Galvenais ir iegūta māju sajūta, ka mājas ir te – Latvijā, tā saka smiltenietis, ainavu arhitekts Aigars Lauzis pēc četrus gadus ilgā veloceļojuma. Ceļotājs ar velosipēdu devās no Londonas līdz Stambulai un tālāk uz Irānu, Indiju, Ķīnu, Japānu. Četros gados pabūts kopumā 20 pasaules valstīs.
Bibliotēka bez bibliotekāra, ar pašu limbažnieku gādātām grāmatām – tāda ir atvērtā bibliotēka jeb publiskais grāmatu plaukts, kas tagad pieejams ikvienam Limbažu autoostas apmeklētājam. Tātad, gaidot autobusu, ikviens autoostā var laiku īsināt, palasot kādu žurnālu vai grāmatu, iepatikušos grāmatu pat var ņemt arī līdz un izlasīt mājās. Un arī bibliotēkas krājumu var papildināt ikviens.
Latvija – bioloģiski audzēto upeņu valsts – tādu nākotnes vīziju saredz Limbažu novada Viļķenes pagasta stādaudzētavā SIA „Krogzeme”. Un kā vērtē „Krogzemes” saimnieki, tā pat vairs nav tikai vīzija, jo šobrīd pieprasījums pasaules tirgū pēc bioloģiski audzētām upenēm ir pat ļoti liels, taču, lai varētu ieiet šajā tirgū, ir jābūt arī lielam izaudzētās produkcijas apjomam. Tāpēc saimnieki komercdārzu veidošanā rosina iesaistīties arī citus lauksaimniekus.
Veselīgam dzīves veidam, vaļaspriekam, senču tradīciju turpināšanai, un nu jau arī modes lieta – tā paši maizes cepēji skaidro arvien pieaugošo popularitāti maizes cepšanai mājās.
Varbūt līdzīgi kā tomāti un kartupeļi, kas savulaik atceļoja no Dienvidamerikas, bet šobrīd ir jau populāri mūsu lauksaimniecības augi, Latvijā pēc gadiem zaļos arī kvinojas lauki. Uzņēmuma „Gusts Apinis” īpašnieki, kuri Skujenes pagastā pirmie Baltijas valstīs ir uzsākuši šīs kultūras audzēšanu, ir pārliecināti, ka kvinojai ir nākotne arī pie mums.
Pasta adresēs šīs vietas nav, bet tūrisma objekti, kas te skatāmi, ir savā ziņā unikāli ne tikai Amatas novadam vien, bet arī visai Latvijai - runa ir par Āraišiem. Šovasar var teikt, ka novadā šai vietai ir veltīta pati galvenā uzmanība – Āraišu ezerpilī norit remontdarbi, tos iecerēts veikt arī vējdzirnavās. Savukārt, lai popularizētu Āraišus un rosinātu arī vietējos iedzīvotājus būt aktīvākiem, novadā iecerēti un jau noris vairāki pasākumi, viens no tiem ir tūrisma akcija „Āraišu leģendas”.
No nākamā gada 1.janvāra vairs netiks apmaksāta 15 internātskolu uzturēšana no valsts budžeta līdzekļiem, tāpēc pašvaldībām jādomā, vai spēs turpmāk uzturēt internātskolas. Amatas novadā, kurā ir viena no šim skolām – Drabešu internātskola – nolemts, ka skola šeit būs, bet ne vairs internātskola. No 1. septembra te durvis vērs Drabešu jaunā pamatskola. Tā kā jādomā par skolēnu piesaisti, tad tiek meklēts risinājums, lai piedāvājums mācību jomā būtu atšķirīgs no citām pamatskolām.
Vai neredzot var iepazīt pasauli? Biedrības „Es redzu” vadītāja Aivija Bārda ir pārliecināta, ka var, to apliecina arī viņas un dēla Georga pieredze - puisis, kurš bērnībā agri zaudēja redzi, ir gan pabijis studēt Amerikā, gan sporto. Tāpēc, lai nenolaist rokas rosinātu arī citus, kuriem ir līdzīgas problēmas, Aivija Bārda jau sesto gadu organizē nometni „Pasaule visiem Latvijā”.
