Ekonomika
Krūze kafijas no rīta ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa miljoniem cilvēku. Vispārējas dārdzības apstākļos daudzi varbūt nemaz nav pamanījuši, ka pēdējā gada laikā ir pieaugusi arī kafijas cena. Kafijas sadārdzināšanās galvenais iemesls ir nelabvēlīgi laikapstākļi vadošajās kafijas audzēšanas valstīs, bet to ietekmē arī tādi faktori kā piegāžu ķēžu traucējumi un pat Eiropas Savienības (ES) centieni ierobežot klimata pārmaiņas, kas ilgtermiņā būs galvenais izaicinājums kafijas audzētājiem.
Nākamajam gadam plānotais veselības nozares budžets jau sarūgtinājis Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA), tā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" skaidroja LVSADA vadītājs Valdis Keris. Arodbiedrībā zināms, ka veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība" (JV)) nozarei lūdzis piešķirt nedaudz virs 153 miljoniem eiro. Tas esot daudz mazāk, nekā paredz Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
Drīzumā sāksies pirmie apjomīgie ielu izbūves darbi bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldei izdevies piesaistīt 10 miljonus eiro, lai sāktu infrastruktūras izbūves 1. kārtu. Teritorijā izbūvēs trīs ielu posmus ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām, lai nākotnē to varētu izmantot uzņēmēji un potenciālie investori. Ielas vairs nebūs slēgta teritorija un, īstenojot kopējo Liepājas Industriālā parka ieceri, plānots piesaistīt privātās investīcijas vairāk kā 275 miljonu apmērā, kā arī radīt vismaz 1500 darbavietu.
Ķīna ir Eiropas Savienības (ES) otrais lielākais tirdzniecības partneris. Tiesa gan – šī tirdzniecība ir ļoti nesabalansēta. Ķīnas elektromobiļu īpatsvars Eiropā no 9 % pagājušajā gadā šogad pieaudzis līdz 11%. Tāpēc ES arvien vairāk satrauc Ķīnā ražoto elektroauto ienākšana vietējā tirgū.
Otrdien, 20. augustā, valdība sāks izskatīt pirmos dokumentus ceļā pretim nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai. Finanšu ministrijai publicējot jaunākās prognozes, skats nebūt nav tas pozitīvākais. Pieejamā nauda jaunu lietu finansēšanai ir pat "mīnusā", bet vajadzību ir daudz. Un tas nozīmē – būs jādomā vai nu par to, kā savilkt jostas, vai arī jāceļ nodokļi.
"Tet" investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro jauna datu centra izveidē, kura iekārtu radīto siltumenerģiju varēs izmantot Salaspils. Tas samazinās šobrīd izmantotās šķeldas vai gāzes īpatsvaru kopējā patēriņā. Plānots, ka lielākas jaudas datu centrs sniegs kiberdrošības vairogu uzņēmumiem, privātpersonām un valstij kopumā. Datu centra būvniecība Salaspils novadā vēl nav uzsākta, bet uzņēmums projektu šodien prezentēja.
Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.
Atsākušās politiķu runas par iespēju ieviest banku virspeļņas nodokli, ar kuru valsts budžeta nedienās varētu ļaut iekasēt papildu simt miljonu eiro gadā. Valdību veidojošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka bankas arvien pelna ļoti daudz, tādēļ nodoklis ir vajadzīgs, jo tādējādi veicinātu ekonomiku. Šādu risinājumu kā iespējamu vērtē arī Latvijas Bankas prezidents. Valdošajā koalīcijā viedoklis par jauna nodokļa risinājumu atšķiras, taču ir apņemšanās nonākt līdz vienotam redzējumam.
Ukraina asiņainā un nežēlīgā karā jau vairāk nekā divus gadus cīnās pret Krievijas agresiju, šādi aizstāvot arī mūs. Sabiedriskie mediji kopā ar "ziedot.lv" kopīgā akcijā aicina palīdzēt Ukrainai, ziedojot līdzekļus, par ko no Latvijas ražotājiem iegādāsies Ukrainas armijai nepieciešamo aprīkojumu, militāro apģērbu un īpašu pārtiku. Šādi tiek atbalstīti gan ukraiņi, gan veicināta ražošana un inovācijas Latvijā.
