Pēc kopā nodzīvotiem 50 gadiem viņiem Valmieras dzimtsarakstu nodaļā atkal skan "Rūgts!". Ik gadu decembrī Valmierā tā jau ir tradīcija - godināt savas pilsētas gada zelta pārus. Šo svētku pamatdoma ir akcentēt vienu no galvenajām vērtībām - stipru ģimeni.
Salacgrīvas novada dome nolēmusi piešķirt 50% atlaidi no nekustamā īpašuma nodokļa uzņēmējiem, kas nodarbojas ar bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Iemesls tam ir vēlme veicināt videi draudzīgu saimniekošanu, lai gala rezultātā mazāk lauksaimniecības piesārņojuma nokļūtu lašupē – Salacā. Jāpiebilst, ka šis ir tikai viens no soļiem, lai īstenotu Salacgrīvas apņēmību būt zaļajam novadam.
No Latvijas un Igaunijas politiķu puses reģionu attīstība ir tikai vārdos, bet ne darbos – tā vērtē abu valstu pierobežas pašvaldību vadītāji un secina, ka tādēļ aktīvākiem ir jākļūst pašiem - gan sadarbojoties dažādās jomās, gan piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. Un tagad pamats tam ir 23 Igaunijas un Latvijas pašvaldību kopīgi noslēgtais sadarbības līgums.
Pašiem sava mazā „Spēlmaņu nakts” – tā var teikt par Valmieras teātra ikgadējo balvu pasniegšanu, kas tradicionāli norisinās īsi pirms gadu mijas. Arī šogad tāda būs, un tagad jau ir sācies skatītāju balsojums par gada labākajiem Valmieras teātra aktieriem un arī gada izrādi. Teātrī uzskata, ka skatītāju balsojums savā ziņā ir pat svarīgāks par savas jomas profesionāļu vērtējumu, jo skatītāji taču balso arī ar biļetēm.
Apmēram 1000 eiro zaudējumi par hektāru – tādu summu aprēķinājuši mežsaimnieki, izvērtējot meža dzīvnieku nodarītos postījumus priežu jaunaudzēm. Lai tās aizsargātu, akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” katru gadu pirms ziemas veic jauno kociņu apstrādi ar speciālām vielām, bet Rietumvidzemes mežsaimniecībā šoruden pielieto arī jaunu metodi – vērtīgāko jauno priedīšu aptīšanu ar aizsargspirālēm.
Māra Štromberga izcīnītā pirmā olimpiskā zelta medaļa Pekinā paliks ne tikai Latvijas vēsturē, bet olimpisko spēļu vēsturē kā pirmā BMX sportā. Bet sākums šīm divām olimpiskajām zelta medaļām ir jau 1988.gadā, kad toreizējais riteņbraukšanas treneris Jānis Siliņš atved uz Latviju ieceri par šo sporta veidu un sāk tā popularizēšanu. Par devumu BMX izveidē un attīstībā Jānim Siliņam šogad piešķirta Latvijas Gada balva sportā par mūža ieguldījumu. Ar Jāni Siliņu viņa lauku mājās „Lejas ruķi”, netālu no Smiltenes, tikās Vidzemes korespondente Gunta Matisone.
Pirms gada, piesakoties brīvprātīgajam darbam „Erasmus plus” programmā, diezin vai portugāļu puisim Flavio Nunes bija pat nojauta, ka Latvija, uz kuru viņš dodas, var kļūt par viņa darba un dzīves vietu. Pēc brīvprātīgajā darbā nostrādātajiem mēnešiem Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” Litenes filiālē viņam piedāvāts arī pastāvīgs un algots darbs. Tikmēr aprūpes centra darbinieki secina, ka ieguvējas ir abas puses.
