Ir jāturpina pārtrauktie pētījumi par suņu bīstamo saslimšanu – barības vada dilatāciju jeb paplašināšanos – tā, tiekoties savā ikgadējā konferencē, uzsvēra Latvijas Veterinārārstu biedrības biedri. Kā secina veterinārārsti, diemžēl slimība Latvijā turpina izplatīties.
No pelēkiem toņiem līdz daudzkrāsainai raksta saspēlei, - tādi savulaik bijuši Piebalgas lielie lakati, kurus auž un saglabāt nākamajām paaudzēm vēlas Vecpiebalgas audēju kopas dalībnieces. Aptaujājot vecākos piebaldzēnus, meklēti vēl saglabājušies lielie lakati, lai pēc to parauga taptu šo lakatu kolekcija. Bet, protams, Vecpiebalgas audēju stellēs top ne tie vien, arī tautiskie brunči novada krāsās, jostas un Vidzemes šatiera segas.
Vecpiebalgā un Veclaicenē, kur iedzīvotāji šoziem steidza zāģēt savu mežu, ko citkārt varbūt būtu taupījuši, daudzas teritorijas ir aizsargājamo ainavu apvidus, un šobrīd norit to dabas aizsardzības plāna izstrāde, kas nākotnē viesīs saimnieciskās darbības ierobežojumus. Tādēļ arī ir meža saimnieku bailes par to, vai nākotnē varēs gūt ienākumus no saviem īpašumiem. Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) vērtē, ka sacelta savā ziņā ažiotāža, kas kaitē gan dabai, gan nes zaudējumus arī pašiem mežu īpašniekiem, jo šo situāciju steidz izmantot arī mežu uzpircēji.
Šoziem Vidzemē - Vecpiebalgā un Veclaicenē - kā vēl nekad rūca motorzāģi, cilvēki steidzās izņemt ciršanas atļaujas un zāģēt savu mežu. Iemesls – neziņa un bailes par savu īpašumu nākotni. Proti, abas šīs teritorijas ir aizsargājamo ainavu apvidus, un šobrīd norit to dabas aizsardzības plāna izstrāde, kas nākotnē viesīs saimnieciskās darbības ierobežojumus, arī mežizstrādē, protams. Abās teritorijās gan ir bijušas sabiedriskās apspriešanas, tomēr iedzīvotājiem vēl neskaidro jautājumu ir daudz.
Laikā, kad nav vajadzīgs skaidrojums, kas ir burgers, pica, kebabs, šķiet, retais zina, kas ir stuks, kuģelis, vai arī zina, kā garšo īsta vidzemnieku skābputra vai asinszupa. Lai saglabātu senās receptes, Smiltenes tehnikumā ir iecere veidot Amatu māju, kur vieta būtu arī Vidzemes kulinārā mantojuma centram. Šāds centrs jau ilgāku laiku veiksmīgi darbojas Latgalē.
Vēl nepilni četri mēneši un būs jārēķinās, ka komunālo maksājumu rēķini pieaugs, jo no 1.jūlija spēkā stāsies pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā dzīvojamo namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem. Namu apsaimniekotāji vērtē, ka tas ne vien būs jauns slogs iedzīvotāju makiem, bet arī ātrāk kusīs māju uzkrājumi, kā arī ir vēl daudz nezināmā. Un ir arī namu apsaimniekotāji, kuri neslēpj, ka meklē legālus ceļus, lai apietu šo prasību.
Vidzemes slimnīcā pie dažiem speciālistiem rindā jāgaida līdz pat maija beigām. Tas rada problēmas lauku cilvēkiem, kuriem jau tā attālums nereti liedz laikus saņemt nepieciešamo veselības aprūpi.
„Nebūt vienaldzīgiem!” – šādu aicinājumu Valmieras pašvaldības Sociālo lietu pārvalde izteikusi valmieriešiem, lai ar pilsētas iedzīvotāju palīdzību apzinātu vecos un vientuļos cilvēkus. Jo ikdienā nereti ir tā, ka vecie cilvēki, kas palikuši vieni un vairs nespēj par sevi parūpēties, arī pat nemeklē palīdzību - vai nu to neļauj lepnums, vai arī trūkst informācijas, kur un kādu atbalstu var saņemt.
