Tas paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Līdzīgu likumu valdība centās uzspiest jau agrāk, taču toreiz, pateicoties sabiedrības protestiem, to izdevās apturēt.
Toreiz likuma tekstā bija iekļauts vēl skarbāks apzīmējums – "ārvalstu ietekmes aģenti", kas vārds vārdā atbilst Kremļa retorikai.
Gruzijā ir daudz demokrātisku organizāciju, ko atbalsta ASV un citas rietumvalstis, un tas nozīmētu, ka tās visas kļūtu par faktiski režīmam nevēlamām.
Turklāt cīņa Gruzijā patlaban notiek vairākās frontēs – starp prokrievisko valdību un tautu, starp prokrievisko valdību un prezidenti Salomi Zurabišvili, kura atbalsta eiropeisku Gruziju un sola, ka bīstamo likumu neparakstīs.
"Gruzija patlaban ir krustcelēs un pavisam reāli cīnās, lai nezaudētu neatkarību un savu valsti, jo Krievijas spiediens ir milzīgs," sarunā ar "Pasaules panorāmu" teica "Mtavari TV" žurnālists Tengizs Gogotišvili, kurš patlaban ir Tbilisi un raksturoja atmosfēru pilsētā un valstī kopumā.
"Atmosfēra ir diezgan saspringta. To var saukt par "Samta revolūciju" vai sākumu "Samta revolūcijai". Tā ir kustība, ko ielās īsteno gados ļoti jauni cilvēki, tā sauktā "Z" paaudze – digitālie bērni, kuri iepriekš nekad tā īsti nav izteikuši savu viedokli par politiku vai valstiskumu," sacīja "Mtavari TV" žurnālists Tengizs Gogotišvili.
"Tie ir mūsu bērni, kuri ikdienā skatās telefonos un klausās mūziku austiņās. Bet tagad viņi ir īsti pilsoņi – ar zināšanām, sapratni un skaidru redzējumu par to, ka Gruzijai ir jāpievienojas Eiropas Savienībai. Un šis ielu spēks ir galvenais šķērslis valdošajai partijai, kuru šobrīd vada būtībā krievu oligarhs un dara visu, lai bloķētu Gruzijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Atgādināšu, ka Ukraina un Moldova jau ir saņēmušas atļauju sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Bet Gruzija ne. Tai ir tā sauktā deviņu soļu barjera – Eiropas Komisija ir iedevusi sarakstu ar virzieniem, kuros ir vajadzīgas reformas," viņš turpināja.
Uz jautājumu, vai viņš uzskata, ka Krievija ir tieši iesaistīta šā brīža procesos Gruzijā, žurnālists atbildēja apstiprinoši.
"Krievija ir ļoti tieši iesaistīta tajā, kas notiek Gruzijā un ap to. Bidzina Ivanišvili, bijušais premjers un pelēkais kardināls, jeb Boriss Ivanišvili, kā rakstīts viņa Krievijas pilsoņa pasē, ir Krievijas oligarhs, miljardieris, kurš deviņdesmitajos gados kļuva turīgs tieši Krievijā, un jūs varat iedomāties, kā tas tajā laikā notika. Viņam ir ļoti cieši kontakti ar kriminālajām aprindām, slepenajiem dienestiem, varu. Un viņš to tā īsti nekad nav arī slēpis," skaidroja Gogotišvili.
Tāpēc, viņaprāt, var sacīt, ka Gruzijā nekas nenotiek bez Krievijas ziņas, ja tur ir Ivanišvili.
"Šis "ārzemju aģentu" likums tiek virzīts jau otro reizi. Līdzīga kustība notika Kirgizstānā, kur šādu likumu ieviesa pirms mēneša. Un vēl – okupētajā Abhāzijas teritorijā, tur gan opozīcija kaut ko mēģina mainīt, bet īsti nav zināms, vai izdodas. Gruzijā tā pilnīgi noteikti ir Krievijas ietekme," teica žurnālists.
Gogotišvili arī stāstīja, ka ir redzējis visus iespējamos politiskos procesus Gruzijā un vienmēr pirmajās rindās ir bijis kāds politiķis, kurš mudināja, aicināja rīkoties, bija cilvēki, kuri plānoja.
"Bet tagad šiem protestiem nav līderu. Šie ir jauni cilvēki, kuri nevienam nepakļaujas, un viņus nevar kontrolēt. Un tā ir lielākā varas problēma. Tagad neko nekur citur nevar nolemt. Tagad viss tiek izlemts Gruzijas ielās," sacīja žurnālists.
Sarunā ar Latvijas Televīziju eksperts arī norādīja, ka šī kustība kaut kad nākotnē, iespējams, spēs mainīt situāciju Gruzijā un pašreizējo sistēmu salauzt.
"Un es ceru, ka Gruzijā nepiepildīsies Baltkrievijas vai Krievijas scenārijs, kad ielās bija pūļi, bet tas beidzās ar neko. Es joprojām ceru, ka mēs tomēr esam citāda valsts. Es ceru, ka mēs būsim aktīvāki un turpināsim cīnīties," viņs teica. "Šobrīd mēs reāli riskējam zaudēt savu valsti un kļūt par Krievijas guberņu vai Gruzijas sociālistisko republiku. Mēs riskējam atgriezties Padomju Savienībā un Krievijas impērijā. Bet mēs pilnīgi noteikti to negribam, īpaši tagad, kad mums ir tik skaidra perspektīva iestāties Eiropas Savienībā. Tā būtu tik stulba izvēle, pateikt "nē" Eiropas Savienībai un atgriezties Krievijā. To varētu izdarīt tikai pilnīgs muļķis vai krievu oligarhs."
