Kultūra / Ekrāns
Pirmizrādi piedzīvojusi dokumentālā filma par Latvijas labākās distanču slēpotājas Patrīcijas Eidukas ceļu līdz sasniegumiem, ģimenes atbalstu, grūtībām un pārsteidzošo mērķtiecību. Filmas autori – Latvijas Televīzijas sporta žurnālists un režisors Dāvids Ernštreits un montāžas režisore Inese Kļava. Galvenais operators arī no Latvijas Televīzijas – Normunds Pavlovskis.
19. martā kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvoja režisoru Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas dokumentālā filma "Patrīcija" par Latvijas vadošo distanču slēpotāju Patrīciju Eiduku. Patrīcija sava tēta, trenera Ingus Eiduka vadībā jau 18 gadu vecumā piedalījās olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, viņa izcīnīja sudrabu 2022. gada U-23 pasaules čempionātā, bet gadu vēlāk Pasaules kausa izcīņā uzvarēja U-23 sportistu ieskaitē. Pasaules kausa posmos viņa divreiz ir izcīnījusi piekto vietu, kā arī ieguvusi 8. vietu "Tour de Ski" kopvērtējumā.
Antras Cilinskas un Annas Vidulejas vairāku gadu garumā veidotā dokumentālā filma "Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks", kas balstīta uz Jura rakstītām dienasgrāmatām, no 18. marta skatāma kinoteātros visā Latvijā.
Svētdien, 17. martā, savas gaitas LTV1 sāka jauns raidījums "Kas te nenotiek?", kas piecās epizodēs apskatīs visus Latvijas novadus, meklējot pilsoniskās aktivitātes piemērus un skaidrojot, kā no sūdzības nonākt līdz rīcībai.
No 7. līdz 11. aprīlim norisināsies Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla "2Annas" Industrijas dienu programma "2Annas Forums: Apziņas labirintos". Šogad Industrijas dienas pievērsīsies tēmām prāts, atmiņa un zemapziņa, pavēstīja festivāla rīkotāji.
Varonība un ticība savam darbam ir šīs nedēļas kino izlases raksturojošās vienības. Kinokritiķe Kristīne Simsone iepazīstina ar kino aktualitātēm un īpaši ar filmu "20 dienas Mariupolē", kas ir obligāta skatāmviela ikvienam no mums.
Daudzsēriju filma "Pansija pilī" ir darbs, kurš savieno literatūru un kino. Tajā var atrast vizuālu un scenārija kvalitāti, tēlu daudzveidību, humoru un vieglu garu, kā arī pienācīgu brīnišķīga latviešu rakstnieka veikuma atveidojumu. Darbā atsauces uz kino vēsturi, jokaini dažādu krāsu un formu iedomu, jandāliņu un sapņu tēlojumi kombinēti ar mazliet "ačgārnu" varoņu atveidojumu – dažkārt defokusējoties no galvenajiem, un lielu uzmanību pievēršot perifēriem tēliem.
Lielākais sapnis ir atgriezties Mariupolē. Tā pēc dokumentālās filmas "20 dienas Mariupolē" panākumiem šā gada "Oskaru" ceremonijā paudis viens no filmas varoņiem – Oleksandrs Bilašs, bijušais Mariupoles slimnīcas Anestezioloģijas nodaļas vadītājs.
Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF, 17.–27. oktobris) – viens no vadošajiem kino notikumiem Baltijā – uzsāk darbu pieņemšanu četros konkursos. Līdz pat 30. jūnijam tiek gaidīti pilnmetrāžas filmu pieteikumi festivāla galvenajam konkursam, gan Latvijas īsfilmas un mūzikas video no visas Baltijas. Savukārt jau 31. maijā noslēdzas ārzemju īsmetrāžas filmu iesniegšana. Līdz 25. martam pieteikties dalībai konkursos var bez maksas, informēja festivāla rīkotāji.
96. Amerikas Savienoto Valstu Kinoakadēmijas jeb "Oskara" balvas pasniegšanas ceremonijā triumfējusi biogrāfiskā drāma "Openheimers" ("Oppenheimer"), iegūstot septiņas balvas, tai skaitā "Oskaru" kā labākā filma, labākais aktieris – Kilians Mērfijs un labākais režisors – Kristofers Nolans.
Noslēdzoties "Oskara" balvas ceremonijai, esam jaunā posmā, kurā var tikt apspriesti kā pārsteigumi, iepriecinājumi, tā nožēlas un vilšanās par balvu sadali. Savukārt šai nedēļai īpaši noderīgs būs filmu saraksts visai ģimenei – kā nekā sācies skolēnu pavasara brīvlaiks.
Satriecošs stāsts par viena cilvēka cīņu pret Krievijas valsts īstenoto patiesās vēstures dzēšanu – tā starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā "Artdocfest/Riga", kas noslēdzās piektdien, pieteikta nīderlandietes Džesikas Gorteras filma "Dmitrijeva lieta". 68 gadus vecais Jurijs Dmitrijevs jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadu beigām pētījis Staļina režīma veiktās masu slepkavības, taču šobrīd izcieš 13 gadu sodu stingra režīma kolonijā Mordovijā.
Kad dāņu kino režisors Anderss Skovbjergs Jepsens bija zēns, viņa sešus gadus vecākais draugs Pēters viņu seksuāli izmantoja. Abi kopā pavadīja vasaras brīvdienas. Kad seksuāla rakstura epizodes sākās, Pēteram bija 12 gadi. Tolaik arī Skovbjerga Jepsena vecāki izšķīrušies, viņam tēvu satiekot arvien retāk. Vientulība, vainas apziņa, kauns un nespēja atrast vārdus, lai runātu par piedzīvoto, ilga gadiem. Par notikušo tuvākie uzzinājuši pēc ilgāka laika.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