Līdz Rīgai 150 kilometri, bet Igaunija turpat, ar roku aizsniedzama. Kaimiņvalsts tuvums tad arī rosinājis Valkas novada amatniekus un mājražotājus vairāk skatīties uz šī tirgus iekarošanu. Lai popularizētu un palīdzētu ieiet tirgū vietējo ražotāju produkcijai, novadā izveidota arī biedrība „Ziemeļu garša”, kas zem viena zīmola aicina apvienoties sava novada mājražotājus.
Valmiera nevar kā Cēsis vai Kuldīga lepoties ar senām ēkām un vērienīgu vecpilsētas daļu, jo Otrais pasaules karš paņēma trešdaļu pilsētas apbūves, un Valmieras centrs nodega. Šobrīd vecpilsētā ir vien dažas vecas ēkas un Livonijas ordeņa viduslaiku pils drupas. Tā kā šo vēstures liecību nav daudz, tad Valmierā pat ļoti daudz vērības velta, lai atlikušo saglabātu, un par to gādā arī Valmieras muzejs, kura pārziņā ir astoņas vecpilsētas ēkas.
Sals un tam sekojošie atkušņi šoziem ir īsts pārbaudījums jau tā sliktā stāvoklī esošajiem lauku grants ceļiem. Tie ir grūti izbraucami, veidojas bedres, daudzviet, lai tos kaut cik pasargātu, jau ir ieviesti arī satiksmes ierobežojumi. Autoceļu uzturētāji vērtē, ka vainojama ir ne tikai kaprīzā ziema ar laika maiņām, bet arī tas, ka daudzi grants ceļi nav nopietnus remontus piedzīvojuši gadu desmitus.
Tuvojoties tūrisma sezonai, novados domā, ko jaunu piedāvāt un ar ko ieinteresēt viesus. Burtnieku novadā iecerēts piedāvāt kāzu tūrismu. Un, gatavojoties jaunajai sezonai, novadā izdots arī buklets „Kāzas Burtnieku novadā”, kurā apkopots viss piedāvājums, sākot no kāzu norises vietas līdz pat frizūrai un fotogrāfam.
Ziema zemniekiem, kuru pamatnodarbošanās ir labības vai dārzeņu audzēšana, ir klusāks un mierīgāks laiks. Bet Burtnieku novada kartupeļu audzētājam un selekcionāram Ritvaram Leitenam tā gluži nav, jo šo laiku viņš velta jaunsargu apmācībai Strenčos un Valkā, kā arī Strenču vidusskolā vada aizsardzības mācības nodarbības.
Valmierā apturēta paredzētā 96 koku izciršana Vecpuišu parkā un panākta parka labiekārtošanas projekta pārskatīšana – tāds ir rezultāts valmieriešu aktivitātei, piedaloties sabiedriskajā apspriešanā par pilsētas parka nākotni. Taču lielākoties sabiedriskās apspriešanas tik aktīvi nenorit un iedzīvotāju interese par dažādiem savas pašvaldības jautājumiem ir samērā niecīga. Jautājumu par to, kā panākt lielāku vietējās sabiedrības iesaisti tai svarīgu jautājumu risināšana, šomēnes aktualizējusi arī Cēsu pašvaldība.
Ja ziema ar sniegu nelutina, tad atliek slēpes vien skatīt muzejā. Šāds slēpju muzejs - vienīgais Latvijā - pirms diviem gadiem durvis vēra Gulbenes novada Tirzas pagastā. Te ir skatāmas slēpes gan no pirmās brīvvalsts laika, gan padomju gadiem. Un vai zinām, ka savulaik Latvijā bijušas pat vairākas rūpnīcas, kurās ražots šis sporta inventārs? Tiekoties ar kolekcijas autoru Nilu Treiju, muzejā var uzzināt vēl daudz interesanta gan par pašām slēpēm, gan slēpošanu.
Vai nākotnē ēdīsim tikai ievesto cūkgaļu? Āfrikas cūku mēris, Krievijas embargo un Latvijas tirgū ienākošā lētā importa gaļa – ir iemesli, kāpēc ne viens zemnieks samazinājis savā saimniecībā cūku skaitu vai pat likvidējis šo nozari. Ja Āfrikas cūku mēra raisītās sekas ir vēl objektīvs un saprotams iemesls, tad nozarē strādājošajiem neizpratni rada tas, kā Latvijas veikalos importa cūkgaļa var būt lētāka, nekā ir tās iepirkums savā izcelsmes valstī.