Vai profesionālās izglītības skolas un arī augstskolas sagatavo tik tiešām darba tirgum nepieciešamos speciālistus? Par šo jautājumu diskutēts jau gadiem, bet vēl arvien uzņēmēju vērtējums ir, ka trūkst zinošu speciālistu un arī prasmīgu darba roku. Lai analizētu, kāda ir situācija darba tirgū, profesiju pieprasījuma un piedāvājuma ziņā, Vidzemes reģionā uzsākts apjomīgs pētījums. Šo darba tirgus analīzi veic Vidzemes Augstskolas (VA) mācībspēki un studenti.
Tagad, kad vēl tikai gaidām ziemas saulgriežus, šķiet, pāragri būtu domāt par vasaru, Līgo svētku laiku, taču Gulbenes novada Druvienas pagastā gan domas ir jau vasarā. Tam iemesls ir šoruden noslēgtais sadarbības līgums ar Latvijas Nacionālo teātri par to, ka pēc 30 gadu pārtraukuma „Skroderdienas Silmačos” atkal būs skatāmas brīvdabā uz „Silmaču” skatuves.
Mūsu folklorā un latviskajā dzīvesziņā ir ļoti daudz, ko savai ikdienai vai svētkiem var paņemt arī mūsdienu modernais cilvēks, un ne vienmēr tautas dziesmas ir jādzied pastalās. Tā īsumā var raksturot „Druvienas cilts” darbību, kurā apvienojušies gan bijušie druvēnieši, kas tagad dzīvo un strādā Rīgā vai citur, gan arī vietējie Druvienas iedzīvotāji. Šajā domu biedru grupā pamatā ir gados jauni cilvēki, kurus saista gan dzimtā puse, gan vēlme meklēt sev derīgas atziņas, svinot latviskos gadskārtu svētkus un izzinot senču atstāto mantojumu.
Ja arī dzīves nogale aizrit pansionātā, kurš gan, sagaidot svētkus, nevēlētos būt safrizēts un saposts, un ja vēl pie tam to dara prasmīgs friziermeistars? Šādu iespēju labdarības akcijā vairāku Vidzemes pansionātu iemītniekiem sagādājusi bijusī valmieriete, tagad Rīgas „Royal Dandy” frizieru salona vadītāja Sigita Norvele. Šoreiz gan frizēti tiek tikai džentlmeņi, jo novembris ir Ūsu mēnesis un tajā īpaša uzmanība pievērsta vīriešu veselības problēmām.
Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem piektdien svinīgi tiks atklāts profesionālās izglītības kompetenču centrs „Valmieras tehnikums”. Renovēta esošā ēka un iegūts jaunuzbūvēts korpuss, bet mācību iestādē par galveno ieguvumu uzskata vairāk nekā 4 miljonus eiro vērtās modernās tehnoloģijas, pārtikas ražošanas līnijas, kas mācību procesu ļaus sasaistīt ar reālo darba vidi uzņēmumos. Mācību procesa modernizēšanu Valmieras tehnikumā vērtē arī kā būtisku aspektu, lai celtu profesionālās izglītības prestižu jauniešu vidū.
Gaidot Latvijas simtgadi, turpinām pirms diviem rudeņiem aizsākto ierakstu sēriju „Apņemšanās Latvijas simtgadei”. Latvijas Radio aicina arī jūs apņemties paveikt kaut ko līdz Latvijas simtgadei. To var izdarīt Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, meklējot apņemšanās kamolu.
Ja labības audzētāji par šo gadu saka – bijis ražīgs, tad piensaimniekiem tas ir bijis un ir smags gads. Krievijas noteiktās sankcijas mazinājušas piena iepirkuma cenu. Līdz ar to ir saimnieki, kuriem jau nācies savus ganāmpulkus likvidēt, daži pārorientējas citam saimniekošanas veidam.
Vienā svaru kausā - daļa no pilsētas vēstures, otrā – vēlme redzēt mūsdienīgu, sakoptu parku. Tādas izšķiršanās priekšā šobrīd ir valmierieši un arī pilsētas pašvaldība. Runa ir par Valmieras centrā esošo Vecpuišu parku, kurā, lai veiktu tā rekonstrukciju, paredzēts izcirst ap 90 koku. Pret to iebilstot, pilsētā sākta parakstu vākšana. Bet arī priekšlikums, ka parkam ir jāmainās un tam vajadzīga labiekārtošana, ir nācies no pašiem valmieriešiem.