Piesārņojums ir un pat diezgan būtisks – tādi ir pirmie secinājumi pēc sāktās izpētes Valmieras bijušajā mazuta saimniecībā. Šī divus hektārus lielā teritorija ir iekļauta arī potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, taču līdz šim trūka konkrētu datu par piesārņojuma apjomu un izplatību. Pēc izpētes veikšanas te sadarbībā ar Helsinku Universitāti paredzēts pielietot inovatīvas attīrīšanas metodes, lai šī vieta varētu kļūt par industriālu zonu un kalpot uzņēmējdarbības attīstīšanai.
Ramata, Lēdurga, Vecpiebalga, Lejasciems, Aloja – šīs ir dažas no vietām, kur maijā un jūnijā bišu dravas apciemot devušies lāči. Vairākiem biteniekiem šie meža viesu apciemojumi nesuši arī nopietnus zaudējumus, taču par iespēju iegūt kompensācijas par nodarītajiem postījumiem dravu saimnieki ir skeptiski. Dabas aizsardzības pārvaldē, kas atbild par šīm kompensācijām, gan vēsta, ka neviens iesniegums vēl nav saņemts.
Šis ir laiks, kad galdā galvenokārt jau tiek celts Jāņu siers, bet Latvijā piena pārstrādes uzņēmumos top ap 90 dažādu sieru, un savas siera receptes veido arī mājražotāji. Protams, līdz Francijas siera šķirņu dažādībai mums gan vēl netikt, tur to ir ap 740. No mūsu sieriem noteikti viens no interesantākajiem top Raunas „Siera ražotnē”, un tas ir sierāboliņa "Zaļais siers", veidots pēc senas receptes. Ilmārs Ceriņš recepti mantojis no mātes, un tagad jau ražotnē top ne tikai šis siers vien.
Seleriju, biešu, kāpostu čipsi, karameles no ķiplokiem, ķiploku medus, sierāboliņa siers – šādi neierasti produkti, bet gatavoti no tepat, Latvijā, izaudzētā, top Raunas novadā. Līdz ar to, ka ir atrastas jaunas idejas, ieguvēji ir ne vien paši uzņēmēji, bet arī novads, jo tādējādi tas kļūst par interesantu un saistošu galamērķi tūristiem.
Tradicionālais Puķu draugu saiets šovasar norisināsies jau 40. reizi un šoreiz - 15.jūlijā, kad savus dārzus visiem interesentiem rādīs Raunas novads. Tieši paši Raunas daiļdārzu saimnieki rosināja, lai šoreiz Latvijas puķu draugi tiktos pie viņiem, jo esot taču tik daudz, ko rādīt. Un, protams, tagad Raunā norit aktīvs gatavošanās darbs.
Cēsīs, lai veidotu atceres vietu padomju represijās cietušajiem, pirms diviem gadiem blakus namam, kuru dēvē par Cēsu „Stūra māju”, tapa piemiņas siena, kurā iegravēti visu to Cēsu apriņķa iedzīvotāju vārdi, kuri gāja bojā, vai arī cieta no padomju terora, protams, arī to cilvēku uzvārdi, kurus uz Sibīriju izsūtīja 1941.gada 14.jūnijā. Tagad arī pašā ēkā, bijušajā čekas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, norit darbs, lai veidotu pastāvīgu vēstures ekspozīciju, kas stāstītu par Cēsu puses iedzīvotāju pretošanos okupācijas varām – gan padomju, gan arī nacistu.
Ziemeļu citrons jeb cidonija šobrīd piedzīvo savu renesansi – tā vērtē zemnieki, kuri Vidzemē apvienojušies un izveidojuši „Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrību”. Šobrīd pieprasījums pēc cidoniju augļiem ir strauji audzis pašmāju tirgū, bet biedrības dalībnieki uzskata, ka cidonijas var būt arī veiksmīga eksportprece.