Valsts valstī jeb vieta, kur apstājies laiks - tā nereti iebraucēji vai arī paši vidzemnieki raksturo nelielo Strenču novada pilsētiņu Sedu. Pagājušā gadsimta 50.gados, lai sāktu kūdras ieguvi Sedas purvā, te, vietā, kur bija tikai viena zemnieku sēta, tapa pilsēta. Kā jau tajos laikos bija ierasts, strādniekus atsūtīja no visas plašās Padomju Savienības. Tā sen jau kā sabrukusi, kūdras ieguves zelta laiki pagājuši, palikusi vien Staļinlaika apbūve. Un šobrīd Seda ir arī vienīgā pilsēta Ziemeļvidzemē, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir krievi, arī baltkrievi un ukraiņi.
50 procenti no izmaksām – tā zobārsti vērtē pašreizējo valsts finansējumu bērnu zobārstniecībā, kas paredz, ka līdz 18 gadiem bērniem šis ir bezmaksas pakalpojums. Un līdz ar to, ka valsts finansējums nesedz reālās izmaksas, daudzas zobārstniecības prakses vairs neslēdz līgumus ar valsti. Viskritiskākā situācija šī gada sākumā ir izveidojusies Valmierā un Cēsīs, kur, lai bērns nokļūtu pie zobārsta, rindā jāgaida 2-3 un pat vairāki mēneši.
Līdz ar izmaiņām skolēnu ēdināšanā attiecīgie valdības noteikumi ietekmē arī ēdienkartes ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās. Tādēļ tagad arī veco ļaužu pansionātos cilvēkiem pat ļoti cienījamos gados ir jāmaina savi ēšanas paradumi. Valmieras veco ļaužu pansionāta iemītnieki saka – labi paēst bija vēl vienīgais dzīves prieks un bauda.
Laukos, sarūkot iedzīvotāju skaitam, problemātisks ir ne vien mazo skolu, bet arī nelielo lauku veikaliņu liktenis, pamatā to, kuri neietilpst kādā tirdzniecības uzņēmumu tīklā. Tie laucinieki, kuri vēl palikuši dzīvot savā pagastā un ir darba spējīgā vecumā, lielākoties darbu atrod tuvējās pilsētās, un arī iepirkšanās, mājup braucot, pamatā ir pilsētu lielveikalos. Šie tad ir arī galvenie iemesli, kāpēc ar janvāri savu darbību pārtraucis Launkalnes ciema vienīgais veikals.
Vai gaļas liellopu audzēšana var būt veiksmīga alternatīva piena lopkopībai? Laukos viedokļi par to dalās - lielie piena ražotāji uzskata, ka ir jāturpina darbs savā nozarē, jo tajā ir investēti apjomīgi līdzekļi. Bet nelielajām saimniecībām tas varētu būt viens no risinājumiem turpmākajai saimniekošanai.
„Var jau teikt, ka viņi paši vainīgi, ka nemāk veidot savu dzīvi un nevēlas neko mainīt, bet nevaram jau arī izlikties, ka viņu mums nav,” tā par bezpajumtniekiem saka valmierietis Imants Trumpis. Viņš pirms pusgada savā ēdnīcā uzsāka gan bezpajumtniekiem, gan pilsētas trūcīgajiem cilvēkiem dalīt siltu zupu, un daudziem tas ir vienīgais siltais ēdiens. Uzņēmēja zupas virtuvi no jaunā gada ar līdzfinansējumu atbalsta arī Valmieras pilsētas pašvaldība. Ik reizi zupas virtuvi apmeklē ap 50 trūcīgo un maznodrošināto valmieriešu.
Uz skolu ar savu sāls trauciņu un garšvielu paciņām, bet starpbrīdī uz tuvējo veikalu pēc bulciņām un saldumiem. Tāda ir ne viena vien skolnieka atbildes reakcija jaunajiem ierobežojumiem skolu ēdināšanas jomā.
Cēsu vecpilsētā pabeigts atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projekts. Līdzšinējo kārtību, ka atkritumu savākšanas mašīna iedzīvotājiem bija jāgaida noteiktās dienās un laikos, tagad aizstās pieci pazemes konteineru laukumi.