Ar ozolzīļu stādīšanas talku Popē svētdien, 25.oktobrī, turpināsies šonedēļ Cēsīs un Kuldīgā Latvijas simtgadei aizsāktā akcija "Ozola stāsts".
Nogurums, iekaisušas acis, sāpoša galva – tās ir tikai dažas no problēmām, kuras ikdienā nākas izjust Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņiem un pedagogiem.
Šogad, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, vērienīgi darbi norit Gaujas nacionālajā parkā, gan ierīkojot dabas takas, gan labiekārtojot tūrisma infrastruktūru. Siguldā līdztekus taku, kāpņu un atpūtas vietu izveidei top arī jauns serpentīna ceļš gājējiem un velobraucējiem, kas jau drīzumā ļaus Gaujas senleju skatīt no jauniem skatupunktiem.
Vai mazā Latvija var pārsteigt lielo Ķīnu? Izrādās - var. Jau otro reizi ar labiem panākumiem no starptautiskās tautas mākslas un daiļamatniecības izstrādājumu izstādes "Expo" Ķīnā atgriezušās Vidzemes aušanas darbnīcas "Vēverīšas" audējas. Izstādē, kurā ar saviem darbiem piedalījās meistari no 31 pasaules valsts, ievērību guva vidzemnieču austā Lielvārdes josta un izšūtais Nīcas vainags.
Šoruden sāktā valsts aizsardzības mācība Strenču vidusskolā mācību programmā iekļauta pēc pašu jauniešu iniciatīvas, jo skolā ir aktīva jaunsargu kustība. Šis gan ir izvēles priekšmets, un to apgūst desmitās klases skolēni.
Par to, lai pavasarī nebūtu kūlas ugunsgrēku bēdīgās un pat traģiskās statistikas, ir jāparūpējas jau rudenī, nopļaujot zāli un sakopjot īpašumus. To izdarīt, pirms vēl atnācis aukstums un uzsnidzis sniegs, mudina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Vidzemes jūrmalā piekrastes zvejnieku skaits nu jau ir pavisam sarucis un, kā paši vīri ironizē, tagad viņus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Iemesli dažādi - smagais darbs, ko jaunie neizvēlas, kā arī savulaik Eiropas mudinājums sagriezt zvejas laivas, un sarūk arī lomi.
Dzīvokļu īres cenas gandrīz tikpat augstas kā Rīgā un arī nopirkt dzīvokli ir tikpat kā neiespējami. Šāda situācija nu jau kuru gadu ir izveidojusies Valmierā. Iemesls tam ir tas, ka pilsētā darbavietu ir vairāk, nekā pašu valmieriešu darba spējīgā vecumā, līdz ar to uz Valmieru strādāt brauc daudzi apkārtējo novadu cilvēki, kas arī labprāt dzīvotu tur, kur ir darbs. Pašvaldībai būvēt dzīvojamās mājas šobrīd liedz likumdošana, atļaujot vien rūpēties par tiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešami sociālie dzīvokļi. Taču Valmierā tagad ir rasts risinājums un drīzumā taps pirmais 150 dzīvokļu īres nams.
Lai šodienas izcirtumu vietā pēc gadiem zaļotu tik tiešām kvalitatīvs mežs, viens no priekšnoteikumiem ir laicīga jaunaudžu kopšana. Speciālisti lēš, regulāri un pareizi kopjot jauno mežu, tas rezultātu dod par 10-20 gadiem ātrāk un koki ir daudz kvalitatīvāki. Un rudens, kamēr nav uzsnidzis sniegs, ir pateicīgākais periods šī darba veikšanai.