Šīs vasaras lietavu un sausuma dēļ kartupeļu ražas apjoms un kvalitāte pagaidām ir neprognozējama, norāda audzētāji. Ir saimniecības, kuras skāra vētras postījumi un daļa kartupeļu laukos pilnībā sabojājušies, bet citos reģionos problēmas radījušas arī laika apstākļu svārstības. Tādēļ, iespējams, būs izaicinājumi kartupeļu glabāšanā, kas savukārt var ietekmēt tirgus cenu. Kartupeļu audzētāju savienība aicina saglabāt subsīdiju apmēru tām lietavās smagi cietušajām saimniecībām, kuras nespēs nodrošināt iepriekš noteikto ražas apjomu.
Valdības ministriem otrdien jāver vaļā mape ar nākamā gada budžeta prognozēm un izdevumiem. Situācija nav iepriecinoša. Tā saucamā fiskālā telpa, ar ko apzīmē naudas apjomu, ko varētu papildus tērēt, tiek lēsta negatīva – mīnus 13 miljoni eiro, vēsta LTV raidījums "De facto". Turklāt nākamā gada budžeta dokumentos vēl nebūs atrodamas ilgi gatavotās nodokļu izmaiņas. Valdošo partiju starpā par tām aizvien nav panākta vienošanās.
Tūrisma sezona Dienvideiropā, īpaši Spānijā, šovasar iezīmējusies ar skaļiem iedzīvotāju protestiem pret masu tūrismu. Baleāru salās, Maļorkā, Malagā, Barselonā un citur protestētāji uzskata, ka pārmērīgs tūrisms ir daudzu sociālo problēmu sakne. Tūristu skaits Spānijā šogad varētu sasniegt 100 miljonus. Tas ir divas reizes vairāk nekā pašu valsts iedzīvotāju. Vietējie ir noguruši no tūristu pūļiem, kas trokšņo, piegružo apkārtni, bet galvenais – sadārdzina īres maksu. Cenas skrien debesīs, un vietējie vairs nevar atļauties savu mājokli.
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam, tā paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons, kurš pats savulaik bijis Igaunijas nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" izpilddirektors. Šādiem apgalvojumiem nepiekrīt ne aptaujātie finanšu nozares eksperti, ne arī pati kompānija, sakot – "airBaltic" rādītāji ir labākie, kādi jebkad bijuši.
Lai izpildītu visas Eiropas zaļā kursa prasības un attīstītu reģionā jaunas lauksaimniecības nozares, Balvu novadā atklāts zālāju un starpkultūru sēklas pārstrādes komplekss. Kalte atrodas pierobežā, un šobrīd tās jauda ir lielākā Baltijā: kaltēšanas zona ir vairāk nekā 100 kvadrātmetrus plaša, žāvēt varēs zaļo masu, gan arī birstošus produktus. Iecerēts darbu kaltē sākt nākamnedēļ, bet blakus turpināt būvniecību un izveidot arī sēklu apstrādes cehu.
Ķīnas ekonomika joprojām cīnās ar dažādām problēmām, tostarp lejupslīdi būvniecības nozarē. Tas novedis pie tā, ka valstī ir pārāk daudz tērauda un pieprasījums pēc tā ir mazs. Nozares pārstāvji citviet pasaulē tagad pauž bažas, ka tie kļūs par Ķīnas liekā tērauda izgāztuvi, kas savukārt samazinās cenas, piespiežot slēgt rūpnīcas un atlaist tajās strādājošos.
Valmieras novadā, lai veicinātu vietējo produktu konkurētspēju un atpazīstamību, tapusi jauna preču zīme "Burtnieka zandarts". Šovasar tās lietošanas tiesības piešķirtas septiņiem novada restorāniem un kafejnīcām. Šīs preču zīmes lietošana sniedz garantiju, ka pasniegtais zandarts ir tik tiešām audzis un nozvejots Burtniekā.
Mitrā un siltā vasara ir veicinājusi bīstamās augu slimības – bakteriālās iedegas – izplatību. Gada sākumā Zemgalē Valsts augu aizsardzības dienests monitorēja četras infekcijas vietas, šobrīd šādu vietu skaits jau ir 11. Slimība turpina izplatīties arī citviet Latvijā.
Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās bija atšķirīgas degvielas cenu izmaiņu tendences – Rīgā cenas nemainījās, Viļņā kritās, bet Tallinā auga, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Tagadējā Saeima jau šā gada sākumā faktiski atcēla iepriekšējā parlamenta laikā izstrādāto ostu pārvaldības reformu. Tagad sācies "otrais cēliens" – top jauna reforma. Iepriekšējās pieņemšana prasīja ilgu laiku, garas sarunas. Un pagaidām izskatās, ka viegli neies arī šajā reizē, jo Satiksmes ministrijas piedāvājums jau saņēmis virkni iebildumu.
Divās piemājas saimniecībās Valkas novada Ērğemes pagastā konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums," informēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