Tāpat kā savulaik ievestie latvāņi pārņem mežmalas un upju krastus, tāpat mūsu jūras piekrastē arvien lielākas teritorijas iekaro apaļais jūras grundulis. Pirms gadiem desmit tie nelielā skaitā bija tikai Kurzemes piekrastē, bet tagad apaļie jūras grunduļi ir jau arī Salacgrīvas puses zvejnieku tīklos. Vidzemes piekrastes zvejnieki satraucas, vai šīs svešzemju zivis, kuras tik vērienīgi iekaro Baltijas jūru, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu reņģu populācijai.
Vidzemē materiālās grūtībās nonākušajām ģimenēm šogad pašām ir iespējams izaudzēt sev pārtiku ziemai, šim nolūkam saņemot sēklas, stādus un dārza inventāru. To dod Borisa un Ināras Teterevu fonda jaunā programma “Pats savam saimes galdam”.
Ieklausīties dabā un mūzikā – tāda pamatdoma ir "Klusuma pārgājieniem ar Gaujas klausīšanos". Šie pārgājieni vasarā desmit piektdienu novakarēs vedīs uz dažādām ainaviskām vietām pie Gaujas, kur savukārt uz upes skanēs akustiskā mūzika.
Šopavasar ziemas pelēcīgumu spirgts pavasara zaļums nomaina visai negribīgi. Citus gadus govis ganos laistas jau maija sākumā, dažreiz pat aprīļa beigās, bet tagad zemnieki vērtē, ka ganībās īsti leknu zāli var gaidīt tikai maija beigās. Līdz ar to ir saimniecības, kur jau sāk trūkt lopbarības.
Burtnieks makšķernieku vidū zināms kā līdaku un zandartu ezers. Taču makšķernieki arī secina, ka tik bagātīgu lomu, kā kādreiz, vairs nav. Kas notiek ar Burtnieka ezeru?
Aizvadītās siltās dienas izmantot steiguši ne tikai lauksaimnieki, bet arī mežu stādītāji, jo vēlais un aukstais pavasaris šo darbu iekavējis, Vidzemē mežu stādīšanu uzsākt varēja pat divas nedēļas vēlāk nekā ierasts, bet laiks, kas ir labvēlīgs jauno kociņu stādīšanai, ir īss. Tādēļ arī tagad karsts darba periods ir akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” Rietumvidzemes reģiona izcirtumos, kuros plānots jaunais mežs.
Burtnieka ezerā sācies līdaku laiks. Tradicionāli lielo lomu tīkotāju tad te ir ļoti daudz. Paskatīties, kādas tad makšķernieku kaislības valda Burtniekā, aicina Burtnieku novada uzņēmējs Ojārs Beķeris. Un tās Vidzemē ir lielākas nekā priekšvēlēšanu kaislības. Līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis nepilns mēnesis, bet nevar teikt, ka būtu jūtams pirmsvēlēšanu drudzis. Un, lai gan Vidzemes daudzos novados sevi pieteikuši jauni saraksti, lieli pārsteigumi neesot gaidāmi.
76% krievu, 4% citu tautību cilvēki un tikai 20% latviešu – tāds tautību spektrs ir vēsturiski veidojies Krievijas pierobežas pagastā Pededzē. Lai arī pārsvarā te runā krievu valodā, no šī mācību gada Pededzes pamatskolā ir tikai latviešu plūsma, bet par to pagastā nav bijušas ne asas diskusijas, ne protestu. Arī ikdienā te, dažādām tautībām sadzīvojot, nav konfliktu un sadzīviskas rīvēšanās, kā saka paši pededzieši – mums integrācija jau sen ir notikusi.