„Mēs kalpojam par taksometru dzērājiem!” – tā šī brīža situāciju, kad nav atskurbtuves, bet iereibušais jānogādā drošā vietā, vērtē Cēsu pašvaldības policijā. Uz ielas atstāt nevar, bet nav kur vest, lai pudeles brālis atskurbtu. Tad nu dzērājus vadā pašvaldības policija, nereti tie tiek nogādāti arī slimnīcu uzņemšanas telpās, par ko, protams, mediķi ne reizi vien ir pauduši sašutumu. Tā kā valsts līmenī šī problēma netiek risināta, tad pēc ilgām diskusijām Cēsīs ir nonākts pie gala rezultāta – novadā būs sava atskurbtuve. Šobrīd atskurbtuves nav nevienā Vidzemes pilsētā.
Savulaik ieguldīta pat ļoti liela nauda, lai uz Latvijas - Igaunijas un arī Lietuvas robežas taptu robežkontroles punkti. Šodien var tikai pabrīnīties, kāpēc toreiz starp draudzīgām kaimiņvalstīm vajadzēja būvēt tik vērienīgas celtnes, jo bija taču zināms, ka pēc dažiem gadiem pievienosimies Šengenas zonai.
Šis septembris vēl nav nācis ar salnām un līdz ar to ļāvis krāšņi izziedēt rudens puķēm, arī dālijām. Viens no Latvijas krāsainākajiem dāliju dārziem ir Vaidavas pagasta „Mežvidos”, kur zied ap 300 dažādu dāliju šķirņu. To skaitā arī ap 50 pašas saimnieces Ritas Zaļās selekcionētās dālijas.
Mazāk skars apdzīvotās vietas un aizsargājamās dabas teritorijas – tā Salacgrīvas novada iedzīvotāji vērtē izstrādātos divus jaunos, alternatīvos posmus dzelzceļa līnijai „Rail Baltica”.
Klases un tāfeles vietā – skaips* datora ekrānā, bet ceļš līdz skolai mērāms kilometru tūkstošos. Tā var raksturot latviešu valodas apmācību ārzemēs dzīvojošajiem latviešu bērniem. Šo neformālās izglītības programmu no janvāra īsteno Gulbenes novada Rankas pamatskola. Iespēja šādi - ar interneta starpniecību - apgūt latviešu valodu kļūst arvien pieprasītāka no ārvalstu latviešu ģimeņu puses un, ja sākotnēji valodu mācījās tikai četri bērni, tad tagad jau 22.
Latviju pārstaigājušās lietavas tagad mazinājušas ugunsbīstamību mežos, bet mežsaimniecībās, kur augusta nogalē nācās cīnīties ar uguni, tagad izvērtē gan zaudējumus, gan cietušo koku stāvokli. Mežu ugunsgrēki secen nav gājuši arī Austrumvidzemes mežsaimniecībai, jo šos priežu mežu masīvus ļoti iecienījuši ogotāji un sēņotāji no tuvējām pilsētām – Valmieras, Valkas un Strenčiem.
Jaunpieblagas novada „Mazvieķu” saimniecībā, kas savu nišu atradusi aitkopībā, nesūdzas ne par to, kur likt aitas vilnu, ne arī tās pielietojumu. Turklāt saimniecībā brīvā dabā var nobaudīt arī „Mērnieku laiku” slaveno Piebalgas jēra zupu.
Jau pavisam drīz 1. septembris, kad pilsētās atgriezīsies skolas bērni, tādēļ Valmierā, gaidot jauno mācību gadu, uzsākta sociālā akcija „Droša pilsēta”. Tās mērķis ir cīņā pret agresīvajiem braucējiem iesaistīt arī pilsētas iedzīvotājus, kuri par pilsētas ielās, laukumos redzēto var sūtīt savus videomateriālus uz speciāli izveidoto e-pasta adresi vai arī zvanīt uz anonīmo uzticības tālruni, kas izveidots tieši šim nolūkam.