Vēsture jāatceras, lai tā neatkārtotos – ar šādu domu šogad cēsnieks Pēteris Ozols ir iecerējis sākt veidot piemiņas ekspozīciju Cēsu „stūra mājā”. Cēsīs Pils ielā 12 ir vēl saglabājusies ēka ar padomjlaika ieslodzījuma kamerām, un tajā tad arī varētu būt ekspozīcija par tā laika represijām. Šīs ēkas pagalmā ir pagājušajā vasarā izveidotā piemiņas siena padomju represijās bojā gājušajiem 643 Cēsu apriņķa iedzīvotājiem. Arī šī piemiņas siena tapusi, pateicoties Pētera Ozola iniciatīvai. Cēsnieki ir novērtējuši viņa devumu vēstures izpētē un saglabāšanā, piešķirot titulu „Gada cilvēks 2015”.
Ne visus iedzīvotājiem aktuālos jautājumus var laikus saredzēt un atrisināt pašvaldības dienesti, šajā ziņā būtiska ir arī pašu iedzīvotāju iniciatīva. Tādēļ, lai veicinātu sabiedrības līdzdarbošanos lēmumu pieņemšanā un arī dažādu projektu izstrādē, Valmierā noslēgts sadarbības memorands ar nevalstiskajām organizācijām (NVO). Pirmās šo memorandu parakstījušas 16 organizācijas, kas darbojas sociālajā jomā.
Problēma, kas beidzot ir jāatrisina nākamajā gadā – tā Valkā vērtē sasāpējušos veselības aprūpes jautājumus, kas šajā pierobežas pilsētā sev līdzi nes arī citas problēmas. Proti, lai saņemtu medicīnas pakalpojumus, Valkas iedzīvotāji deklarējas kaimiņpilsētā Valgā. Līdz ar to samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas savukārt negatīvi ietekmē novada budžetu.
Ziemassvētku laiks mums liek būt atvērtākiem labdarībai un žēlsirdībai, bet nereti, kad paiet svētki, par šo labo apņemšanos aizmirstam. Taču jauno uzņēmēju kluba „Vidzemei” dalībnieki pagājušajos Ziemassvētkos doto solījumu ir pildījuši visu šo gadu. Proti, pirms gada puiši solīja palīdzēt patvēruma mājai „Ģimenes šūpulis”, kas tobrīd Beverīnas novada Kauguru pagastā vēl bija tikai tapšanas stadijā.
Būt līdzatbildīgam par savu pilsētu un tās vidi – šī ir viena no pamatdomām ierosmei nākamgad Valmierā uzsākt talkošanas sacensības. Proti, sākotnēji pilsētas sakopšanas talkās varētu sacensties skolas un tālāk jau arī mikrorajoni vai pat Gaujas labais un kreisais krasts. Šī ierosme nāk no pašiem valmieriešiem un atbalstu guva arī šī rudens Valmieras iedzīvotāju forumā. Tagad iedzīvotāju izveidotā darba grupa strādā, lai jau veidotu talku sacensību nolikumu un risinātu citus organizatoriskos jautājumus.
Ceturtdien, 17.decembrī, uz Valmieras Drāmas teātra skatuves pirmizrādi piedzīvos Gunāra Priedes luga "Smaržo sēnes", kas padomju gados kompartijas vadībai un cenzūrai šķita pārāk kaitnieciska un tādēļ tika aizliegta. Tās pamatvēstījums ir par pagātnes ideālu un padomju realitātes neatbilstību. Bet režisora Mārtiņa Eihes veidotā izrāde nav tikai atskats padomju laika dubultmorālē - tajā paralēles var vilkt arī ar šodienas dzīvi.
Gada sākumā - februārī un martā - ziņu virsrakstos ienāk "Rail Baltica", jo sākas dzelzceļa līnijas sabiedriskā apspriešana. 15 Latvijas pašvaldībās iedzīvotājiem pirmo reizi prezentē dzelzceļa maršrutu, pirmās apspriešanas sapulces norit visai vētraini. Iedzīvotāju satraukums ir gan par īpašumiem, gan ietekmi uz vidi, gan arī troksni, ko varētu radīt ātrgaitas vilciens. Šāds satraukums valda arī Salacgrīvas novadā, jo šo novadu dzelzceļa līnija šķērsos visā tā garumā - 60 kilometrus. Ir daudz nezināmā, un tādēļ vietējie iedzīvotāji veido konsultatīvo darba grupu, tajā iesaistās arī gados jaunais salacgrīvietis Dairis Birkenbergs. Kā gada laikā mainījusies salacgrīviešu nostāja un ko ir izdevies panākt, par to Latvijas Radio rubrikā "Cilvēks ziņu virsrakstos".