Valkas kaimiņpilsētā Valgā ceturtdien, 27. aprīlī, norisināsies ikgadējais vakanču pasākums „Livonijas darba tirgus”. Tā mērķis ir palīdzēt Dienvidigaunijas un Ziemeļlatvijas darba devējiem satikt un atrast vajadzīgos strādniekus, kā arī darba ņēmējiem uzzināt par vakancēm abās valstīs.
Izmaiņas makšķerēšanas noteikumos un padomju laika atstātā piesārņojuma likvidēšana – šie ir galvenie, bet ne visi jaunumi, kas šajā sezonā saistīti ar Alūksnes ezera apsaimniekošanu. Pēdējos trīs gadus ezera stāvokli pētīja arī Vides risinājumu institūta speciālisti. Kopumā vērtējums ir pozitīvs, bet ir arī vēl paveicami uzdevumi.
Apceļo Vidzemi, fotografē un iegūsti balvas – tā šajā tūrisma sezonā aicina četri novadi, kuri kopīgi izveidojuši tūrisma maršrutu "Vidzemes šosejas pieturas". Katrs novads izraudzījies savus apskates objektus, un tādi ir arī pašam attālākajam akcijas dalībniekam – Alūksnes novadam.
Pirms četriem gadiem par Mazsalacas novada domes priekšsēdētāju ievēlēja Hariju Rokpelni, tolaik viņam bija tikai 26 gadi, līdz ar to viņš kļuva par gados visjaunāko pašvaldības vadītāju Latvijā. Mazsalaciešus divās frontēs gan sašķēlusi iecere nojaukt satiksmei slēgto tiltu, un izskan arī pārmetumi vietvarai par komunikāciju ar iedzīvotājiem.
Neilgi pirms Lieldienām savu darbību Alūksnes novada Ziemeru pagastā uzsākusi SIA „Alūksnes putnu ferma”. Iepriekš uzņēmums bija zināms kā SIA „Vistako”, bet tagad, pēc piecu gadu pārtraukuma, tas modernizēts, trīskāršots ražošanas apjoms, tādējādi kļuvis par Latvijā otru lielāko olu ražotāju. Jaunais nosaukums „Alūksnes putnu ferma” izraudzīts, lai uzsvērtu, ka produkcija ražota Alūksnes novadā Latvijā.
Pārdod", "iznomā" – šādi uzraksti pirms gadiem pieciem Cēsu vecpilsētas namu logos nebija retums. Savulaik noteiktie iebraukšanas liegumi, kā arī namīpašnieku prasītās augstās īres maksas un citas ar vecpilsētu saistītās problēmas uzņēmējiem lika aizvērt savus veikalus un kafejnīcas. Tagad vecpilsētā pamazām atkal atgriežas nelielie uzņēmumi, atvērušās jaunas kafejnīcas.
„Ceļš beidzies. Tālāk nebraukšu!” – šādu kategorisku zvanu no preču piegādātāja šomēnes saņēma Amatas novada lauku veikalu īpašniece Baiba Jukņēviča. Un šī uzņēmēja nav vienīgā, kuras saimniecisko darbību ietekmē brūkošie grants seguma ceļi - ar ceļu problēmām nākas saskarties vai ikvienam novada iedzīvotājam.
Šajā pavasarī lauku ceļi ir tik sliktā stāvoklī kā vēl nekad, tādu vērtējumu šomēnes izteikusi biedrība „Zemnieku saeima”. Bet kā ar šo situāciju sadzīvot, piemēram, pagastā, kurā nav neviena asfaltēta ceļa, pat ne tā, kas savieno pagastu ar novada centru? Satiksmes autobuss uz novada centru arī te kursē tikai vienu reizi nedēļā. Runa ir par Valkas novada Zvārtavas pagastu, kur vērtē - šī situācija ar ceļiem ir arī pamatā tam, ka strauji sarucis iedzīvotāju skaits.
Ar virtuves dēlīšiem iekarot pasaules tirgu – pirmajā brīdī tā var šķist pavisam pārdroša ideja, bet Cēsu uzņēmums „Duck Woodworks” pierāda, ka to var.
