Ekonomika
Saistībā ar jūlija beigu vētru un lietavām apdrošinātāji līdz šim ir saņēmuši 8366 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 17,2 miljoni eiro – tā ir pieteikto un rezervēto atlīdzību summa. No tās klientiem atlīdzībās jau izmaksāti 4,2 miljoni eiro, noregulējot 2864 apdrošināšanas gadījumus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 14. augustā.
Latvijas tūristu mītnēs 2024. gada 1. pusgadā uzņemts 1,1 miljons viesu – par 10,7% vairāk nekā 2023. gada 1. pusgadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.
Kazahstāna paziņojusi, ka pret Krieviju vērstās sankcijas dramatiski ietekmē valsts tautsaimniecību un sola savas ekonomiskās intereses izvirzīt pirmajā vietā, vienlaikus padziļinot tirdzniecības sakarus ar valstīm no Irānas līdz Ķīnai.
Ķīna paziņojusi, ka tā ierobežos antimona eksportu. Ierobežojumi nav vērsti pret kādu konkrētu valsti vai reģionu.
Vācija izsenis dēvēta par alus lielvalsti. Un arī mūsdienās tā turpina gan savas alus tradīcijas, gan arī rada jaunus veidus un tehnoloģijas, kā darīt alu. Berlīnes tuvumā kāda alusdarītava lepojas ar pilnībā organisku un ar ekoloģisku enerģiju darītu alu.
Baltijas valstis jau kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) virzījušās uz lielāku integrāciju ar ES valstīm elektroenerģijas jomā, lai mazinātu atkarību no Krievijas un Baltkrievijas. Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā Latvija pārtrauca elektroenerģijas importu un eksportu ar Krieviju un Baltkrieviju, bet šobrīd pieņemts lēmums, ka Baltijas valstis pieslēgsies Eiropas energotīklam nevis 2026. gadā, kā bija plānots iepriekš, bet jau 2025. gada februārī.
Zemkopības ministrija (ZM) līdz ceturtdienai, 15. augustam, saņēmusi 176 zemnieku pieteikumus par vētras postījumiem. Kopējā vētrā cietusī platība ir apmēram 10 000 hektāru, intervijā Latvijas Radio atzina zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība).
Dzelzceļa projektā "Rail Baltica" turpina izstrādāt modeli ar privāto investoru līdzdalību. Mērķis – būvniecības laikā mazināt slogu valsts budžetam un līdz noteiktajam 2030. gadam, kad visās Baltijas valstīs pamattrasei jābūt uzbūvētai, paveikt vairāk, nekā tikai ar valsts un Eiropas Savienības naudu. Taču, lai virzītos uz priekšu, joprojām ir daudz trūkumu.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 15. augustā noslēgusi izsoles diviem nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Rīgā – nekustamajam īpašumam Brīvības ielā 96 un 96A, kā arī namam Vecrīgā, Kaļķu ielā 24. Kopējie ieņēmumi no izsolēm sasniedz teju 3,38 miljonus eiro, ziņo VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Bezdarba līmenis Latvijā 2024. gada 2. ceturksnī samazinājies līdz 6,9% salīdzinājumā ar 7,2% ceturksni iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 1. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – pieaudzis par 0,5 procentpunktiem.
Serbijā plašus protestus ir izsaucis valdības lēmums atļaut derīgā minerāla litija ieguvi valsts rietumos. Valdība uzstāj, ka projekts sekmēs Serbijas ekonomisko uzplaukumu, bet tā pretinieki brīdina par postošu ietekmi uz vidi. Pa vidu ir Eiropas Savienība (ES), kas ir ļoti ieinteresēta litija ieguvē Serbijā, jo tas varētu palīdzēt mazināt bloka ekonomisko atkarību no Ķīnas.
Latvijas Banka šogad turpina klātienē tikties ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem reģionos ārpus Rīgas. Kurzemes vizītes laikā Liepājā pulcējās vairāki desmiti interesentu, kuri aktīvi iesaistījās diskusijās par mājokļu kreditēšanu, uzdeva jautājumus par atbalstu militārai industrijai, kā arī par banku piesardzību reģionos kreditēšanas jautājumos. Bankas pārspīlē ar prasībām – arī šāda frāze izskan no Latvijas Bankas vadības puses, vienlaikus mierinot, ka Latvijā algu kāpums ir lielāks par inflāciju un pirktspēja atgūstas.
Valdībā notikusi otrā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" tematiskā ministru komiteja, kurā ministriem ieskicētas problemātiskā projekta jaunākās aktualitātes. Trešdien komitejas sēdē runāts, piemēram, par tikai daļēji piešķirto Eiropas Savienības finansējumu, kas pašlaik paredz darbus tikai pamata trasē, atstājot iesāktās Rīgas stacijas novārtā. Par tālāku projekta finansēšanu gan vēl pagaidām nav skaidrības.
Jūnija sākumā platformā "Manabalss.lv" sākās parakstu vākšana iniciatīvai, kas aicina pašvaldības pilnībā finansēt bērnu izglītošanu privātajos bērnudārzos. Pašlaik pašvaldība privātos bērnudārzus finansē daļēji un daļa jāapmaksā vecākiem.
Gāzes cena Eiropā ir pieaugusi, un galvenais iemesls tam ir Ukrainas karaspēka militārā operācija Kurskas apgabalā Krievijā, vēsta izdevums "Euractiv". Tas ir ļāvis palielināt Krievijas ieņēmumus no energoresursu pārdošanas Eiropai, kas joprojām nav pilnībā atteikusies no agresorvalsts fosilā kurināmā.
Valdības piedāvātā nodokļu reforma atbildēs uz tautsaimniecības attīstības izaicinājumiem, izteikusies premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības". Tomēr plāna aprises aizvien vēl ir nezināmas un Finanšu ministrijā darbs turpinās. Ir apņemšanās necelt pievienotās vērtības nodokli un vienkāršot darba nodokļu sistēmu. Pretrunas šiem plāniem nesaskata arī Saeimā. Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzskata, ka pagaidām ir pietiekami daudz laika diskusijām, tomēr arī kavēties nedrīkst.
Pēdējos trīs mēnešos ievērojami sarucis pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas mājsaimniecībās. Iemesls tam ir jaunā norēķinu sistēma – kopš maija tīklā nodoto elektroenerģiju uzskaita naudas izteiksmē, nevis kilovatstundās, kā tas bija iepriekš. Vēl viens iemesls pieprasījuma sarukumam ir tirgus piesātinājums.
Moldova ir apturējusi darbību trim uzņēmumiem, kuri palīdzēja Krievijai iegādāties lidmašīnu rezerves daļas, tādējādi pārkāpjot starptautiskās sankcijas. Šo lēmumu pieņēma Investīciju projektu veicināšanas padome, ko vada Moldovas premjerministrs Dorins Rečans.
Gaļas izstrādājumi, saldumi, dzērieni un dzīvnieku pārtika – tā ir daļa no produktiem, kurus pērn bija iecienījuši Latvijas pircēji. Šādu apkopojumu vairāk nekā 20 gadus veido Latvijas Tirgotāju asociācija, un līdz šodienai populārāko produktu godā celts 741 produkts.
Valdība otrdien, 13. augustā, vienojās par kārtību, kādā pārtikas veikalos jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts. Tas darīts ar mērķi uzlabot pircēju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus. Produkta ražotājvalsts tirgotājiem būs jānorāda no 2024. gada 1. septembra.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
