozares pārstāvji. Turklāt ne visi nolauztie koki tiks izvākti no meža, jo vietām kritušajiem kokiem nevar piekļūt. Vētras radītie zaudējumi pārsniegs tos ienākumus, kurus mežu saimnieki gūs par vējgāzē iegūto koksni.
Daži mobilo sakaru operatori apņēmušies līdz šī gada beigām atteikties no 3G tehnoloģijas, vietā nākot 5G. Vispirms šāda pāreja būs vietās, kur sakaru lietotāju ir vairāk. Mazapdzīvotās vietās nereti vairāk gaida nevis ātrāku internetu, bet labāku sakaru pārklājumu.
Iepriekš publiski izskanējis, ka summa, kas nepieciešama, lai izpildītu saistības ar būvniekiem par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, ir 39 miljoni eiro. Daļu no tā rēķinu nomaksai pagājušajā nedēļā piešķīrusi valdība. Kādā stadijā ir projekta būvniecība Rīgā?
Kuldīgā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inkubācijas programmā uzņemti vairāki eksportspējīgi uzņēmumi, kuri rada inovatīvus produktus. Viens no tiem ir AS "GPP 3D", kas specializējas dažādu detaļu izgatavošanai medicīnai, aviācijai, mašīnbūvei un militārajai jomai, tai skaitā, lai ražotu vieglākus un izturīgākus spārnus droniem Ukrainā.
Pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu nekādā gadījumā neatbalstītu 56% iedzīvotāju, taču daļai iedzīvotāju šāds solis būtu saprotams, lai paceltu pensijas vai finansētu veselības nozari. Savukārt valsts drošības vārdā PVN celšana būtu pieņemama vien 10-12% iedzīvotāju, liecina pēc LSM.lv pasūtījuma veiktā "Norstat" aptauja.
Pagājušajā darba nedēļā Rīgā degvielas cenas saglabājās stabilas, Tallinā – pieauga, bet Viļņā tās samazinājās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Uzņēmums "Coca-Cola" plāno pārsūdzēt 6 miljardu ASV dolāru lielu nodokļu sodu, ko tam trešdien piesprieda ASV Federālā nodokļu tiesa.
ASV un citu sabiedroto valstu pārstāvji medijiem apstiprinājuši, ka Ukraina saņēmusi pirmos ilgi gaidītos "F-16" iznīcinātājus, Kijiva to publiski joprojām gan nav komentējusi. Pēc mediju ziņām runa ir par sešiem iznīcinātājiem, kas ir ļoti maza daļa no tā, kas Ukrainai vajadzīgs ienaidnieka pārsvara mazināšanai. Eksperti secina – lai gan tie dos savu artavu Ukrainas gaisa aizsardzībai, situāciju kaujas laukā tas ievērojami neizmainīs.
Jaunuzņēmumiem ir satraukums par turpmāku atbalstu. Pēc septiņarpus gadiem šobrīd atbildīgā valsts aģentūra pēkšņi to esot pārtraukusi izmaksāt, un atsevišķiem uzņēmumiem šāda situācija ilgu laiku var nozīmēt pat bankrotu. Problēmas radušās, politiķiem laikus neieviešot izmaiņas likumā, par kurām pēc būtības nekādu domstarpību neesot.
Kopš 2022. gada Latvijā ir samazinātā 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme preses izdevumiem un grāmatām. Lai gan ar PVN samazināšanu nozarei iepriekš noteiktie rādītāji līdz galam nav sasniegti, samazinātās likmes noteikšanu dēvē par patērētājiem būtisku lēmumu drukāto izdevumu cenu noturēšanai un nozares attīstībai. Kultūras ministrija savukārt mudina samazinātās PVN likmes ieguvumus nozarē atkārtoti mērīt vēl pēc pieciem gadiem.
Šonedēļ publicētie "Eirobarometra" dati liecina, ka Latvijā 64% uzņēmēju korupciju uzskata par izplatītu problēmu. Līdzīga situācija ir arī citur Eiropas Savienībā. Lai samazinātu negodīgus darījumus valstiskā līmenī, ir spēkā Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2023. līdz 2025. gadam. Neskatoties uz to, ik gadu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no iedzīvotājiem saņem ap 1400 ziņojumu. "Sabiedrības par atklātību – Delna" vadītāja Inese Tauriņa uzskata – valstij cīņā pret korupciju ir jāiesaistās nopietnāk.
2024. gada pirmais pusgads konsolidētajā kopbudžetā noslēgts ar 604 miljonu eiro lielu pārpalikumu, liecina Valsts kases dati, salīdzinājumā ar 137,7 miljonu eiro deficītu sešos mēnešos pirms gada. Pārpalikums vērojams visos budžeta līmeņos. Pārpalikumu kopbudžetā sekmēja nozīmīgs ieņēmumu kāpums par 1,3 miljardiem eiro jeb 17,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ieņēmumiem veidojot 9 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā.
Pasaules Tirdzniecības organizācijā jūlija beigās tika panākta vienošanās, lai mēģinātu atvieglot e-komerciju visā pasaulē, radot vienādus spēles noteikumus. Tā ir pirmā šāda veida vienošanās pasaulē. Dokuments cita starpā paredz modernizēt muitas deklarāciju iesniegšanu, kā arī līgumu parakstīšanu, padarot tos elektroniskus.
Pēc nedēļas sākumā piedzīvotās vētras situācija lauksaimniecībā tomēr ir labāka, nekā tas izskatījās sākotnēji, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Šā gada pirmajā pusē no saules un vēja saražotās enerģijas apjoms Eiropas Savienībā pirmo reizi pārsniedzis no fosilā kurināmā saražotās enerģijas apjomu. Izmaiņas notikušas, neraugoties uz patēriņa pieaugumu par 0,7%.
Jūlijs ir aktīvākais lavandu ziedēšanas laiks. Pēdējos gados šī kultūrauga audzēšana Latvijā ir attīstījusies, tomēr lielākie uzņēmēji atzīst, ka Latvijas klimats nav saudzīgs un šo nodarbošanos nevar uzskatīt par stabilu peļņas avotu.
Rīgas dome (RD) pieņēmusi lēmumu atvēlēt līdz 24,2 miljoniem eiro Jorģa Zemitāna tilta pārbūvei, no pašvaldības budžeta piešķirot līdz 3,6 miljoniem eiro un 20,6 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases, informēja pašvaldībā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
